Datubāze ir datu (informācijas) kopums, kas ir organizēts atbilstoši noteiktai konceptuālai struktūrai (datu modelim), aprakstot datu raksturlielumus un savstarpējās attiecības, un paredzēts vienas vai vairāku lietojumu jomu atbalstam. Praksē datubāzi parasti uztur ar datubāzu pārvaldības sistēmu (DBVS; angļu: database management system, DBMS) — programmatūru, kas nodrošina datu definēšanu, vaicājumu izpildi, datu atjaunināšanu un administrēšanu, kā arī piekļuves kontroli, integritātes uzturēšanu un vienlaicīgas lietošanas koordinēšanu. Jēdzieniski datubāze jānošķir no plašāka termina datu krātuve, ar ko var apzīmēt jebkuru digitālu vidi, kur tiek uzglabāti dati, piemēram, failu sistēmu vai mākoņkrātuvi, neatkarīgi no strukturēšanas pakāpes un piekļuves mehānismiem. Savukārt datubāze parasti nozīmē sistemātiski strukturētus datus, kas paredzēti mērķtiecīgai apstrādei, izmantojot formalizētus izgūšanas mehānismus (vaicājumus) un DBVS nodrošinātus datu pārvaldības noteikumus.
Datubāzes var tikt veidotas dažādos datu modeļos, piemēram, relāciju, dokumentu, objektu un citos. Relāciju datubāzēs plaši izmantota strukturētā vaicājumu valoda SQL, kas ir standartizēta starptautiskajā standartā ISO/IEC 9075 un aptver gan datu struktūru definēšanu, gan operācijas ar datiem. Mūsdienu informācijas sistēmās datubāzes ir fundamentāla tehnoloģija, kas nodrošina publisko reģistru, banku un tirdzniecības sistēmu, veselības aprūpes, zinātnes un citu nozaru digitālo platformu darbību, ļaujot pārvaldīt lielus datu apjomus tā, lai tie būtu uzticami, pieejami un izmantojami pakalpojumu sniegšanai un lēmumu pieņemšanai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Datubāze.
