Degu dzimta

Degu dzimta; Octodontidae (Waterhouse, 1839)
	Degu (Octodon degus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta	Dzeloņcūkveidīgo apakškārta (Hystricomorpha)
Infrakārta	Dzeloņcūku infrakārta (Hystricognathi)
Sīkkārta	Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha)
Virsdzimta	Degu virsdzimta (Octodontoidea)
Dzimta	Degu dzimta (Octodontidae)
	Degu dzimta Vikikrātuvē

Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām. Degu dzimtas dzīvnieki dzīvo tikai Dienvidamerikas dienvidrietumos. Dzimtā ir 13 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Vispazīstamākā suga ir degu (Octodon degus).

Zinātniskais vārds octodont, kas nozīmē "astoņi", ir cēlies no veida, kā šiem grauzējiem nodilst zobi, nodilums atgādina ciparu 8.

Izskats un ieradumi

Degu dzimtas dzīvnieki ir vidēji lieli, to ķermeņa garums variē no 12—20 cm. Tiem ir biezi, mīksti kažoki, kas parasti ir brūnā krāsā, pavēderes bieži ir gaišākas. Lielākā daļa degu dzimtas dzīvnieku ir nakts dzīvnieki. Tie ir sociāli, veido lielas grupas un dzīvo alās. Degu dzimtas dzīvnieki ir izteikti veģetārieši, tie ēd dažādus augus, saknes, gumus, kaktusus.^[1]

Sistemātiks diskusijas

Ir zinātnieki, kas uzskata, ka degu dzimta būtu jāiedala zaķveidīgo kārtā (Lagomorpha), tomēr padziļināti pētījumi nav apstiprinājuši šo pieņēmumu. Senākā literatūrā tukotuko dzimta (Ctenomyidae) tiek iedalīta degu dzimtā kā apakšdzimta, tomēr mūsdienās tā tiek uzskatīta kā atsevišķa grauzēju kārtas dzimta. Degu dzimtā, balstoties uz DNS pētījumiem, pavisam nesen ir izdalītas 2 jaunas ģintis: Čalčaleros viskačas žurkas (Salinoctomys) un zeltainās viskačas žurkas (Pipanacoctomys).^[2]^[3]

Sistemātika

Degu dzimta (Octodontidae)
- ģints: Klinšu žurkas (Aconaemys)
  - Čīles klinšu žurka (Aconaemys fuscus)
  - Portera klinšu žurka (Aconaemys porteri)
  - Seidža klinšu žurka (Aconaemys sagei)
- ģints: Degu (Octodon)
  - Bridžesa degu (Octodon bridgesi)
  - Degu (Octodon degus)
  - Mēneszobu degu (Octodon lunatus)
  - Klusā okeāna degu (Octodon pacificus)
- ģints: Kalnu degu (Octodontomys)
  - Kalnu degu (Octodontomys gliroides)
- ģints: Kalnu viskačas žurkas (Octomys)
  - Kalnu viskačas žurka (Octomys mimax)
- ģints: Zeltainās viskačas žurkas (Pipanacoctomys)
  - Zeltainā viskačas žurka (Pipanacoctomys aureus)
- ģints: Čalčaleros viskačas žurkas (Salinoctomys)
  - Čalčaleros viskačas žurka (Salinoctomys loschalchalerosorum)
- ģints: Koruro (Spalacopus)
  - Koruro (Spalacopus cyanus)
- ģints: Līdzenumu viskačas žurkas (Tympanoctomys)
  - Līdzenumu viskačas žurka (Tympanoctomys barrerae)

Atsauces

↑ Bishop, Ian (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 702. ISBN 0-87196-871-1
↑ Gallardo, M. H. et al. (2004). Whole-genome duplications in South American desert rodents (Octodontidae). Biological Journal of the Linnean Society, 82, 443-451
↑ Opazo, J. C. (2005). A molecular timescale for caviomorph rodents (Mammalia, Hystricognathi). Molecular Phylogenetics and Evolution, 37, 932-937

Ārējās saites

http://www.degutopia.co.uk/degufam.htm
http://www.springerlink.com/content/u0p85176708307v7/^{[novecojusi saite]}
http://www3.interscience.wiley.com/journal/118759427/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0^{[novecojusi saite]}
Degu
Līdzenumu viskačas žurka
Koruro
Kalnu viskačas žurka Arhivēts 2011. gada 9. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Kalnu degu
Čīles klinšu žurka

[1] Bishop, Ian (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 702. ISBN 0-87196-871-1

[2] Gallardo, M. H. et al. (2004). Whole-genome duplications in South American desert rodents (Octodontidae). Biological Journal of the Linnean Society, 82, 443-451

[3] Opazo, J. C. (2005). A molecular timescale for caviomorph rodents (Mammalia, Hystricognathi). Molecular Phylogenetics and Evolution, 37, 932-937

[1]

[2]

[3]