Depozīta sistēma

Vikipēdijas lapa
Automātiskais pieņemšanas punkts jeb taromāts

Depozīta sistēma ir sistēma, kas nodarbojas dažādu iepakojuma priekšmetu, visbiežāk ar tukšo plastmasas un stikla pudeļu un skārdeņu pieņemšanu caur taromātiem, vai caur manuālajiem pieņemšanas punktiem. Depozīta sistēma darbojas, pircējam samaksājot ķīlas maksu par taru, kuru vēlāk ir iespējams atgūt taru nododot. Katra valsts nosaka savu depozīta sistēmas ķīlas maksu, piemēram, Latvijā šī maksa ir 10 centi par vienu taras iepakojumu. Sistēmas galvenais mērķis ir samazināt iepakojumu nokļūšanu dabā un veicināt to pārstrādi vai atkārtotu uzpildi.

Depozīta sistēma Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Depozīta sistēma Latvijā stājās spēkā no 2022. gada 1. februāra.

Pieņemšanas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā pastāv divu veidu pieņemšanas punkti — automatizētie un manuālie. Automatizētajos pieņemšanas punktos dzērienu iepakojumus var nodot taromātos, kuros ievietotajai tarai ir jābūt nesaplacinātai, ar skaidri nolasāmu svītrkodu un Latvijas depozīta zīmi, pretējā gadījumā taromāts to nepieņems. Par iepakojumu tiek izsniegts kupons, ar kuru varēs norēķināties uz kupona norādītajās tirdzniecības vietās. Savukārt, manuālajos pieņemšanas punktos taru var nodot tirdzniecības vietas darbiniekam, kur par to tiks piemērota atlaide pirkumam vai izsniegta skaidra nauda.

Lai nodotu iepakojumu, uz tā ir jābūt Latvijas depozīta zīmei.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]