Diakritiskās zīmes

Diakritiskās zīmes (grieķu: διακριτικός — 'atšķirt; atšķirīgs') ir papildu rakstu zīmes, kas tiek rakstītas virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, lai norādītu citādu burta izrunu, nekā tas parasti tiktu izrunāts. Latviešu valodā diakritiskās zīmes norāda uz skaņas garumu (ā, ē, ī, ū), mīkstinājumu (ģ, ķ, ļ, ņ) vai arī uz šņāceni (č, š, ž, dž). Īpašas diakritiskās zīmes lieto fonētiskajā transkripcijā, piemēram, zilbes intonācijas zīmes. Diakritiskās zīmes arī lieto, lai atšķirtu homonīmus, piemēram, franču valodā gan là, gan la tiek izrunāti abi vienādi — kā [la], bet to nozīme ir atšķirīga. Tilde, punkts, komats, apostrofs un citas zīmes tiek izmantotas kā diakritiskās zīmes, lai gan tām ir arī citi izmantošanas veidi.