Dienvidčujas grēda
| Dienvidčujas grēda | |
|---|---|
 | |
| Kontinents | Āzija |
| Novietojums | Altajs |
| Valstis |
 Krievija |
| Garums | 120 km |
| Augstākais kalns | Ijiktū |
| Augstums | 3940 m |
| Koordinātas | 49°49′N 87°39′E / 49.817°N 87.650°EKoordinātas: 49°49′N 87°39′E / 49.817°N 87.650°E |
  Dienvidčujas grēda | |
 Dienvidčujas grēda Vikikrātuvē | |
Dienvidčujas grēda (krievu: Южно-Чуйский хребет) vai Dienvidčujas Belki ir kalnu grēda Krievijā, Altaja Republikā.[1] Izvietojusies Altaja kalnu sistēmas dienvidos starp Ziemeļčujas grēdu ziemeļos un Ukoku dienvidos. Ziemeļos grēdu norobežo Karagemas ieleja un Čujas stepe, dienvidos — Argutas un tās pietekas Džazatoras ielejas. Grēdas vidējais augstums ap 3000—3500 m, augstākā virsotne Ijiktū — 3940 m vjl. Nogāzēs gandrīz nav meža, tikai alpīnās pļavas un pundurbērzi. Ap 130 šļūdoņu, lielākie ir Talduras šļūdonis (8 km garš un 34,9 km² platībā) un Sofijas šļūdonis (10 km, 24 km²).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 169. lpp.