Pāriet uz saturu

Dienvidu kanāls

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kanālu Francijā. Par jūrasšaurumu starp Īriju un Velsu skatīt rakstu Sentdžordža šaurums.
Dienvidu kanāls
franču: Canal du Midi
Canal du Midi
Canal du Midi
Dienvidu kanāls (Francija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Dienvidu kanāls (Eiropa)
Dienvidu kanāls
ieteka
ieteka
Izteka Tulūza
43°36′40″N 01°25′07″E / 43.61111°N 1.41861°E / 43.61111; 1.41861
Ieteka Akda
43°20′24″N 03°32′23″E / 43.34000°N 3.53972°E / 43.34000; 3.53972Koordinātas: 43°20′24″N 03°32′23″E / 43.34000°N 3.53972°E / 43.34000; 3.53972
Caurteces valstis Karogs: Francija Francija
Garums 240 km
Dienvidu kanāls Vikikrātuvē
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Dienvidu kanāls
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Valsts Karogs: Francija Francija
Tips kultūra
Kritērijs i, ii, iv, vi
Atsauce 770
UNESCO reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1996 (20. sesija)

Dienvidu kanāls (franču: Canal du Midi, oksitāņu: Canal del Miègjorn) ir 16. gadsimtā izbūvēts kanāls Francijas dienvidos no Tulūzas līdz Garonnas grīvai. Ietilpst kanālu sistēmā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Viens no vecākājiem Eiropas kanāliem, kas vēl aizvien ir ekspluatācijā.

Kanāla būvniecība tika atļauta ar karaļa Luija XIV ediktu un Žana Batista Kolbēra atbalstu 1666. gadā. Kanāls ir 240 kilometrus garš, celts no 1666. līdz 1681. gadam un tā autors ir inženieris Pjērs Pols Rikē. Tas sastāv no neskaitāmām slūžām, akveduktiem, tiltiem, tuneļiem un tiek uzskatīts par vienu no 16. gadsimta inženiermākslas meistardarbiem. Līdz Franču revolūcijai tā nosaukums bija Langedokas karaliskais kanāls, bet 1789. gadā tas ieguva mūsdienu nosaukumu. 1996. gadā Dienvidu kanāls tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]