Diskusija:Aizkraukles komtureja
Letonikā - komturija, Tildē abi varianti ar uzsvaru uz komturiju. --Varg 08:18, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- "Avota" Svešvārdu vārdnīcā arī pamatnosaukums ir "komturija". Acīmredzot "komtureja" ir novecojis variants. --ScAvenger 10:58, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
Ir raksti Kuldīgas komturi, Cēsu komturi, vajadzētu tos arī pārsaukt līdzīgi šim (protams, pirms tam noskaidrojot ar E vai I). --Varg 11:20, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
Tā nu tas ir, ka tā latviešu valoda veidojas, un filologi, vārdnīcas veidojot, beiži vien nepakonsultējas ar attiecīgās nozares speciālistiem. Tad nu rodas tādi kazusi, kā šis, kad svešvārdu vārdnīcā ir "komturija", savukārt vēsturnieki biežāk lieto "komtureja", "fogteja" (skat. kaut vai Šterns I. Latvijas vēsture 1180.-1290. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 439. lpp.). Neesmu valodnieks, taču man nezin kāpēc šķiet, ka arī no filoloģijas viedokļa tā būtu pareizāk, līdzīgi kā latviskots vārds "konditoreja", nevis "konditorija" (lai gan redzētas izkārtnes pie namiem arī ar šādu "rija"). --anonīms 15:06, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- OK --Varg 15:52, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- 1) Neesmu pēdējā instaance nu nekādi. 2) Pāradresāciju tāpat jāuztaisa. :) --anonīms 19:16, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- Vai nu autors vai autoru grupa uzrāda mūsdienu vārdnīcu, kurā rakstīts ar "e", vai arī jāpārdēvē. Anonīmam: atsaukties uz vesture.eu ir nezolīdi no tavas puses, pie tam arī tur nav neviena latviska avota. --Kikos 19:28, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- Parasti viens burts atsevišķā rakstā neko daudz nemaitā, to var izmainīt. Šeit komtur(i-e)jas ir vairākas, var taisīt atsevišķas kategorijas un pirms to darīt gribējās noskaidrot situāciju, lai nav vēlāk jālabo. --Varg 19:44, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- Vai nu autors vai autoru grupa uzrāda mūsdienu vārdnīcu, kurā rakstīts ar "e", vai arī jāpārdēvē. Anonīmam: atsaukties uz vesture.eu ir nezolīdi no tavas puses, pie tam arī tur nav neviena latviska avota. --Kikos 19:28, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- 1) Neesmu pēdējā instaance nu nekādi. 2) Pāradresāciju tāpat jāuztaisa. :) --anonīms 19:16, 4 oktobrī, 2009 (UTC)
- Vesture.eu neizmantoju kā avotu, bet gan kā piemēru termina skaidrojumam, pie kura jau ir domāts un darīts. Pirms tas šķirklis tapa, nācās daudz skatīties un šķirstīt - litaratūrā ir gan tā, gan tā, - līdz nosliecos beigās par labu Šternam: Šterna darbos gan ir daudz faktoloģisku neprecizitāšu, taču valodas ziņā kungs ir viens no latviešu medievistikas terminoloģijas veidotājiem, pie tam arī redaktori viņa darbiem ņemti no speciālistu loka. Var jau būt, ka kas mainījies (nevar jau visam izsekot līdzi), tb tāpat kā "jūtīgs" vietā tagad raksta "jutīgs", varbūt ir "konditorija" un "komturija". --anonīms 07:05, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
Tā kā god. Kikos apšauba vesture.eu satura akadēmiskumu, citēju autoritatīvākus avotus, lai pamatotu, ka tas "e" nav no gaisa grābts: 1) "... bija iedalīta pārvaldes novados (..) komturejās un fogtejās ar ordeņa pili centrā" (Šterns I. Latvijas vēsture 1180.-1290. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 439. lpp.); 2) "...Dinaburgas komturejā un Rēzeknes fogtejā" (Mugurēvičs Ē. Komentāri. // Vartberges Hermaņa Livonijas hronika. - Latvijas vēstures institūts: Rīga, 2005., 233. lpp.); 3) "Livonijā komturs bija Livonijas ordeņa novada - komturejas priekšnieks." (Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.). Brīvos brīžos palūkošu K.Kļaviņa, V.Klišāna, I.Misāna u.c. medievistu pētījumus, bet tagad diemžēl nav vairāk laika meklēt vēl atsauces. --anonīms 18:16, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Pietiek, pietiek, pietiek. Paliek E un āmen. Tā ir vēl viena nagla īslandistu-pendžābistu-atlantistu zārkā. --Varg 18:45, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Es tomēr atļaušos oponēt a. god. Anonīmam. Visu cieņu vēsturniekiem un viņu terminoloģiskajām īpatnībām, kas tiek turētas godā viņu speciālajā (un ne tikai) literatūrā. Bet! Runa iet par mūsdienu literāro valodu, kas vairākos aspektos atšķiras no speciālā slenga. Ne jau velti es lūdzu dot atsauci uz kādu vārdnīcu. Arī mediķi, kā zināms pieturas pie dažām ortogrāfiskām īpatnībām savā literatūrā. Domāts ir "ch" lietojums, lai izšķirtu latīņu un grieķu cilmes svešvārdus. Bet tas nenozīmē, ka tā jāraksta arī enciklopēdijā. Enciklopēdija pieturas pie tām valodas normām, ko ieviesuši un standartizējuši valodnieki. Un tas attiecas uz visām dzīves un zinātnes jomām, ne tikai uz vēsturi. Ja vārdnīcā rakstīts "komturija" un "konditoreja", tad mums tas jārespektē. Kā atrunāt terminu specifiskos variantus pašā rakstā un redirektos, to taču mēs protam, vai ne? Tatad: lūgtum atsauci no vārdnīcas! --Kikos 18:47, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Bet ir taču reālā-īstā dzīve (sk. Anonīma citātus) un iedomu pasaule. Tālajā gaišajā nākotnē cilvēki varbūt izmantos "Patiesības ministrijā" veidotos priekšrakstus. (Komiski būtu komtureju rakstu atsaucēs-piezīmēs pieminēt, ka zinātnieki vikipēdijas piedāvāto variantu neizmanto).--Varg 19:24, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Tad, lūdzu, citātu/atsauci no mācību grāmatas (skolai vai augstskolai). Tā ir reālā dzīve. --Kikos 19:37, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Ser, pats labi zini, ka materiāla kvalitāte atkarīga no autora profesionālā līmeņa. Un arī Tavā zinātņu jomā tās komandas, kurā Tu esi iesaistīts, darbs ir daudz augstvērtīgāks par jebkura filoloģijas vai ģeogrāfijas bakalaura uz ātru roku uzmeikotu mācību grāmatiņu pamatskolām. Piemēram, vēstures zinātnē fundamentāli pēc kvalitātes atšķiras Tomašūna veidota mācību grāmata no tās, kuras autoris ir Misāns, Klišāns un Mugurēvičs. Jau tā vikipēdija pārpilna ar visādu autodidaktu kā Švābe vai Lācis rakstīto. :( --anonīms 05:23, 6 oktobrī, 2009 (UTC)
- Tad, lūdzu, citātu/atsauci no mācību grāmatas (skolai vai augstskolai). Tā ir reālā dzīve. --Kikos 19:37, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Bet ir taču reālā-īstā dzīve (sk. Anonīma citātus) un iedomu pasaule. Tālajā gaišajā nākotnē cilvēki varbūt izmantos "Patiesības ministrijā" veidotos priekšrakstus. (Komiski būtu komtureju rakstu atsaucēs-piezīmēs pieminēt, ka zinātnieki vikipēdijas piedāvāto variantu neizmanto).--Varg 19:24, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Es tomēr atļaušos oponēt a. god. Anonīmam. Visu cieņu vēsturniekiem un viņu terminoloģiskajām īpatnībām, kas tiek turētas godā viņu speciālajā (un ne tikai) literatūrā. Bet! Runa iet par mūsdienu literāro valodu, kas vairākos aspektos atšķiras no speciālā slenga. Ne jau velti es lūdzu dot atsauci uz kādu vārdnīcu. Arī mediķi, kā zināms pieturas pie dažām ortogrāfiskām īpatnībām savā literatūrā. Domāts ir "ch" lietojums, lai izšķirtu latīņu un grieķu cilmes svešvārdus. Bet tas nenozīmē, ka tā jāraksta arī enciklopēdijā. Enciklopēdija pieturas pie tām valodas normām, ko ieviesuši un standartizējuši valodnieki. Un tas attiecas uz visām dzīves un zinātnes jomām, ne tikai uz vēsturi. Ja vārdnīcā rakstīts "komturija" un "konditoreja", tad mums tas jārespektē. Kā atrunāt terminu specifiskos variantus pašā rakstā un redirektos, to taču mēs protam, vai ne? Tatad: lūgtum atsauci no vārdnīcas! --Kikos 18:47, 5 oktobrī, 2009 (UTC)
- Man šķiet, ka to var ļoti vienkārši atrisināt - lai vilks paēdis un kaza dzīva, - rakstu pārsaucot "komturija", un iekavās aiz nosaukuma pieminot, ka "vēstures zinātnes literatūrā lieto komtureja" (lai nebrīnītos, ka Latvijas vēstures institūts, Latvijas vēsturnieku komisija u.c. akadēmiskās aprindas ignorē kāda SIA noalgotas valodnieku grupiņas aicinājumu lietot kārtējo "spiedpogu taustdēli" - līdzīgi kā ģeogrāfijas terminos ļaudis tomēr turēsies pie Jāņa sētas ģeogrāfu un kartogrāfu komandas izveidotā Atlanta terminoloģijas, nevis ar ģeogrāfiju nesaistītu filologu veidotās Jumavas vārdnīcas vai kāda entuziasta no Dagdas cauri izsistas mācību grāmatas pamatskolai ;) ). Tad nevajadzēs laiku tērēt, matus skaldot un disputējot, cik eņģeļu var satupties uz adatas smailes. :) --anonīms 05:03, 6 oktobrī, 2009 (UTC)