Cēsu komturi un fogti

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Cēsu komturi)
Jump to navigation Jump to search
Cēsu ordeņa pils mūsdienās.
Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).

Cēsu komturi (vācu: Komtur von Wenden, igauņu: Võnnu komtuur) un Cēsu fogti (vācu: Vogt von Wenden, igauņu: Võnnu foogt) bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207. līdz 1562. gadam.

Cēsu pils periodiski bija arī Livonijas ordeņa mestru rezidence (1297-1349, 1429-1434, 1470-1471), bet 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu līdz pat ordeņa sekularizācijai 1561. gadā. Šajā laikā Cēsu pils pārvaldnieki jeb "mājas komturi" atbildēja vienīgi par pils uzturēšanu.

Cēsu komturejā ietilpa Āraišu, Burtnieku, Cēsu, Lugažu, Trikātas un Valmieras draudzes novadi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie Cēsu pils pārvaldnieki vadīja Zobenbrāļu ordenim pakļauto vendu un letgaļu vasaļu karagājienus pret līviem, igauņiem, krieviem un lietuviešiem. Pēc 1237. gada Cēsu komtureja ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā kā ordeņa meistaram tieši pakļautā teritorija, kas savukārt bija Livonijas konfederācijas integrējošā sastāvdaļa.

Pirmo reizi Cēsu ordeņa brāļu meistars (meister) jeb "mestrs" pieminēts Indriķa hronikas tekstā par 1207. gada notikumiem. Sākotnēji mestrs Bertolds rezidēja vendu pilī tagadējā Riekstukalnā, kas tika saukta arī par Bertoldsburgu. Vēlāk ordeņa brāļi uzbūvēja varenu mūra pili, kuras drupas redzamas vēl šodien.

Cēsu komturu un fogtu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa Cēsu komtura zīmogs (1271). Apliecošais uzraksts: S(igillum) COMMENDATORIS WENDE(N)

Pēc vēsturnieka Leonīda Arbūzova ziņām Cēsu ordeņa pilī laikā no 1237. līdz 1349. gadam valdīja 15 komturi, 1255. - 1461. gadā - 20 fogti un 1413. - 1562. gadā 14 tā sauktie mājas komturi. Zināma ir tikai daļa no Cēsu komturu un fogtu vārdiem.

Zobenbrāļu ordeņa periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu pils mestri un komturi (1207-1236)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu komturi un fogti (1237-1349)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12371240 atkārtoti komturs Rūdolfs no Kaseles (Rudolf von Kassel), iespējams, kritis Ledus kaujā
  • ap 1245 komturs Heinrihs no Zesendorpas (Heinrich von Sessendorp)†, kritis kaujā ar Nalsenes kunigaiti Lenngvīnu
  • 1252 komturs Bernhards
  • 12521253 komturs Rihards
  • 1254 komturs Burkhards
  • 1255 komturs Hermanis un fogts Heinrihs Svevus
  • 1291 komturs Ernests
  • 1292 komturs Gerhards no Bekenas (Gerhard von Beken)
  • no 1298 fogts Vile
  • 1302 komturs Andrejs no Altenbergas (Andreas von Altenberg)
  • 1306 komturs Alberts Plāters
  • 1316 un 1328 komturs Erkenberts Boks (Erkenbert Bock)
  • 1316 un 1319 komturs Herberts
  • 1323 komturs Reimārs Hāne (Reimar Hahn)
  • 1330 komturs Johans Ungnāde (Johann Ungnade)
  • 1345 fogts Johans Pruse (Johann Prusse)
  • 1347 fogts Hildebrands no Lentes (Hildebrand von Lenthe)
  • 1349 komturs Johans no Videnes (Johann von Widen)

Cēsu fogti un "mājas komturi" (1350-1461)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13501356 Arnolds no Herikes (Arnold von Herike vai Herreke)
  • 13711375 Alberts no Brenkenas (Albert von Brenken)
  • 13851386 Gerhards Bake (Gerhard Bake)
  • 13921397 Franks Špē (Frank Spee)
  • 1415 Gosvins no Pulheimas (Goswin von Pulheim)
  • 14161419 Engelberts no Leisenes, saukts Krevers (Engelbert von Leissen, genannt Krever)
  • 14191427 Johans Trahts (Johann Tracht)
  • ap 1427 — ap 1433 Johans Špē (Johann Spee)
  • 14331434 Matīss no Boningenes (Mathias von Boningen)
  • 14351436 un 14371438 Heidenreihs Finke no Oferbergas (Heidenreich Vincke von Overberg)
  • 1435—1436 Sīmanis Langšenkels (Simon Langschenkel)
  • 14561461 Luberts no Farsemas (Lubbert von Varssem)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vācu ordeņa virsmestra Hartmaņa no Heldrunges vēstījums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. septembrī. Skatīts: 2010. gada 15. maijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]