Diskusija:Baltkrievu valoda

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Vai tad baltkrievu valoda oficiāli atzīta par minoritātes valodu Latvijā? --Feens 13:13, 12 februārī, 2008 (UTC)

Ja nemaldos, tad jā. Nemācēšu gan nosaukt to likuma numuru un kā to likumu vai kas tas ir, sauc, bet par minoritātes valodām tika atzītas rinda valodu, kurās jau tā notiek dzimtās valodas apmācība skolās un kas ir vēsturiski saistītas ar latviju. Tur bija krievu, baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, līvu, čigānu un ka tik vēl ne jidišs un ukraiņu valodas. Bet varu arī aloties, jāpārbauda. --Kikos 13:29, 12 februārī, 2008 (UTC)
Stipri šaubos, jo pamatojoties uz to minoritāšu konvenciju, tad tur parādās papildus prasības par šo valodu lietošanu, piemēram, valodas lietošana vietējā pašvaldībā, un uz to, spriežot pēc noskaņām, Latvija nebūtu gatava. Bet var jau būt... --Feens 13:43, 12 februārī, 2008 (UTC)
Tiko parakņājos pa Latvijas likumiem. Minoritāšu valodas ir pieminētas diezgan daudzās vietās (nenoliedzošā nozīmē), kā arī baltkrievu valoda kontekstā pieminēta. Neesmu jurists, nezinu, cik tieši kādai valodai jābūt nosauktai par minoritātes valodu Latvijā, lai to par tādu varētu uzskatīt. --Kikos 13:59, 12 februārī, 2008 (UTC)
Man ir aizdomas, ka tas ir likumdevēju apzinātas vai neapzinātas paviršības dēļ. Nu tā sadzīviskā nozīmē - minoritāte ir, valoda - ir. Tātad - minoritātes valoda. Tomēr minoritātes valoda, manuprāt, vairāk velk uz oficiālu atzīšanu, piemēram, šo - en:European Charter for Regional or Minority Languages vai attiecīgās valsts Satversmi. Latvijas Republikas Valsts valodas likuma 5. pants nosaka, ka Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu. Tātad baltkrievu valodai Latvijā diemžē (vai par laimi, kā nu kurš traktē) nekāda oficiāla statusa Latvijā nav. --Feens 15:22, 12 februārī, 2008 (UTC)
Tas ir tikai viens likums. Tur jau tā lieta, ka, kā saki, minoritāte ir, valoda ir, bet nekur vienā likumā tieši nav pateikts šo valodu statuss. (Lai nevajadzētu reģionālu lietvedību utt, droši vien.) Bet paskatoties citur [1], viss ir un notiek. Ja baltkrievu valodas (mazākumtautības) skola ir oficiāla valsts vispārizglītojošā skola [2], tad kā to vēl saprast? Nesakām jau, ka šī un citas ir reģionālās un lietvedības valodas, tikai "minoritātes". --Kikos 15:38, 12 februārī, 2008 (UTC)
Daļēji varbūt tev piekrītu. Bet tad jāskatās kā tur, piemēram, ar Lietuvu, tur nav baltkrievu skolas? Veinalga rakstīt tabulā - oficiālais statuss - minoritātes valoda īsti nevar, var vienīgi apgalvot, ka statuss neskaidrs. --Feens 15:47, 12 februārī, 2008 (UTC)
Žēl, ka vairāk neviens neiesaistījās ;-] Es pats patērēju 2 vakarus, lai šo jautājumu mēģinātu noskaidrot, bet nesanāca. Tāpēc gribēju mazliet paprovocēt sabiedrību, varbūt kāds likumu zinātājs arī mums ir. Nu, ja ne tad ne. --Kikos 07:12, 13 februārī, 2008 (UTC)
Valsta valodas likuma 5. pants: Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu. [3] 3. pantā teikts, ka tiek aizsargāta arī latgaliešu rakstu valoda. Domāju, ka jēdziens minoritātes valoda bieži tiek lietots nozīmē "valoda, kurā runā mazākumtautība", bet šinī gadījumā vajadzētu būt "mazākumvaloda, kurai valsts garantē īpašu aizsardzību" ~~Xil...sist! 12:13, 13 februārī, 2008 (UTC)
Tā es arī to biju domājis (aizsardzību). Ja valsts finansē kādā valodā izglītību un, piemēram, TV raidījumus, tad jābūt juridiskam pamatojumam, kāpēc tieši šīs valodas. Mana mēģinājuma mērķis bija nosakaidrot šo valodu juridisko statusu. "Nekāds" varētu būt kādai ķīniešu valodai, jo to šeit mācās tikai kā svešvalodu vai akadēmiskas intereses objektu. Čigānu valoda, manuprāt, ir no citas operas. Vēl vairāk, ja ņem vērā, ka Latvijas čigānu valodā runā tikai Latvijā un tikai daļa no Latvijas čigāniem (lielākoties Kurzemē). --Kikos 12:20, 13 februārī, 2008 (UTC)