Pāriet uz saturu

Baltkrievu valoda

Vikipēdijas lapa
Baltkrievu valoda
беларуская мова
Valodu lieto: Baltkrievija, Polija, Latvija, Lietuva, Krievija, Ukraina 
Reģions: Austrumeiropa
Pratēju skaits: no 4 līdz 7 miljoniem 
Reitings: 74
Valodu saime: indoeiropiešu valodas
 baltu-slāvu valodas
  slāvu valodas
   austrumslāvu valodas
    Baltkrievu valoda 
Rakstība: kirilica (baltkrievu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Baltkrievija Baltkrievija

Reģionāla valoda:
Karogs: Polija Polija, Podlases vojevodistes 12 gminās

Regulators: Baltkrievijas Valsts Zinātņu akadēmija
Valodas kodi
ISO 639-1: be
ISO 639-2: bel
ISO 639-3: bel 
Baltkrievu valodas izplatības areāls (Baltkrievijas 2009. gada tautskaite)

Baltkrievu valoda (беларуская мова, izrunā: /bʲelaˈruskaja ˈmova/) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no Baltkrievija valsts valodām (otra valsts valoda ir krievu valoda). Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā citur pasaulē. Vēsturiski attīstījusies no rutēņu valodas.

1933. gadā PSRS notika baltkrievu valodas pareizrakstības reforma, ar kuras palīdzību baltkrievu valoda tika pietuvināta krievu valodai. Šī reforma netika atzīta Polijas tolaik kontrolētajā Rietumbaltkrievijā un citur ārvalstīs, tādējādi izveidojās divi baltkrievu valodas ortogrāfijas varianti, kas turpina pastāvēt arī mūsdienās: padomju versija (oficiālā ortogrāfija) un pirmspadomju (taraškevica jeb klasiskā pareizrakstība), kura nav oficiāli atzīta.[1]

Pēc 1995. gada 14. maija referenduma par krievu valodas statusa pacelšanu baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies.[2] 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja aptuveni 6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ap 3 686 000 (36,7%).[3]

Baltkrievu valoda

Baltkrievu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievu alfabēts ir balstīts uz kirilicu. Tajā ir 32 burti un apostrofs.

Burts IPA
А   а /a/
Б   б /b/
В   в /v/
Г   г /ɣ/
Д   д /d̪/, /d/
Е   е /jɛ/, /ɛ/, /ʲɛ/
Ё   ё /jɔ/, /ɔ/, /ʲɔ/
Ж   ж /ʐ/
burts IPA
З   з /z/
І   і /i/, /ʲi/, /ji/
Й   й /j/
К   к /k/
Л   л /ɫ/, /l/
М   м /m/
Н   н /n/
О   о /ɔ/
burts IPA
П   п /p/
Р   р /r/
С   с /s/
Т   т /t̪/, /t/
У   у /u/
Ў   ў /w/
Ф   ф /f/
Х   х /x/
burts IPA
Ц   ц /t͡s/
Ч   ч /t͡ʂ/
Ш   ш /ʂ/
Ы   ы /ɨ/
Ь   ь /ʲ/
Э   э /ɛ/
Ю   ю /ju/, /u/, /ʲu/
Я   я /ja/, /a/, /ʲa/
burts IPA
ʼ  —

Baltkrievu valoda Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības, Liepājas Metalurga un Iļģuciema atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece Mirdza Ābola, taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.[4][5]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «baltkrievu valoda». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-12-26.
  2. Jurijs Svirko (1998. gada 8. jūnijs). Baltkrievijā sākusi paātrināti izzust baltkrievu valoda. Diena. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  3. Jānis Krēķis (2015. gada 30. janvāris). Apņemas sargāt baltkrievu valodu. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  4. Juris Paiders (2011. gada 7. janvāris). Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām. Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  5. Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu. Diena. 2011. gada 4. maijs. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]