Baltkrievu valoda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltkrievu valoda
беларуская мова biełaruskaja mova
Valodu lieto: Baltkrievija, Polija, Latvija, Lietuva, Krievija, Ukraina 
Reģions: Austrumeiropa
Runātāju skaits: 4—7 milj. 
Reitings: 74
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Slāvu
  Austrumslāvu
   Baltkrievu valoda 
Rakstība: Kirilica (baltkrievu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Baltkrievija Baltkrievija

Reģionāla valoda:
Karogs: Polija Polija, Podlases vojevodistes 12 gminās

Regulators: Baltkrievijas Valsts Zinātņu akadēmija
Valodas kodi
ISO 639-1: be
ISO 639-2: bel
ISO 639-3: bel 
Baltkrievu valodas areāls

Baltkrievu valoda (беларуская мова, biełaruskaja mova) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā runā baltkrievi. Baltkrievijā, kopā ar krievu valodu, baltkrievu valoda ir valsts valoda. Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā citur pasaulē. Vēsturiski attīstījusies no rutēņu valodas.

Pēc 1995. gada 14. maija referenduma baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies.[1] 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja ≈6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ≈3 686 000 (36,7%).[2]

2011. gadā Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības, Liepājas Metalurga un Iļģuciema atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece Mirdza Ābola, taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jurijs Svirko (1998. gada 8. jūnijs). Baltkrievijā sākusi paātrināti izzust baltkrievu valoda. Diena. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  2. Jānis Krēķis (2015. gada 30. janvāris). Apņemas sargāt baltkrievu valodu. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  3. Juris Paiders (2011. gada 7. janvāris). Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām. Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
  4. Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu. Diena. 2011. gada 4. maijs. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]