Diskusija:Hījumā

Igaunijas vietvārdu latviskie varianti

Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas līdzstrādnieks un kultūrvēsturnieks Dr. Jānis Krēsliņš lietoja Hījumā salas senāko nosaukumu latviešu valodā, kas rakstos bija sastopams pirms Pirmā pasaules kara. Tolaik Baltijas provincēs dominēja vācu valoda, kuras iespaidā salas zviedrisko iedzīvotāju pašnosaukums Dagö pārgāja latviešu valodā kā Dagda. Pēc Igaunijas Republikas nodibināšanas šis eksonīms latviešu valodā ir vienīgi ar interesantu vēsturisku nozīmi.

Interesanti arī, ka daži latviešu eksonīmi ir "iekonservējuši" ļoti senus vietvārdus, ko tagadējie iedzīvotāji vairs nelieto. Igaunijas Monzunda arhipelāga salu senākie nosaukumi šķiet ir cēlušies no līvu valodas, piemēram - Sāmsala--Pirags (diskusija) 05:37, 18 jūlijā, 2012 (UTC)

Toponīmija (arī vēsturiskā) zināmā mērā ir mans maizes darbs, bet šādu nosaukuma variantu līdz šim nebija nācies redzēt. Reizumis vēsturiskā un daiļliteratūrā ir sastopams Dāgo vai Dago, bet "Dagdas sala" izskatās pēc kāda reti lietota urrāpatriotu jaunieveduma (pagājušā vai aizpagājušā gadsimta). Pirmajā teikumā noteikti nav liekams. --Kikos (diskusija) 05:52, 18 jūlijā, 2012 (UTC)

Starp citu, kas teikts konversācijas vārdnīcā (man šobrīd nav pieejama)? Varbūt cienījamais Zviedrijas vēsturnieks vienkārši sajaucis Dago salu ar Dagdas salu? Nu ļoti nedabisks liekas tas nosaukums. --Kikos (diskusija) 05:58, 18 jūlijā, 2012 (UTC)

Esmu vasarnīcā un patlaban arī nevaru ieskatīties savās grāmatās, bet interesantais eksonīms noteikti nav pseido-patriotiskas izcelsmes. Atradu somu avotu par somugru un baltu etnonīmu mijiedarbību tūkstošiem gadu laikā, kas Tevi varētu interesēt: Riho Grünthal. Livvistä liiviin. Itämerensuomalaiset etnonyymit (THE FINNIC ETHNONYMS). --Pirags (diskusija) 07:10, 18 jūlijā, 2012 (UTC)