Diskusija:Kārlis Markss
Vajadzētu šo rakstu, tāpat kā rakstu marksisms, padarīt vikipēdiskāku (saites utml.). --Feens 20:59, 13 janvārī, 2007 (UTC)
Markss bija žīds, ne vācietis. Tas ir neapšaubāms fakts, paskaties kaut angļu wiki.
- Pēc tautības jā - ebrejs, bet pēc filozfijas tradīcijas - vācu filozofijas pārstāvis. --Feens 19:21, 12 decembrī, 2007 (UTC)
Kārlis[labot pirmkodu]
Šis ir eksonīms? Kā viņu sauc vēsturnieki? --Papuass 08:06, 22 februārī, 2010 (UTC)
Dzēstie teksti[labot pirmkodu]
Šeit sakopoti dzēstie teksti, kuri bija raksta iepriekšējā versijā. Iespējams, ir "glābjami", tomēr valodas neskaidrības dēļ, mnupŗat, nav saprotami vai saprotami ar ievērojamām grūtībām. Ja kāds vēlas tos izlabot - laipni lūdzu.
- Sadaļā "Ekonomikas un filozofijas manuskripts
— kas ir atvasināts no Marksa darbaspēka atsvešinātības teorijas. Rezultātā katrai darbaspēka atsvešinātībai seko nākamā. Tomēr Markss nedod par to slēdzienu. Ļoti iespējams, ka Markss rakstīšanas laikā saprata, ka katrai no šīm ekonomiskajām problēmām nepieciešamas atšķirīgas risināšanas metodes. Ne atsvešinātības ideja parādās vienā no manuskripta nodaļām, kuru sauc „On James Mill”, kurā uzsver, ka darbaspēkam patīk ražot, jo tādejādi viņi apliecina savu varu un kurā ražošanas ideja ir apmierināt cilvēku vajadzības, tiesa tas notiek apliecinot abu pušu cilvēcisko būtību kā abpusēju atkarību. Markss būtībā parādā individuālās cilvēku spējas un mūsu piederību sabiedrībai. Tomēr ir svarīgi saprast, ka Markss savā atsvešinātības teorijā pievērš maz uzmanības cilvēku jūtām. Viņa agrākos darbus, atsvešinātības teoriju un vēlāko sociālo teoriju saista ideja, ka atsvešinātība ir „rotaļlieta svešo rokās” (a plaything of alien forces), kaut gan tā ir cilvēku darbības produkts. Markss uzsver, ka mūsu ikdienas dzīvē mēs pieņemam lēmumus ar negribētām sekām, kurām ar citiem sociālajiem faktoriem var būt neparedzams efekts. Pēc Marksa domām kapitālisma uzbūve, kā cilvēku uzvedības seka, veido cilvēku nākotnes uzvedību, nosakot mūsu uzvedības iespējas. Piemēram, kamēr kapitālists domā palikt biznesā viņš legāli izkalpina strādniekus. Tāpat strādniekam ir jāpieņem labākais darba piedāvājums, jo nav citas normālas iespējas. Bet darot to tiek pastiprinātas struktūras, kas mūs nomāc. Vēlēšanās pārspēt šo noteikumu ir viens no motivējošajiem un spēcinošajiem Marksa pievilkšanās elementiem komunismam.
- sadaļā "Kapitāls"
vai drīzāk strādnieku, kas ir vidēja līmeņa intensitātes un produktivitātes strādnieku šķiras pārstāvis, sociālā nepieciešamība ir aktīva ekonomiskā līnija. Tomēr šai teorijā par patēriņa preces vērtība tiek noteikta pēc strādnieku šķiras pieprasījuma pēc noteiktās patēriņa preces. Kārlis Markss piedāvā divus posmus strādnieku šķiras patēriņa preces vērtības noteikšanai. Pirmajā posmā ir jāpierāda, ka abas patēriņa preces var tikt salīdzinātas. Tāpēc apziņā ir jāizvērtē un jāsalīdzina patēriņa preces, noliekot tās abas blakus, un jāatrod trešais kopīgais lielums, kurš šīm abām patēriņa precēm blakus atrodoties ir identisks. Otrais posms ir šīs trešās kopīgās lietas meklēšana. Markss par šo trešo lietu uzskata strādnieku un viņa darbu. Abi soļi ir nemainīgi.
Markss uzstāj, ka strādnieku vara ir viņu darba spējas attiecīgajā dienā. Un patēriņa preces cena tiek noteikta līdzīgā veidā, tā ir kā strādnieku šķiras novērtēšana, tiek vērtēta viņu spēja ražot. Pieņemot, ka attiecīgās patēriņa preces ražošanai dienā vajag tikai dažas stundas, strādnieks pa vidu dara papildus darbus. Papildu darba vērtību Markss sauc par peļņu. Patēriņa preces vērtība ir mainīgs lielums, jo, pēc Marks analīzes, strādnieka spēkos ir palielināt patēriņu preces vērtību. Kā noteikto kapitālu Kārlis Markss definē preces, kurām pārejā līdz gatavai produkcijai nav nekādas vērtības.