Diskusija:Kuršu valoda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tā nav Kuršu valoda, bet kursenieku valoda drīzāk. Vēl Lietuvā arī ir daži kursenieki (Kuršu kāpu iedz.) Kuršu valodu no latviešu valodas atdalīt vēl varēja 17. gs. Vēlāk jau viņi bija krietni saplūduši ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, un tīrās kuršu valodas pratēju vairs nebija. Var, protams, uzskatīt, ka kuršu tauta vēl pastāv, jo neviena no senlatviešu tautām reāli savu valodu nav saglabājusi.

Es arī sliecos domāt par kursenieku valodu (dialektu) mūsdienu Lietuvā. Ko darīt ar rakstu?--Feens 21:35, 7 martā, 2006 (UTC)
Tā nepārprotami ir kursenieku valoda. Raksts jāpārsauc, jāpārveido un jāpapildina. Varbūt rīt mēģināšu to izdarīt. --Dekaels 22:29, 7 martā, 2006 (UTC)

Mazliet sīkumi, kur piekasīties: Raksturīgas izskaņas ale, ele, ile ,piem., Kretingale, Nogale, Sabile, Kabile. Vēl ir arī tādas izskaņas kā aiķi (atbilst zemgaliskajam aiši), āja, piem., Valtaiķi, Lipaiķi, Sventāja, Liepāja.


Mazliet par kuršiem runājot, interesanti, ka politisku motīvu vadīti valodnieki mēdz dalīt Lietuvas daļā palikušo kuršu likteni no Latvijā palikušo kuršu likteni un valodu. Kuršu kāpā dzīvoja tādi pasi kurši, kā lībiešu zemēs pie Ventspils. Latvijā viennozīmīgi var runāt par "kuršu valodas substrātu" un "kursiskās izloksnes", ko nevajag jaukt ar Lībisko Kurzemes izloksni ;) Par valodām viņus dēvēt būtu pārāk lepni, kas ir pat pārspīlējums kurseniku dialektu dēvēt par valodu, kaut gan var jau padiskutēt, kuras valodas dialekts tas ir lietuviešu vai latviešu.


izskaņas ile, aiķi un āja tiešām ir kaut kur dzirdētas, varbūt kāds cienījams valodu pētnieks tās palaidis garām un tad tās vienkārši vajadzētu pievienot rakstam
cik saprotu, īstie Kuršu kāpu kurši kaut kur aizgāja un viņu vietā atnāca nedaudz jau latviskotie kurši no Kurzemes. Bet runājot par kuršiem tagadējā Lietvuā, man patiešām tas kaitina, ka nevienā Latvijas vēstures kartē, man liekas, nav pilnībā uzskaitīti un attēloti kuršu pilskalni utml Lietuvā, nav aprakstīts arī viņu liktenis --FolkRock 17:23, 3 oktobrī, 2007 (UTC)

Tēvreizes tulkojums[labot pirmkodu]

Es izņēmu minējumu par to kā orģinālā varētu būt skanējusi tēreize, jo 1. Šī tēvreize visticamākais nāk no šīs grāmatas, kurā nav tulkojuma. 2. Neizklausās īpaši ticami - kaut kāds moderno baltu valodu un to rekonstrukciju sajaukums kopa ar mūsdienu tēvreizes tekstu, nevis vienkārši pārnesums modernākā ortogrāfijā (t.i. bez vācu čupu burtiem). Piemēram, kapēc tiek ignorēti visi l burti un e tiek parveidots par a, un n par m, nemaz nerunājot par to, ka parādās/pazūd vārdi, kas nav/ir orģinalā? Ja tā tiešām ir kuršu valoda mēs taču nevaram zināt kada ta bija, ja nav citu avotu. Tad drīzāk varētu pievienot mūsdienu tēvreizi ka paskaidrojumu tiem kas neiebrauc nozīmē. Bet iekopēju tekstu šeit interesentiem




nossen thewes cur thu es delbas
sweytz gischer tho wes wardes
penag munis tholbe mystlastilbi
tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii
dodi mommys an nosse igdemas mayse
unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu
cadmes pametam musen prettane kans
newede munis lawnā padomā

swalbadi munis nowusse loyne

Oriģinālā tēvreize varēja būt skanējusi šādi:

«Mūsūn (Nūsūn) tēvas, kuris tu esi debesīs,
svētīts lai ir tavas vārdas,
peināk mumis tava mīlastība,
tavas prātas ir kada debesinē, tada zemes vorsūnī.
Duodi mumis mūsūn (nūsūn/nūsą) ikdeinas maize
und gaitkas, pames mumis mūsūn (nūsūn/nūsų) nuozeigumu,
kada mēs pametam mūsūn (mūsiems) pretauneikams,
nevedei munis ļaunā paduomā,

svabadi munis nuo vusa ļauna.»

—Šo komentāru pievienoja Xil (diskusijadevums).

Starp citu - senā teksta variantā arī varētu būt kļūdas, internetā ir vairākas tā versijas, dievs vien zin kura tuvāka orģinālam, atšķirības ir tādas, ka citādi apvienoti/sadalīti vārdi un ortogrāfiskas īpatnības (piem. te ir "tho wes", citur "towes" utml.) ~~Xil (saruna) 16:59, 2 maijā, 2012 (UTC)