Kuršu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kuršu valoda
Valodu lieto: Latvija, Lietuva, Vācija
Runātāju skaits:
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Rietumbaltu
   Kuršu valoda
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: xcu

Kuršu valoda (lietuviešu: kuršių kalba) bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos. Daļa valodnieku kuršu valodu uzskata par austrumbaltu, daļa - par rietumbaltu valodu.

Kuršu valodu nedrīkst jaukt ar t.s. kursenieku valodu, kurā vēl 20. gadsimtā runāja daļa Kuršu kāpu iedzīvotāju.

Teksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grunava tēvreize atrodama "Prūšu hronikā" (1526), tomēr tiek uzskatīts, ka tā pierakstīta senajā latviešu vai pat kuršu valodā. Katrā ziņā tajā ir saskatāmas kuršu valodas pēdas.

nossen thewes cur thu es delbas
sweytz gischer tho wes wardes
penag munis tholbe mystlastilbi
tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii
dodi mommys an nosse igdemas mayse
unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu
cadmes pametam musen prettane kans
newede munis lawnā padomā
swalbadi munis nowusse loyne


Sventājas grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1560. gadā Johans Funks pēc Prūsijas hercoga Albrehta rīkojuma apsekoja Grobiņas novada baznīcas un savā ziņojumā par Sventājas (tag. Lietuvā) luterāņu baznīcas inventāru citu priekšmetu starpā minēja divas rakstītas un pergamentā iesietas grāmatas kuršu valodā. Vienā no tām bijuši evaņģēliji kopā ar epistulām, kā arī "Passio Domini" ("Tā Kunga ciešanas"), otrā - katehisms. Diemžēl pašas grāmatas nav atrastas. Tomēr to apraksts pilnībā sakrīt ar 1586.g. Kēnigsbergā latviešu valodā izdoto katehismu un 1587.g. izdoto "Evaņģēliji un epistulas".

Valodas īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuršu valodā saglabāti senie baltu savienojumi an, en, in, un (piem., Palanga, Kandava, Venta, Būtiņģe, Alsunga, Dundaga, Skrunda), kā arī divskanis ei. Saglabāti arī divskaņi ai, piem. raikstas (rieksts), au, piem. pretauti (pretoties) un patskanis ā, piem., laitāt (lietot). Patskanis e vienmēr ir izrunāts plati.

Raksturīgas izskaņas ale, ele ,piem., Kretingale, Nogale, Sabele (latv. Sabile), arī Kabile

Vidus dialekta kursiskās izloksnes parāda asimilētās kuršu valodas aptuveno izplatību līdz 16. gadsimtam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]