Diskusija:Kurzemes un Zemgales hercogiste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lūdzu, visas iespējas uzzīmēt pareizu karti. --Feens 22:19, 16 septembrī, 2007 (UTC)

Teorētiski jau varētu arī informēt autoru, taču ātri apskatoties internetā konstatēju, ka citās kartēs ir gan šitā, gan nedaudz vairāk Jūrmalas teritorijas, gan gar Daugavu visā garumā, tātad vajag sagādāt pierādījumus, ka tiešām ir tā kā te sūdzās -- Xil...sist! 07:26, 17 septembrī, 2007 (UTC)
Cik saprotu, te ir runa par Slokas novada piederību. Sākotnēji tas bija Kurzemes hercogistes sastāvā, taču 1660. gada Olivas miera līgums starp Zviedriju un Poliju paredzēja, ka Slokas novads pāriet Zviedrijas valdījumā. Taču praksē tas nenotika. Pēc Ziemeļu kara tiesības uz šo teritoriju pārgāja Krievijai, lai ar de facto tā joprojām palika Kurzemes valdījumā. Taču 1783. gadā, 12 gadus pirms hercogiste beidza pastāvēt, Slokas novadu tomēr atdeva Krievijai. No tāda aspekta pietiktu pamainīt gadaskaitli uz kartes, taču atkal cita bēda - kartē Latgale (Inflatija) ir iezīmēta Polijas sastāvā, lai ar Pirmajā Polijas dalīšanā (1772) tā pārgāja Krievijas valdījumā. Vārsakot, kartē tiešām ir attēlotas tādas robežas, kādas tieši tādas nevienā vēstures momentā nav pastāvējušas. --neonz 21:21, 17 septembrī, 2007 (UTC)
Visu cieņu, Neonz, par atbildi - lieliska. Kā tad daram, vai pārzīmējam, vai lai paliek kā ir?
Lai arī citi saprastu, par ko ir runa, pārkopēšu anonīma nevietā ievietoto:
Pa labi redzamaa karte ir nepilniiga, jo tur truukst daļa hercogistes teritorijas (Lapmežciema pagasts un Juurmalas pilseeta, viss kopaa sauksts par Slokas apgabalu). Protams mineeto teritoriju 1783. gadaa okupeeja Krievija, bet 1795 gadaa taa okupeeja visu hercogisti. Kartei jabuut pilniigai un taadai kaa taa bija visu hercogistes laiku!--Feens 22:36, 17 septembrī, 2007 (UTC)
Varbūt, lai paliek. Cik sapratu, tad šī karte varētu attēlot juridiskās (ne reālās) valstu robežas starp Ziemeļu kara biegām un 1772. gadu (1. Polijas dalīšana). Tad jau karte kaut kādā mērā ir korekta. --Feens 22:40, 17 septembrī, 2007 (UTC)
Nu tad mums jātiek skaidrībā, kāda veida robežas mēs attēlojam latviešu Vikipēdijā - faktiskās, juridiskās vai no latviešu skatu punkta izdevīgākās. Ja juridiskās, tad jautājums - kāpēc Abrenes novads konsekventi ir šeit kartēs attēlots kā Krievijas teritorija. Ceturto variantu - ka konsekventi vēlamies attēlot robežas kartēs mums visneidzevīgākā skatījumā es kaut kā izslēdzu. :) Šai gadījumā man tomēr šķiet, ka karte būtu jāpārtaisa. Jo tas de iure jautājums ar tur tāds nedaudz strīdīgs. Nebija jau tā, ka šīs teritorijas bija Krievijas īpašums un vienā dienā Krievijas impērija tās vienkārši okupēja. Tur sanāca vesela sarunu pārvedēju brigāde un par šo faktu 1783. gadā vienojās. Tb, cik saprotu, pirms tam vienkārši par šo Slokas novada piederības faktu bija piemirsuši. :) Turklāt faktiski jau kartē vajadzētu, manuprāt, attēlot Kurzemes hercogisti tās ziedu laikā - 1651. gadā, kad tās teritorija bija vislielākā (visas iespējamās teritoijas tag. Latvijā un Lietuvā, kā arī Tobago un Gambijas kolonijas). --neonz 04:10, 18 septembrī, 2007 (UTC)
Ok, ne visas. Nedaudz piemirsu, ka 1621. gadā Roņu salu okupēja zviedri. Tātad, ņemot vērā to, ka Tobago salu un Gambiju šai kartē tāpat neattēlojam, tad vislabāk būtu attēlot 1620. gada karti. :) --neonz 04:26, 18 septembrī, 2007 (UTC)
Aizmirsu vēl pajautāt par, iespējams, kādu kartes nepilnību. Kurzemes hercogistē nebija arī Palanga? t.i. vai tad viņa nerobežojās arī ar Prūsiju? --Feens 06:57, 18 septembrī, 2007 (UTC)
Man liekas, ka Abrene de iure jau ir atdota Krievija, no otras puses - de iure Latvijas Republika pastāvēja visus padomju laikus. Cik es sapratu, ja karte ir 1740. gadam tad de iure šī teritorija bija Zviedrijā kas te nav iezīmēts ? Starp citu no en:/User_talk:MapMaster#Courland noprotams, ka par pamatu šim ir kalpojusi šī karte, kurā es gadu, kas attiektos konkrēti uz to daļu kur attēlota Kurzeme nevaru atrast -- Xil...sist! 12:12, 18 septembrī, 2007 (UTC)
Karte ir līka, Šauļi (Shavly) iezīmēti Kurzemes hercogistē kaut kur pie Tērvetes. :) --Feens 12:25, 18 septembrī, 2007 (UTC)

Ieteiktu pārbaudīt šo te: "Hercoga Jēkaba laikos Kurzemes Hercogistei bija viena no tā laika spēcīgākajām kara flotēm pasaulē, sastāvoša no 44 apbruņotiem kara kuģiem, kas bija bruņoti ar kopumā 1416 lielgabaliem." - Ar tādu floti Jēkabs varēja uz jūras sagraut Zviedriju pāris nedēļās un ieslodzīt šos pussalā, ka neviens Kārlis ārā no Skandināvijas netiktu. Bet tā vietā zviedri galerās šiverēja pa Kurzemes piekrasti kā pa savu kabatu. Bez tam, tā kā kara flote ir domāta tikai un vienīgi karadarbībai, nevis preču pārvadāšanai, tad visnotaļ apšaubāmi, ka Eiropā būtu kāda tik liela osta, kur tā nevienam netraucējot stāvētu 44 kara kuģi un kārtis spēlētu. Aizdomas, ka šai ciparā apkopoti aš visi Jēkaba laikā būvētie kuģi (kurus būvēja pa vienam un lielāko tiesu veikli pārdeva). Vismaz Juškēvičs min, ka hercogistes flotē 1682.-1685. gados bija kopā 24 kuģi, pie tam visi bruņoti preču pārvadātāji, nevis kara kuģi. (Juškēvičs J., Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - Rīga, 1935., 43. lpp.) --anonīms (diskusija) 21:35, 17 februārī, 2014 (EET)