Dalībnieka diskusija:Anonīms

Paldies liels par Tavu veiklo vērību un attēlu Laodzi lapā! Veiksmi vikidarbā, jauku Tev dienu! Roalds 11:03, 16 janvārī, 2008 (UTC)

Da patīk šķībacainie, tāpēc ar noreaģēju. :) Bet jautājums - kur rāvi par "Daodedzin" saistību ar hinduismu?

Par autortiesībām

Es savukārt neapšaubu, ka tev ir taisnība, bet tas varētu samulsināt cilvēku kura sarunu lapā tas viss parādās - viens saka, ka no visa jāatsakās, otrs - visu var paturēt. Tas, ka Vikipēdija pieder amerikāņiem jau nu gan nav nekāds noslēpums, kā tas sader ar mūsu likumdošanu ir cits jautājums. Kas attiecas uz svēto govi - man ir radies iespaids, ka nevis pārspīlē, bet gan vienkārši neiedziļinās ~~Xil...sist! 16:25, 10 janvārī, 2008 (UTC)

Atkal "klasiskais" jautājums - no kurienes ņemts Attēls:Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg? Ja tas ir paša zīmēts, būtu labāk ielādēt to Commons. Ja nē, tas varētu pēc autortiesību statusa iet kā ģerbonis vai logo, taču izcelsmes avots būtu ļoti vēlams. --ScAvenger 07:25, 3 maijā, 2008 (UTC)

Uz ģerboņu lietošanu informatīvos izdevumos un ilustrācijās nekādas atortiesības neattiecas, tās kļūst aktuālas tikai gadījumā, ja kāds konkrēto ģerboni uzdod par savu (sīkāk skat. Ingrīda Veikša. Kas ir autortiesības? - Rīga, Turība,2007.). Konkrēto ģerboni zīmēju es pats, jo saskaitos, ka nekur nav pieklājīga attēla (pat Lancmaņa grāmatā ievietota tāda miglas bilde (pārfotogrāfēts manuskripts), ka nekā no detaļām nevar saprast). Tā kā šādas bildītes pārzīmēt var katrs, kurš orientējas heraldikas pamatprincipos un māk zīmēt, tad neuzskatīju par nepieciešamu īpaši uzsvērt, ka pats esmu pārzīmējis. --anonīms 07:44, 3 maijā, 2008 (UTC)

Lieliski, tad es lieku "Self" tagu (bez tagiem attēli nedrīkst būt, tāpēc katram gadījumam uzjautāju). Ne jau kurš katrs to tā prastu pārzīmēt :) --ScAvenger 08:13, 3 maijā, 2008 (UTC)

Zin, es tā ar skaudību palūkoju, ko citi salikuši iekš http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Coats_of_arms_of_families_by_country - moš kāds, kurš iekš kommons rosās, varētu uzmeikot Coats of arms of families of Latvia, kur šito kā Ketleru dzimtas ģerboni ielikt? Un tad jau pa vienam varētu Latvijas ģimeņu ģerboņus lēnā garā skanēt vai zīmēt un salikt (šobrīd jau Bironu ģerboni zīmēju, tik lēnām iet, jo precizēju detaļas un krāsas). --anonīms 08:56, 3 maijā, 2008 (UTC)

Definīcijas

Sveiks, veidot rakstus, kas sastāv tikai no definīcijām nav īsti vēlams, tādi vairāk iederētos Vikivārdnīcā --~~Xil...sist! 13:45, 12 janvārī, 2008 (UTC)

Vainīgs. Nezināju, ka šāda vārdnīca pastāv. Ievēroju, ka saistībā ar reliģijas jautājumiem aktivizēti šie termini, taču links nekur neved - tāpēc ieliku tepat. Tagad zināšu, ka tas nav labais tonis. --anonīms 14:28, 12 janvārī, 2008 (UTC)

Eizenšteins

Vai Eizenšteins nebija ebrejs? Es par to iekļaušanu vācbaltiešu "listē" --Feens 09:42, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Atvaino, pats atradu angļu un krievu rakstos. Vienalga paliek jautājums par Mihailu un Sergeju kā vācbaltiešiem. Mihails (Sergeja tēvs) ir Pēterburgā dzimis ebrejs, kurš pārgājis pareizticībā, bet Sergejam māte bija krieviete. Nezinu, cik tur no vācbaltiešiem. --Feens 09:50, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Da visi, kuri nav "fon", tādi aizdomīgi... ;) Ne latvietis, ne krievs viņš nebija nekādi, aber vai ebrejs varēja par arhitektu XIX gs. studēt? Ja nu vienīgi kāds viņa sencis pārgājis pareizticībā, aber arī tad jau vairs ij ne ebrejs - ģimenē vācu valodā runājošs baltietis, tb vācbaltietis (vācbaltiešus veidoja visu etnisko grupu pārstāvji, kuri pārvāciskojās, tb iekļāvās vācu valodas un kultūras telpā). Pasē jau nevienam nebija rakstīts. --anonīms 09:56, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Kāpēc gan tas Sergejs nebūtu krievs? :) Māte krieviete (Jūlija Ivanovna Koņecka/Юлия Ивановнa Конецкaя), tēvs pārkrievojies (jo pareizticīgais) ebrejs. Rīga - Krievijas impērijas trešā lielākā pilsēta. Pričot te ņemec? :) Tiesa neesmu pētījis Sergeja dzimto valodu. --Feens 13:23, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Piebilde par "foniem" :) Daļa taisnibas tur ir, jo tie "mazvācieši" bija ļoti mazs procents - parējie, tjipa visādi Grindeļi bija "maskējusies" latvieši vai igauņi utml., tomēr par Eizenšteina iekļaušanu vācbaltiešos ir šaubīgi, ņemot vērā toreizējo "trīs vietējo valodu" situāciju Rīgā. --Feens 13:32, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Njā... sasteidzu mazliet, jāatzīst. ;( Principā piederību vācbaltiešiem (jeb baltiešiem, kā viņi sevi dēvēja), nosaka vienīgi valoda, kādā runāja ģimenē - nezin kāpēc biju iedomājies, ka tā noteikti ir vācu. Taču tas ir arguments krodziņā, nevis iemesls iejaukties enciklopēdijas šķirklī. Vainīgs. :( --anonīms 06:34, 19 janvārī, 2008 (UTC)

Par ko citu. Interesanti par tautībām, tb vai tai laikā ļaudis paši sevi uzskatīja par "latviešiem", "vāciešiem", "krieviem" (par jūdiem nerunāsim - tas bija reliģiskās piederības apzīmējums). Nejauši pamanīju, ka pirmo reizi (senāku materiālu vienkārši neesmu manījis) Krievijas impērijā pavalstnieku tautību sāk fiksēt 1873. gadā rekrūšu sarakstos (формулярные списки Самарского рекрутского присутсвия), aber vispārpieņemtā līmenī - tikai 1887. gadā (valsts iestāžu veidlapās). --anonīms 06:53, 18 martā, 2009 (UTC)

Panslāvisms

Vikipēdijas raktiem ir jāpauž neitrāls un vispusīgs skatījums uz faktiem un tajos nevar izteikt vienpusīgu viedokli, domāju, ka šajā rakstā šis noteikums ir pārkāpts - piemēram, nevajadzētu būt izteikumiem par rusofīliju un nacionālisma dzīvotspēju - tādus var atstāt tikai kā citātus, norādot, ka tie ir kāda uzskati un ar atsaucēm kur tas teikts ~~Xil...sist! 11:23, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Tad dzēs ārā. :) Rusofīlija ir konkrēts jēdziens, kas apzīmē konkrētas idejas un nostādnes, aber par nacionālisma "īslaicīgumu" vainīgs - tas šķiet tik pašsaprotami (aprakstīts milzumā literatūras), ka pat neiedomājos, ka to kā vērtējumu, nevis sausu informāciju var uztvert. --anonīms 12:57, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Lietotāja diskusija

Tā kā visi diskusijā skartie jautājumi ir mazsvarīgi (paskaidrojumi vai aizrādījumi), kuri izdiskutēti un praksē atrisināti, vēlējos to izdzēst. Tas netika pieļauts - "SpeedKing: nav pieņemts dzēst diskusijas." Vainīgs. Nezin kāpēc biju iedomājies, ka šī diskusija pie katra konkrētā lietotāja ir domāta, lai viņam atvieglotu darbu. Ja tas tā nav, tad respektēju to "kas pieņemts", un izvairos no diskusijas lapas piesārņošanas ar liekiem burtiņiem. Respect. :) --anonīms 15:12, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Protams, lietotāja diskusija domāta, lai viņam atvieglotu darbu - bet ne tikai viņam, bet arī visiem pārējiem (lai varētu uz to vajadzības gadījumā atsaukties un nediskutēt kaut ko no jauna). Tāpēc nav pieņemts dzēst jebkādas diskusijas (izņēmums, protams, ir vandālisma gadījumi). --ScAvenger 15:20, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Ja tev traucē, tu diskusiju vari arhivēt - pārvieto to teimsim uz Lietotāja diskusija:Anonīms/Arhīvs, pēc tam izdzēs no diskusijas pāradresāciju un ieliec saiti uz arhīvu ~~Xil...sist! 17:07, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Islāma definīcija

Paldies par devumu islāma lapā, bet apgalvojumam, ka islāms ir atvasināts no kristietības un jūdaisma tomēr vajadzētu paskaidrojumu. Iepriekšējā versija bija tulkojums no angļu Vikipēdijas un tur nekā tāda nav. Lūdzu norādiet avotu šim apgalvojumam.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:36, 11 februārī, 2008 (UTC) Atjaunoju versiju, ko bija saglabājis AlleborgoBot.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:41, 11 februārī, 2008 (UTC)

Aksiomātiska atziņa, pie kuras viennozīmīgi pieturas visi reliģiju pētnieki. Ja vēlaties iepazīties kaut vai ar reliģiju pētniecības pamatiem un reliģiju savstarpējo ietekmēšanos, iesaku:

• Hopf L.M. Religions of the World. - NY., L., 1987
• The Encyclopaedia of Religion. - NY., L., 1987
• Поликарпов В.С. История религий. / Лекции и хрестоматия. - Москва, 1997
• Всемирное писание. Сравнительная антология священных текстов. - Москва, 1995
• Угринович Д.М., Введение в религиоведение. - Москва, 1985
• vecumvecais Grīns savā "Pasaules vēsture" (R. 1929.), nodaļā par islāma izcelsmi ir vēl skarbāks: "Muhāmeda mācība ir vecā arābu pagānisma un kristīgās ticības un jūdaisma sakausējums".
• - Lūgtum atvainot, ka vakar biju ass. Izsita no līdzsvara tādu pamatjautājumu nezināšana. :( Iespējams, Jūs līdzīgi reaģētu, ja kāds paziņotu, ka jeničari visi bijuši pavāri, kam ar armiju nav nekāda sakara, jo pulcējās ap vara katliem kur kopīgi vārīja plovu, bet jatagani bijuši domāti tikai un vienīgi šašlika griešanai. ;) --anonīms 13:54, 12 februārī, 2008 (UTC)

Mana reakcija bija balstīta tikai uz to, ka jācenšas Vikipēdijā ar visiem iespējamiem līdzekļiem nepieļaut kādu indivīdu vai grupu diskrimināciju, kādas sabiedrības grupas nostādīšanu šķietami pakārtotā stāvoklī pret citiem u.tml. Es tāpat būtu reaģējis, ja kristietības definīcijā kāds gribētu ierakstīt, ka kristietības atvasinājums mūsdienās ir islāms un, ka Bībeli uzskata par sagrozītu tekstu, lai gan šiem abiem apgalvojumiem atsauces netrūkst ļoti daudzos pret kristietību vērstos rakstos. Es domāju, ka Vikipēdijas raksta Islāms nolūks ir izskaidrot islāma būtību, bet to, kādas tam ir kopīgas iezīmes ar citām reliģijām, jāapraksta atsevišķā rakstā vai, vismaz, atsevišķā šīs lapas sadaļā.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:44, 12 februārī, 2008 (UTC)

Acīmredzot mums izpratnes par to dažādas. Manuprāt, skaidrojot jēdzienu, tā definīcijā tiek sniegts tikai un vienīgi faktoloģiskais materiāls, savukārt ideoloģisko koncepciju izklāstam ir domātas izvērsuma sadaļas pēc definīcijas. Par reliģijām definīcijā parasti tiek minēts reģions un koncepcijas, kas ir konkrētās reliģijas pamatā, un tās nosaukuma skaidrojums, bet pēc definīcijas nāk koncepcijas pamatpunktu un jēdzienu izklāsts. Un, ja ņemam Jūsu minēto piemēru, kristietības definīcijā obligāti ir jāieraksta, ka tā ir radusies kā jūdaisma sekta, bet pēc tam pārtapusi multinacionālā reliģijā un mūsdienās reālā saikne ar jūdaismu sen zudusi. Jo tā tas vienkārši bija, kaut lielai daļai kristiešu tas nebūtu pieņemams. Gluži tāpat kā ar fanluņguniešiem, kuri apgalvo par savas mācības mūžsenumu, kaut fakti liecina, ka tā ir eklektiska sistēma ar budisma, kristietības un daoisma elementiem, kas radusies XX gs. 80.-90. gados. Savukārtu nepatīkamu faktu noliegšana ir propaganda, nevis zinātniska pieeja. --anonīms 04:55, 13 februārī, 2008 (UTC)

Tad mums arī atšķiras izpratne par definīciju. Definīcija, manuprāt, ir kādas parādības apraksts, izejot no tā kā tā atšķiras no citām parādībām. Islāma gadījumā tas būtu reliģija, kas atzīst Muhamedu par pravieti un Allāhu par vienīgo dievu vai tamlidzīgi, neesmu eksperts, (t.i. attiecīgās reliģijas ticības apliecinajums). Par attiecīgās parādības izcelsmi var būt dažādi viedokļi un tos var apskatīt raksta citā sadaļā. Kāpēc gan kristietības definīcijā būtu jāstāsta, kā tā radusies? Jūdaismā radās daudzi novirzieni, ne visi tie kļuva par kristietību, tātad izcelsmes jautājums nedefinē kristietību. --Feens 07:13, 13 februārī, 2008 (UTC)

Vainīgs. Man šķiet pašsaprotami, ka ja piemēram, ir šķirklis par Platona Akadēmiju, tad tiek pieminēts, ka šī filozofu skola radusies un pastāvējusi Antīkajā Grieķijā, veidojusies balstoties uz tādu un tādu pirmsplatona laiku hellēņu filozofu idejām. Tāpat ar reliģijām, reliģiju pētniecībā visai skrupulozi analizē reliģiju kontekstā ar vietu un izcelsmes kultūru, kā arī idejām, kas to ietekmējušas (piemēram, purānu un upanišādu ietekmi uz budisma koncepciju, vai bon šamanisma devumu Tibetas budismā, t.s. lamaismā), jo atrauts no konteksta, skaidrojums nedod lasītājam izpratni. Līdz ar to tas, ka Korāna teksts veidots uz jūdaisma Vecās derības bāzes - Tevrats jeb 5 Musas grāmatas (Tora, jeb 5 Mozus grāmatas), kosmogoniskās ainas ir gandrīz identiskas, visi jūdaisma pravieši ir arī musulmaņu pravieši (tā prasti sakot, Muhameds tikai devis jaunu apdeitu), svētvietas ir vienas, Muhameds Korānā daudzviet polimizē ar jūdiem un kristiešiem, sniedzot savu interpretāciju, ļauj turēties pie viedokļa, ka islāms, tāpat kā kristietība, ir veidojies un tapis uz jūdaisma bāzes (izmetīs no Korāna ārā visu, kas ņemts no jūdaisma, nekas daudz pāri nepaliks). Ja būtu tiesas prāva par Muhameda autortiesībām, aizdomas, viņš tiesu zaudētu. :))) Bet tas, protams, attiecas uz reliģiju pētniecību un to enciklopēdiskajiem aprakstiem, nevis uz ticīgo ticības pocizicionēšanu. Jau minēju, ka negrasos jaukties šķirkļos, kas attiecas uz islāmu, tā kā manuprāt šī diskusija ir lieka. :) --anonīms 11:50, 13 februārī, 2008 (UTC)

Neviens nesaka, ka rakstā par islāmu nevajag aprakstīt tā izcelsmi vai analizēt mācību no rietumu zinātnes vai filozofijas viedokļa, runa ir par to, ka nevajadzetu to iekļaut islāma definīcijā. --Feens 12:51, 13 februārī, 2008 (UTC)

Principā es biju domājis šķirkļa galvu, a la "X ir reliģija, kurā tic Y un Z ir tās pravietis", aber pēc šīs viena teikuma definīcijas tiek minēts, ka X radās tādā un tādā gadsimtā tādā un tādā reģionā uz tādu un tādu šajā reģionā pirms tam jau eksistējošu reliģiju bāzes (par ko liecina atsauces uz šo reliģiju postulātiem X rakstos). Tb 2-3 teikumos tiek paskaidrots, kas ir X un no kurienes nāk (gluži kā jebkuru citu fenomenu aprakstošā šķirklī), aber tālāk jau iet iztirzājuma punkti: vēsture, pamatidejas, termini utt. Taču šī tēma man nav tik tuvu sirdij, lai satrauktos, ka X izcelsme tiek noklusēta. :) --anonīms 12:58, 13 februārī, 2008 (UTC)

Nuss, man tas šķita tikpat pašsaprotami kā tas, ka kristietība atvasinās no jūdaisma. Nu līdzīgi kā ne uzreiz radīsi atbildi uz jautājumu, kur ņēmi atsauces, ka zeme ir apaļa. Ja ņemam vērā, ka islāmā, jūdaismā un kristietībā ir viens un tas pats Dievs, enģeļi, vieni un tie paši pravieši, vienas svētvietas, bet visas šīs reliģijas pēc tapšanas izvietojas hronoloģiskā secībā, tad acīmredzami tās viena no otras atvasinās. No vēstures viedokļa tas ir tik aksiomātiski, ka izbrīna vispār šādas diskusijas parādīšanās. No otras puses pieļauju, ka no ticīga cilvēka viedokļa šāds zinātnes postulāts var tikt uztverts kā ķecerība. --anonīms 21:06, 11 februārī, 2008 (UTC)

Šajā gadījumā vajadzētu šiem faktiem atsauci. Tiešām. Es taču minēju, kur ir radies esošās definīcijas formulējums. Tur (angļu Vikipēdijas rakstā) otrā rindkopā tieši teikts, ka islāmu neuzskata par kristietības vai jūdaisma atvasinājumu, jo šīs ticības ir sagrozītas, bet islāms ir patiesās Abrahāma, Mozus, Jēzus un citu praviešu ticības turpinājums. Un šie pravieši tiešām nesludināja ne kristietību, ne jūdaismu.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:15, 11 februārī, 2008 (UTC)

Nu lūk, melns uz balta Jūs, cienītais, paziņojat, ka islāms ir jūdaisma un kristietības atvasinājums: "islāms ir patiesās Abrahāma, Mozus, Jēzus un citu praviešu ticības turpinājums" - jūdaisms (Abrahāma, Mozus) radās ap X gs. p.m.ē. (tur domas dalās, jo process bija ilgstošs), kristietība (Jēzus), kā zinām I gs., aber islāms - VII gs. Viss smuki viens aiz otra ķēdītē. :) Savukārt tas, ka katras šīs ticības sekotāji sevi uzskata par vienīgajiem īstenajiem un pareizajiem, piedotiet, vairs neattiecas uz zinātni un enciklopēdiju. Bet ja jūdaisma pamatlicēji Ābrahams un Mozus NAV sludinājuši jūdaismu!!!, tad man nav te ko piebilst. Ticība un ideoloģijas propaganda ir tāda joma, kurā nejaucos. --anonīms 21:30, 11 februārī, 2008 (UTC)

Jā, islāmā uzskata, ka tas turpina to pašu ticību, bet citur tā neuzskata. Tādēļ šādu neviennozīmīgu uzskatu nevar likt kā pamatotu faktu Vikipēdijā. Var norādīt pie Korāna analīzes, ka tur minētais Ibrahims, ir tas pats kristiešu Abrahāms, bet ir arī nesakritības. Tomēr arī tad šādai analīzei jābūt jau publicētai ārpus Vikipēdijas, nevis Vikipēdijā jāveic pašiem savs izpētes darbs.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:44, 11 februārī, 2008 (UTC)

Vēstures literatūrā tā ir aksioma. Atsauces ir tieši tikpat daudz cik ģeogrāfijas mācību grāmatās ir atsauces par to, ka zeme ir apaļa - paņemat jebkuru lekciju krājumu, hrestomātiju par tēmu. No kurienes jūs raujat neviennozīmīgumu, pats citēdams, ka islāms ir jūdaisma un kristietības turpinājums? Minat, ka jūdu svētie raksti ir daļa no Korāna, pieminat jūdaisma praviešus, bez kuriem jūdaisma kā tāda nebūtu, un noliedzat saistību? Acīmredzot man kaut kas ar loģisko domāšanu nav kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka šī diskusija ir lieka - nebāzīšos iekšā un nelabošu nevienu šķirkli par islāmu, lai nenonāktu pretrunā ar teoloģiju (kā zinām, ja zinātne nonāk pretrunā ar ticību, jo ļaunāk zinātnei). --anonīms 21:54, 11 februārī, 2008 (UTC)

Vēstures zinātnē aksiomu nav. :) --Feens 07:05, 13 februārī, 2008 (UTC)

Vēstures zinātnē aksiomas ir. Piemēram, tas, ka Elizabete I bija no Tjūdoru dzimtas un tronī kāpa 1558. gadā, ir aksioma. ;)P --anonīms 07:07, 13 februārī, 2008 (UTC)

Ir fakti un ir faktu analīze. Kā tu vari pateikt, ka fakts ir tas, ka islāms ir cēlies no kaut kā? Cēlies nav faktiski pierādāms. Par aksiomām. Ja nu pēkšņi atrastu dokumentus, kas parādītu, ka kaut kāds čuģiks galmā samainīja bērnus un to Tjūdorieti atdeva vietējam kalējam, bet Elizabete I ir no Smitu dzimtas vai ka Elizabete I noviltoja dokumentus, un īstenībā dzimusi 1534. gadā? Protams, šāda iespēja ir ļoti tuvu nullei, tomēr vienmēr eksistē t.i. aksioma tā nav (nu vismaz man ka matemātiski domājošam cilvekam) :) --Feens 07:26, 13 februārī, 2008 (UTC)

:)) Nuss, piemēram, ja mēs konstatējam, ka pats Jēzus un visi viņa pirmie sekotāji bijuši jūdi, dzīvojuši, darbojušies un savas reliģijas koncepciju izveidojuši Jūdejā, pie tam uzsverot, ka nākuši "Bauslību piepildīt" (tb realizēt jūdaisma mācību), bet Jaunajā derībā jūdaisma svētie raksti, tb Vecā derība pieminēta 321 reizi (t.sk. 103 burtiski citāti, 100 brīvāki pārstāstījumi un 118 atsauces), tad to jau var uzskatīt par kristietības kā jūdaisma atzarojuma (sekta) pierādījumu. Savukārt par aksiomām eksaktajās zinātnēs runājot, tā īsti no galvas neatceros, taču ja atmiņa neviļ, paša jēdziena "aksioma" definīcijā bija aksiomas nepierādāmība, vai ne? ;)

Aksioma būtu drīzāk - necenšanās to pierādīt (vismaz klasiskajā matemātikā), lai būtu uz ko balstīties. Faktiski reliģiska dogma. Nu ja, tāpēc jau arī vēsturē, manuprāt, to aksiomu nav. Tas pēc būtības ir pilnibā "atvērts projekts" kā vikipēdija. Par Veco derību. Tikpat labi var kāds atrast un pierādīt, ka kaut kādi rakstnieki sarakstijuši kaut kādu literatūru pirms abām derībam, kura tad arī tiek citēta abos daiļdarbos un tad tavs pierādījums vairs nav spēkā. :) --Feens 12:40, 13 februārī, 2008 (UTC)

Korānā minētie pravieši tikai varētu būt tie, kas ir kristietībā vai jūdaismā. Kaut vai pats Jēzus — musulmaņi viņu sauc par Isa un viņš katrā ziņā neesot miris pie krusta. Tādēļ arī nevajadzētu to ņemt par pamatojumu apgalvojumam, ka islāms ir kristietības turpinājums, bet apgalvojums, ka musulmaņi uzskata, ka islāms turpina Isas ticību jau ir objektīvs, jo to apstiprina pats Korāns.--Juris Yunuş Tiltiņš 22:04, 11 februārī, 2008 (UTC)

Jüs pats nesaskatāt pretrunu starp "islāms nav kristietības [Jēzus, Isas ticības] turpinājums" un "islāms turpina Jēzus [Isas] ticību"? :) --anonīms 12:23, 13 februārī, 2008 (UTC)

Ko jūs te varat ņemties! :) Vienkāršāk taču ir rakstīt šādi, tad var sabāzt (gandrīz :) ) visas lietas iekšā. Islāma skola tāda un tāda uzkata... Rietumu islāma vēsturnieki uzskata... utt utjpr. Galu galā var rakstīt vairākas nodaļas - islāma rašanās rietumu vēsturnieku izpratnē un islāma rašanās islāma zinātnes (Islamic studies) izpratnē. Kāpēc jāuzmetas par vienīgās patiesības paudējiem? Un tādā gadījumā var būt iebildumi tikai par to, ka raksts nav sabalansēts - t.i. pārāk lielu daļu no raksta aizņem teoloģija, vai pārāk lielu raksta daļu aizņemt vēsturiskā kritika. Kā ir angļu vikipēdijā? - Muslims believe that God revealed the Qur'an to Muhammad. Nu nav tur apgalvots, ka tā ir taisnība, tur apgalvots, ka musulmaņi tic, ka... --Feens 23:11, 11 februārī, 2008 (UTC)

Atvasināts varbūt nav īstais vārds. varbūt var rakstīt, ka islāma rašanos ietekmēja kristietība un jūdaisms. Par to manuprāt, strīdu nav. Kaut vai ņemot Mozes un Jēzus tēlus, kas darbojas mācībā. Vismaz zinu, ka iesākumā kristieši nemaz neuzlūkoja islāmu par jaunu mācību, bet par kristietības vietēju varietāti. Ja vajag, varu mēģināt sameklēt atsauces. --Feens 19:46, 11 februārī, 2008 (UTC)

Ir gan strīdi. Turklāt augstos toņos. Tāpēc definīcijā to nekad nemin. Nav jebkādu vēsturisku liecību par to, ka Muhameds būtu varējis uzzināt par kristietību un jūdaismu, jo viņš neprata ne lasīt, ne rakstīt savā valodā, kur nu vēl kādā citā, lai zinātu visus praviešus. Zinu, ka tas izklausās neticami, bet musulmaņi tāpēc Korānu uzskata par Dieva brīnumu un tādēļ es ieteiktu bez nopietnas atsauces atturēties no šādiem papildinājumiem islāma definīcijai.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:59, 11 februārī, 2008 (UTC)

Piedod, nezināju, ka jūdu pravieši Musa, Ibrahims, ercenģelis Džabriels u.c. nav minēti Korānā un tiem ar islāmu nav nekāda sakara. Esmu tikai lajs un teoloģiskās niansēs neorientējos. Bet par Muhameda analfabētismu runājot... tad viņš bija unikums savu laikabiedru vidū: dzīvot vienā no dzīvākajiem tirdzniecības ceļu krustpunktiem laikā, kad tur koncentrējās no kristīgās pasaules izdzītie filozofi, cēla bibliotēkas, norisa disputi, pie tam vēl nodarboties ar tirdzniecību nemākot ne lasīt, ne rakstīt un rēķināt, kā arī nekomunicējot ikdienā ne ar kristiešiem, ne jūdiem (kuru Mekā bija ļoti daudz), to vajag mācēt. --anonīms 21:09, 11 februārī, 2008 (UTC)

To gan es neesmu apgalvojis, ka šiem praviešiem nav sakara ar islāmu. Toties zinu to, ka šie pravieši nesludināja ne kristietību, ne jūdaismu. Nezinu, ko nozīmē lajs, bet Muhameds tiešām neprata ne rakstīt, ne lasīt. --Juris Yunuş Tiltiņš 21:22, 11 februārī, 2008 (UTC)

Zinātniskā literastūrā par strīdiem nezinu. Varētu būt runa par ietekmes lielumu vai avotiem. Un tas ir vienkārši izskaidrojams. Kaut arī Muhameds nemācēja lasīt, ausis un acis taču Muhamedam bija (un spriežot pēc tā, ko viņš radīja, diezgan vērīgas). Kā zināms, Meka bija tirgus pilsēta un ebreju un kristiešu (grieķu) tirgotāji nebija nekādi svešinieki, un mācības bija pazīstamas. Bez tam Muhameda ģimene bija tirgotāju ģimene. --Feens 20:10, 11 februārī, 2008 (UTC)

Šeit - en:Historiography of early Islam aprakstītas dažādas pozīcijas. Nezinu, cik viegli būtu tās savilkt kopā. :) --Feens 20:22, 11 februārī, 2008 (UTC)

Es domāju, ka skaidrojums par to, kā varēja Muhamedam rasties idejas diez vai jāiekļauj islāma definīcijā. Muhameds jau neizdomāja islāmu, bet gan diktēja un popularizēja Korānu, kas ir islāma pamats. Fakts par to, ka Korāna teksti ir radušies, ietekmē no kristietības un jūdaisma tad varētu būt lapā par Korānu. Citādi būs jāraksta pie kristietības un jūdaisma, ka šo reliģiju turpinājums ir islāms, bet joprojām ir daži cilvēki, kas atbalsta šo ticību agrīnās formas - kristieši un jūdaisti... Arī šādam viedoklim var atrast vairākus avotus.--Juris Yunuş Tiltiņš 20:23, 11 februārī, 2008 (UTC)

Domāju, ka pašā definīcijā nevajadzētu gan, tev taisnība. Tur vajadzētu rakstīt, kā to traktē mācības adepti. t.i. islāma sekotāji uzskats, ka .... un aprakstīt klsisko definīciju. Savukārt, tas netraucētu nodaļā par islāma rašanos pieminēt rietumnieku vēsturnieku uzskatus. --Feens 20:28, 11 februārī, 2008 (UTC)

Es te kaut ko atradu, ko varētu izmantot - no grāmatas Islāms: Īsa vēsture: Karena Armstronga. — Atēna. — Rīga, 2004. 38. lpp. „Pravietis”: Muhammeda vēstījums bija vienkāršs — viņš nesniedza arābiem jaunu mācību par Dievu, jo lielākā daļa kureišu jau bija pārliecināta, ka pasauli radījis Allāhs un ka Viņš Pēdējā dienā spriedīs cilvēcei taisnu tiesu, tāpat kā kristieši un jūdi to ticēja par savu Dievu. Muhammeds nedomāja, ka rada jaunu reliģiju, viņš tikai nesa arābiem veco ticību vienam Dievam, sludinot to tautai, kam vēl nebija sava pravieša.--Juris Yunuş Tiltiņš 20:55, 11 februārī, 2008 (UTC)

Šorīt pamanīju interesantu komūnu krievu valodā tiem, kurus interesē reliģiju pētniecība - pamatā tur tiek veidota reliģiju pētneicībai veltīta bibliogrāfija: http://community.livejournal.com/r_books/ --anonīms 07:26, 15 februārī, 2008 (UTC)

Faluņgun

Sveicināti! Pievienojieties aizraujošajam ceļojumam uz mītisko pūķu, debesu skaistuļu un jautro bundzinieku seno pasauli.

"New Tang Dynasty" televīzija (NTDTV) ar lepnumu piedāvā jaunos svētku priekšnesumus, kas veltīti Ķīniešu Jaunajam gadam - "Ķīniešu Jaunā gada krāšņums" un Ķīniešu "Dievišķās mākslas" izrāde (Chinese New Year Splendor, Chinese Spectacular Shen Yun). No leģendārajām ķīniešu vēstures līdzībām, līdz burvīgajām debesu skaistuļu dejām, no maigām klasiskām melodijām, līdz tradicionālām pūķu dejām – tie ir brīnišķīgās senās ķīniešu kultūras svētki, kuros iekļauti pasaules klases muzikālie un deju priekšnesumi – skaistuma un iedvesmas apvienojumus. Šis svētku koncerts neapšaubāmi iekaros Jūsu sirdi un atstās neaizmirstamu iespaidu. http://lv.clearharmony.net/articles/200712/885.html http://lv.clearharmony.net/articles/200801/916.html Informācija par koncertiem un biļetēm ASV un Kanādā http://www.bestchineseshows.com/tours/north-america Informācija par koncertiem un biļetēm Āzijā http://www.bestchineseshows.com/tours/asia-pacific Informācija par koncertiem un biļetēm Eiropā http://www.bestchineseshows.com/tours/europe Noskatīties video http://www.bestchineseshows.com/2008intro Kontaktpersona - John Zhang Tālr. - 416-803-3931 (Kanada) john.zhang@ntdtv.com Ar cieņu, Natālja Gromozda, Tālr. 371-67618011, e-pasts: natalja2150@mail.ru http://blogs.mail.ru/mail/natalja2150/ --Natalja 17:30, 13 februārī, 2008 (UTC)

Izskatās pēc dzēšama spama. --ScAvenger 18:54, 13 februārī, 2008 (UTC)

Da te 90% ir lieks, taču vietējās autroitātes savulaik informēja, ka ne rindiņu no savas diskusijas nedrīkst dzēst. --anonīms 18:57, 13 februārī, 2008 (UTC)

Spams un vandālisms kā reize ir izņēmumi :) --ScAvenger 19:44, 13 februārī, 2008 (UTC)

Neķēmojies. :) Par spamu vai vandālismu nebija runa. Un vispār - kāpēc tieši Tevi izvēlējās? :) --Feens 23:18, 13 februārī, 2008 (UTC)

Oranža

Oranža/Oranje - iesaku pārbaudīt, vai tiešām Tev taisnība. Kad rakstīju rakstu, tad es arī kā pirmo uzrakstīju Oranža, bet pēc tam kaut kur (diemžēl neatceros kur :) ) atradu to Oranji (nu fonētiski tā viennozīmīgi ir pareizi). --Feens 10:58, 14 februārī, 2008 (UTC)

Nu iespējams, ka kas mainījies. Bet tā, cik esmu vispār latviešu literatūrā sastapies ar būru kara pieminēšanu, visur bijusi "Oranža". Taču, tā kā par šo periodu un reģionu ne pārāk interesējos, iespējams, esmu palaidis garām izmaiņas terminoloģijā. Maini atpakaļ. :) --anonīms 11:30, 14 februārī, 2008 (UTC)

"Oranža" ir no angliskās puses, "Oranje" - no afrikāneru (būru). Skatoties, par kuru laika periodu raksti. Ja par a-b karu, tad parasti lieto ž versiju, ja par ģeogrāfiju, tad "j". --Kikos 11:57, 14 februārī, 2008 (UTC)

A kāpēc par karu jālieto angliskā versija? Būri zaudētāji? :) --Feens 11:59, 14 februārī, 2008 (UTC)

VVZ. Tā pieņemts. Nebūs liela kļūda, ja Oranje lietos visur. --Kikos 12:04, 14 februārī, 2008 (UTC)

Tā, mīlīši, apskatījos un mainu atpakaļ uz Oranji, jo Oranje brīvvalsts ir a) Latvijas Padomju enciklopēdijā un b) Grāmatā Pasaules vēstures atlants, 2004, Zvaigzne ABC, tulkojis Ojārs Skudra. Man ir aizdomas, ka īsti vēsturiski darbi latviski nemaz par šo karu nav (kaut tas būtu pamācoši, jo tomēr angļi šajā karā ir Gulagu know-how radītāji :) ). --Feens 19:25, 15 februārī, 2008 (UTC)

Nupat iedomājos vēl par tēmu - visur literatūrā Anglijas karalis Viljams III figurē arī kā "Orānijas Vilhelms", tb parādās vēl trešā "Oranje" versija latviski. :) --anonīms 12:34, 18 martā, 2008 (UTC)

Starpviki

Būtu ļoti labi, ja jaunajiem rakstiem ieliktu arī kādu starpviki saiti vismaz uz vienu citas valodas vikipedijas rakstu. Tas atvieglotu botu darbu, jo citādi operatoram pašam jāmeklē tie. Tev kā autoram vislabāk būtu saprotams, kurš raksts no citām valodām atbilst jaunizveidotajam. --Dainis 10:14, 25 februārī, 2008 (UTC)

Ja godīgi - nav ne jausmas, kur un kā jūs tos starpviki raujat. :) --anonīms 10:26, 25 februārī, 2008 (UTC)

Nu tā - sameklē atbilstošo rakstu angļu Vikipēdijā un pašās beigās ieliek [[en:Raksta nosaukums angliski]]. Tas man liekas vienkārši, jo pārsvarā rakstus tulkoju. Pietiek iemest arī tikai 1 valodā, pārējās boti pieliks. --Papuass 10:41, 25 februārī, 2008 (UTC)

Monarhi

Skatījos par Romanoviem. Varbūt var ieviest visiem monarhiem iekšēju vikipēdijas standartu - Vārds - Skaitlis - Dinastija? Bet tad būtu labi to ievērot visur, piemēram - Huans Karloss I Burbons vai Elizabete II Vindzora. Viegli atšķirt tos daudzos Pēterus I un tad ārpus šīs sistēmas paliktu tikai visādi pusdižciltīgi lubraki, piemēram Jirži no Podebradiem? Feens rakstījis (mani maz kāpēc met āra, laikam ko sliktu izdarījis).

Es kaut ko līdzīgu mēģinu darīt - to monarhu tik daudz (latviešu vikipēdijā vēl nav gandrīz neviena mazo vācu valstiņu monarha...), ka šķiet, pēc laika ar vienu pašu inventarizācijas Nr nepietiks, tāpēc lieku klāt dinastijas vārdu (pat ja literatūrā ikdienā to nelieto) un klāt uztaisu dinastiju pamatsarakstus (Romanoviemn, Hohencollerniem, Vindzoriem u.c.) - manuprāt to varētu kā standartu lietot. --anonīms 11:39, 3 martā, 2008 (UTC)

Tā arī neatbildēji, Plantaganeti tu apzināti ar a. --Feens 23:51, 7 martā, 2008 (UTC)

Vanīgs - neuzraugu to aizmetni (tikai sakārtoju, aber biogrāfijas lai citi raksta - mans uzdevums bija pareizus īpašvārdus pareizā secībā salikt un 2 teikumos nodefinēt dinastiju), tāpēc diskusiju nepamanīju. Tā elementāra pārrakstīšanās, ko te ScAvenger jau izlaboja. --anonīms 06:34, 8 martā, 2008 (UTC)

Romas Republika

Sveiki, varbūt Tevi varētu interesēt raksta Romas Republika uzlabošana ? Vajadzētu, lai to izdara kāds, kas pārzin tēmu, jo raksts ir tā uzrakstīts, ka bez priekšzināšanām grūti saprast. ~~Xil * 13:51, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Tēmu pārzinu vāji (cik nu obligāto kursu noklausījos visai pasen), tb tad jāķeras atkal pie literatūras, pašam jāiedziļinās, bet laika, kā mums visiem, pamaz (jau tā sirdsapziņa kremt, ka pārāk daudz te pavadu). Un Roma nebija mīļākais priekšmets, atzīšos godīgi. :( --anonīms 15:06, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Labi, nav nekāda traģēdija - ir daži raksti, kurus ilgtermiņā būtu labi savest kārtībā, bet nekas degošs. Gadījumā, ja tev iegadās brīvs brīdis un varbūt interesē rakstā Latvijas vēsture arī ir vajadzīgi uzlabojumi (šķiet bija jāpārbauda faktu precizitāte) ~~Xil * 16:45, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Es pats biju nodomājis pa brīviem brīžiem strukturizēt, veidojot aizmetņus, Eiropas viduslaikus (valstis, dinastijas, titulus, īpašvārdus), lai būtu bāze vēlākai papildināšanai. Taču vakardien Kuzmina k-gs pamudināja palūkot pagājušā gs. Latvijas vēsturi, kurai šobrīd tieši eju cauri. :) --anonīms 17:23, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Par rusifikāciju

Kas tad nu? Neapvainojies! :) Rakstam nav ne vainas. Es personīgi nevienu nekritizēju, tikai gribēju, lai raksts būtu vēl labāks (un uzlabot iespējams jebkuru rakstu). Un faktiski mani iepriecināja, ka tu ķēries klāt tik grūtam jautājumam kā Latvijas pēckara vēsture. --Feens 08:55, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Ak, sen vairs neesmu tajā vecumā, kad kā jauna meita apvainotos. :) Muļķība var nokaitināt, tas jā, bet ne kritika un vājo vietu izcelšana. Vienkārši sapratu, ka esmu pacēlis akmeni, ko tā uz skaitli 3 nepavelšu, tāpēc XIX gs. Baltijas guberņas atstāju, lai citi pamazām papildina, bet par pēckara vēsturi man vēl krietns laiks paies, vācot materiālus, lēmumus, tb apkopojot faktoloģisko materiālu tādā līmenī, lai piesieties nevarētu. Man pašam vienmēr viduslaiki bijuši tuvi, Latvijas XX gs. vēsture visai vienaldzīga, tā kā godīgi atzistu, ka tēmā orientējos vāji, par ko liecina konkrētais mēģinājums. Pie tā jāpiestrādā. --anonīms 09:29, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Lieliski, beidzot ceru ieraudzīt kaut ko jēdzīgu par padomju laiku Latviju, citādi apnikusi tā slīdēšana vienā vai otrā grāvī. Veiksmi! --Feens 10:13, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Kopēts no Kikos diskusijas, kādas ir Tavas domas?

Par poļu-lietuviešu attiecībām

Raksts Barbora Radvilaite. Lieltuvas lielkņaze un Polijas karaliene. Nu poļi viņu sauc par Barbara Radziwiłłówna, angļi - Barbara Radziwiłł. Kā sauc latvieši? :) Jeb tas jājautā vēsturniekiem? --Feens 06:52, 2 maijā, 2008 (UTC)

Man, protams, ir savs viedoklis par jebkuru tēmu (ieskaitot baletu, vaislas cūkkopību un apelsīnu apputeksnēšanu subarktikā) un izteikties man patīk, bet šoreiz atturēšos ;) --  Kikos  Vārdi / Darbi  16:51, 2 maijā, 2008 (UTC)

Varu uzvaicāt Ērikam Jēkabsonam, kurš dievzemītē lielākais specs Žečpospoļitas tēmā, taču tā uz skaitli 3 šķiet, ka pieņemts visu dzimtu apzīmēt kā "Radzivili" (vakar kā reizi nemirstīgajā kino klasikā "vella kalpi" ar vienu no Radziviliem sastapās :) ), tb kaut arī uzvārdu tai laikā nebija, to lieto līdzīgi kā mūsdienu uzvārdu. Es rakstītu "Barbara Radzivila" vai "Radzivilu Barbara". --anonīms 04:03, 3 maijā, 2008 (UTC)

Basilevs

Sveiks! Netieku skaidrībā, kādēļ tu Senās Grieķijas valdniekus sauc par basileviem. Vai pārveidoji no krievu valodas nosaukuma? Latviešu valodas vēstures literatūrā pierasts tos saukt par basilejiem. Pirms mainu rakstā vēlējos painformēt! ;) --Zummis 20:44, 2 jūnijā, 2008 (UTC)

Iesakņojušās tradīcijas nav. 1997. gadā iznākušajā Vēstures terminu vārdnīcā šis tituls nav minēts, tāpēc pieturējos pie grieķu "basileús", kā to dara arī vācieši ("Basileus"). Parasti šādās reizēs rakstu: "Basilevs, arī Basilejs" (pāradresējot arī no otrā varianta, lai interesents jebkurā gadījumā nonāktu pie informācijas), taču konkrētajā šķirklī to neizdarīju. Principā tas ir aizmetnis, kurš vēl krietni jāpapildina (kā lielākā daļa titulu skaidrojumu). --anonīms 03:52, 3 jūnijā, 2008 (UTC)

Nezinu, man jau šķiet, ka ir tomēr vispārpieņemts. Vārds Basilejs figurē gan aktuālajā Zvaigznes Pasaules vēstures grāmatā vidusskolai, gan arī dzirdēts no prof. Tumana (LU VFF, atbildīgs par antīko Grieķiju) lekcijās. Savukārt vārdu "Basilevs" dzirdu pirmoreiz. Domāju pārvietot lapu uz Basilejs, tad arī no vārda "Basilevs" automātiski būs "redirect". --Zummis 08:22, 3 jūnijā, 2008 (UTC)

OK --anonīms 08:33, 3 jūnijā, 2008 (UTC)

Virsraksta teksts

sveiki. tu sevi uzdevi kā zinošu valodniecībā un ja drīkts tad es vēlētos uzināt ko saka valodnieki par vārdu mormoni. denominācija ir mormoni PDS baznīcai, bet mormoņi ir žargons un cilvēku izkroplojums(pienemsim ka tikai mans viedoklis). mormons ir baznīcas reāla personība kas var būt kaut kā ar atrunām var būt kā simbols baznīcai. bet tāds marmoņs nekad nav bijis, bet tiek visu laiku lipināts klāt baznīcai. vai valodniecībai ir vienalga vai nav vienalga par to mīksto vai cieto n burtiņu. manā un tikko runāju ar baznīcas locekli viņa uztverē tam burtam ir nozīme. vienā gadījumā tas kaut ko simbolizē, bet otrā nirdzīgi nievā.--Indezit 21:41, 13 jūnijā, 2008 (UTC)

Nekad neesmu apgalvojis, ka ko jēdzu valodniecībā. Taču apzīmējumu "mormoņi" esmu ļoti bieži sastapis gan daiļliteratūrā, gan vēstures literatūrā, gan juridiskajos dokumentos (LR Reliģisko lietu departaments u.c.), gadījumos, kad ar vienu vārdu, neprecizējot, jāapzīmē šī reliģiskā virziena piekritējus. (Apzīmējumu "mormoni" neesmu nekur manījis līdz šim, un šaubos, vai tur atšķirība lielāka kā starp "luterāņi" un "luterāni" - mīkstinājuma lietošana daudzskaitlī latviešu valodā ir visai izplatīta.) Gluži tāpat, piemēram, kā Septītās dienas adventistu Baznīcas locekļus saīsinājumā dēvē vienkārši par "adventistiem", Romas katoļu Baznīcas locekļus dēvē vienkārši par "katoļiem", Evanģēliski luteriskās Baznīcas piekritējus vienkārši par "luterāņiem", Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrības locekļus vienkārši dēvē par "Jehovas lieciniekiem", Baptistu draudžu savienības locekļus vienkārši par "baptistiem", Jēzus Sadraudzības locekļus par "jezuītiem" (šim vārdam gan ir pierādījumi, ka sākotnēji tas lietots kā nievājošs apzīmējums) utt. - nu neviens taču nemēģinās katru reizi nezin kāpēc izrunāt visu to garo nosaukuma penteri, lai pateiktu, ka Jānis vai Anna ir tāda vai tāda reliģiska strāvojuma piederīgais. Tieši tāpēc ļoti izbrīnījos par apgalvojumu, ka "mormoņi" esot apzināti nievājošs žargonisms (nekad šādā kontekstā šo vārdu neesmu manījis) un gluži vienkārši norādīju, ka šādam apgalvojumam jābūt ar kaut ko pamatotam, t.i. ir kāds nebūt atzinums, ka apzīmējums "mormoņi" nav korekts, un tā vietā vēlams lietot citu vārdu.

Mums katram ir kaut kāda iekšēja pārliecība, simpātijas un antipātijas (pieļauju, ka kādam baptistam var šķist, ka viņa draudzei piederīgos jādēvē par "kristītājiem" - Baptists, taču tas būs tikai viņa personīgais viedoklis). Enciklopēdija ir vispārpieņemta informācija, nevis tribīne propagandai. Enciklopēdija nav domāta viedokļiem, bet vispārpieņemtai sausai informācijai. Savukārt sadaļa "ārējās saites" ir domāta norādēm uz vietnēm ar plašāku informāciju - arī subjektīvāku, - jo lai interesentam rastos priekšstats, viņam jābūt pieejamai visai informācijai, nevis selektīvi atlasītai (ārējās saites vēlams klasificēt apakšnodaļās "par" un "pret", ja par kādu tēmu ir pretēji viedokļi). Tā kā no pirksta izzīstiem apgalvojumiem te nav vietas. Neviens te, manuprāt, nepiesienās piesiešanās pēc, jo emocionāli nepatīk tēma, par kuru rakstāt. Gluži vienkārši vikipēdijā jācenšas rakstīt kā augstskolā referātu rakstot - kardināliem apgalvojumiem jābūt pamatotiem.

Starp citu to ļoti viegli noskaidrot: aizrakstiet mailu uz TM Reliģijas lietu pārvaldi - rlp@rlp.gov.lv - ar jautājumu, ir šis vārds žargonisms vai nav, un taps atbildēts. --anonīms 04:24, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Tas ņ tur ir līdzskaņu mijas dēļ, proti, tāpēc, ka vārdam vienskaitlī ir galotne -is, tā kā orģināli vārds acīmredzot nāk no angļu valodas, kur vārdam vispār nav galotnes var ilgi un dikti strīdēties par to vai jālatvisko ar galotni -is vai -s. Ja kāds tiešām taisās rakstīt RLP, tad vajadzētu pajautāt arī par lielo burtu lietojumu baznīcas oficiālajā nosaukumā ~~Xil * 11:48, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Es ne jau par latviskošanu (un saukt viņi sevi tiesīgi kā vēlas, tb rakstīt vienalga kādiem burtiem, to likums neaizliedz), bet gan par to "žargonismu" - ja vārds līdz šim figurējis literatūrā bez kādām pretenzijām, tad tā piepešo "statusa" maiņu tā kā vajadzētu pamatot. --anonīms 17:02, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

bet vēl ir viena problēma ar tiem valodniekiem. atceros kā vini bija sačakarējuši datorvalodu tāda veidā manā priekšā viņi sevi vienkārši diskriditēja un es vairs kaut kā nopietni nevaru viņus uztvert. un netikai datorvalodā vini sevi bija parādīšuši. negribās man strīdēties. es piekrītu ka šajā vārdā tā nu ir sanācis ka piesaucot pareizrakstību un latviešu valodas specifiku ir loti ērti lietot vārdu marmoņi. un ja tā tad pat pie jebkuras augstākās ministrijas griežoties virur varētu ieraudzīt vārdu marmoņi. kaut kā dīvaini sanāk tāda kā divalodība latvijā ka visu laiku pastāvēs divi dažādi vārdi atkarībā no vietas kur jūs atrodaties. tikai vieni visu laiku jutīsies no tā aizskarti. jā par to bazīcas saīsinājumu. nevienam nebūs nekas pretī ja lietotu saīsinājumu pēdējo dienu svētie un tas visiem ir zināms un saprotams. pie tam bieži ir minēts saīsinājums PDS atsevišķās vietās kur tas ir iespējams un tas loti labi strādā. tas ir jautājumos par noaukumu novienkāršošanu. bet tiešām nevēlos strīdēties vairāk. vienkārši ir te tāda slidīga lieta kas prasa tādu kā tolerantu atieksmi. starp citu pemēgini aprakstīt melnādaino āfrikāni vikipēdijā definējot vinu kā nēģeri. man liekās ka vairums to uzskatīs par loti plašu latvijas sabiedrībā lietotu vādru kas pavisam nav apvainojoš un ka tā tam ir jābūt. bet amerikā un eiropā tad jums nāktos saskarties ar tiesas darbiem.--Indezit 16:55, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Cienītais, es patiesi nevēlējos ne ar vienu kašķēties (ir interesantākas nodarbes dzīvē). Par jūsu piemēru runājot, šobrīd situācija, ka piepeši parādījies cilvēks kurš paziņo, ka "melnādains" ir aizvainojoši" un "āfrikānis" esot žargonisms - kā Jūs reaģētu? Nepajautātu, no kurienes cilvēks šādas ziņas rāvis? Man tikai viens jautājums: kāpēc Jūs izdomājāt, ka vārds "mormoņi" piepeši ir "žargonisms"? --anonīms 17:05, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Tas nav piepeši. tas ir jau no laika gala kad vispār latvijā viņi ir. Nav tadas personības vinu garīgajā literatūrā un tiek piedēvēts vārds kas nepastāv vinu garīgajā litreatūrā. Manuprāt tas ir pietiekoši liels iemesls uzskatīt to par žargonvārdu, bet tai pat laikā ir ļoti ērts latviešu izrunai, kas pie tam ir uz urā pienemts pat viss augstākajās valsts iestādēs. Un kādēl tad to neizmantot, ja vēlies ieriebt. Pieņemsim ka tas ir piens kas manā vai kāda cita izpratnē ir žaronvārds. Vieglāk būs ja dzīvosi pa spalvai.--Indezit 20:38, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Skaidrs. Tātad tas, ka šis vārds ir žargonisms, ir tikai un vienīgi Jūsu personīgais viedoklis, kam nav nekāda sakara ar vispārpieņemto lietojumu litarārajā latviešu valodā. Nu tad nevajag brīnīties, ka pasniedzēji skolā saka: "Varat meklēt informāciju arī internetā, izņemot vikipēdiju, kur rakstos, kas neattiecas uz eksaktajām zinātnēm, dominē izdomājumi, un kurš tos izmantos, sekmīgu atzīmi nesaņems" (nu doma tāda dominē).Jautājums "izsmelts" un šķiet, par to nav jēgas diskutēt - kā man viens paziņa par šādiem gadījumiem izteicās; ja zinātnes atziņas nesakrīt ar Pārliecināta indivīda viedokli, jo ļaunāk zinātnei". --anonīms 06:13, 15 jūnijā, 2008 (UTC)

Nav tadas personības vinu garīgajā literatūrā... - kā tad nav, bet kas tas tāds? --ScAvenger 04:34, 17 jūnijā, 2008 (UTC)

Meils

edgars(at)stohotel.lv (Atvaino, ka tik ilgi neatbildēju, gribējās pabraukāt pa Centrāleiropu :) ) --Feens 22:34, 16 jūnijā, 2008 (UTC)

Nu tad sūtīsies, ser, to meilu vai nē? :) --Feens 14:17, 21 jūnijā, 2008 (UTC)

Latviskais tulkojums

Jēdzienam Rotten boroughs? Krieviski - Гнилые местечки [1] --Feens 22:21, 12 jūlijā, 2008 (UTC)

Hmm, tur Endzelīnu jālūko - moš vecvārdos kas adekvāts. Bet tā uz skaitli 3 es lietotu "sūnu ciemi" pēdiņās vai kursīvā. --anonīms 06:27, 13 jūlijā, 2008 (UTC)

Tas ir konkrēts vēsturisks jēdziens (vispār kūli - rekordistam ir 7 iedzīvotāji, bet 2 parlamenta deputāti), tāpēc uzjautāju, varbūt latvju vēsturniekiem ir ieviesies kāds vispāratzīts apzīmējums, ja nav, - saukšu par "panīkušajiem miestiem (Anglija)". --Feens 20:44, 14 jūlijā, 2008 (UTC)

Redz, Latvijā laikam nav bijis Tik Panīkušu miesteļu, ka tādiem kāds īpašs nosaukums būtu latviešu valodā radies (vismaz es neatminos tādu manījis). Tā kā, man aizdomas, jātulko vien ir pašiem, piemeklējot semantiski piemērotāko epitetu. --anonīms 03:29, 15 jūlijā, 2008 (UTC)

Kaut kur esmu manījis gan tādu apzīmējumu. Uz sitiena neatceros, kāds tas bija, bet pacentīšos atcerēties (vai atrast). Par nostāstiem: Kādā ūdenskrātuves appludinātā "sūnuciemā" parlamenta deputātu iecēla (vai ievēlēja) no laivas, kura noenkurojās virs šī ciema. Airētāji bija liecinieki. --  Kikos  Vārdi / Darbi  06:17, 15 jūlijā, 2008 (UTC)

Ir, ir gana populārs apzīmējums tekstos par Lielbritānijas vēsturi XVIII-XIX gs. Tikai vo neatminos, kādā valodā lasīts (maz ticams, ka latviešu, jo latviešu valodā pasaules vēsturei veltītu publikāciju ir tik maz, ka vai uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt). Tikai prātā neiešaujas nekas piemērots latviešu mēlē. :( Bet jābūt tādam terminam. --anonīms 06:40, 15 jūlijā, 2008 (UTC)

Vēl par Angliju

Rakstā par Čārlzu I Tu rakstīji par Angliju kā republiku. Oficiālais valsts nosaukums bija en:Commonwealth of England. Kā tas, pēc tavām domām, būtu latviski. Jeb lai paliek Anglijas Republika? --Feens 19:44, 26 jūlijā, 2008 (UTC)

Kā latviski tulko angļu vidējos dižciltīgos - Gentry. Pēri un jomeni dzirdēti, bet tie, kas pa vidu? --Feens 19:49, 26 jūlijā, 2008 (UTC)

en:Barebone's Parliament?? en:Rump Parliament? (Tildē - Garā parlamenta "atliekas"). --Feens 20:06, 26 jūlijā, 2008 (UTC)

Tā "republika" iegājusies literatūrā, jo labāk raksturo valsts iekārtu šajā posmā, kad karaļa varas institūcija bija likvidēta kā tāda, nevis kā valsts oficiālais nosaukums (pat neatceros kur to manījis). Maz jau latviešu valodā litaratūras, un tā pati kas ir, aprakstot konkrēto laika posmu nodarbojas ar tā pārmaiņu rakstura uzsvēršanu un analīzi, un nerunā pār valsti kā tādu, jo posms bija pārāk īslaicīgs. Zemīte lekcijās Gentry netulko - "džentrī" un viss, - savukārt Varslavāns, ja atmiņa neviļ, runāja par "džentlmeņiem". Ja godīgi, tēmā neorientējos. :) --anonīms 06:06, 27 jūlijā, 2008 (UTC)

Džentriji (angl. gentry) - vēlāk gentleman, - zemākie muižnieki bez tituliem Anglijā XVI-XVII gs. Starpslānis starp pēriem un jomeniem Plašākā nozīmē britu sabiedrības augšslānis, kas XVI gs. otrajā pusē izveidojās no zemākajiem muižniekiem un turīgākajiem pilsoņiem un, iegūstot bagātību, izglītību un goda amatus, izveidojās par Anglijā dominējošo vidusšķiru ar lielu ietekmi Parlamenta apakšpalātā. --anonīms 05:48, 7 septembrī, 2008 (UTC)

Straits Settlements

Vai ir kāds vispārpieņemts latvisks nosaukums tādam koloniālam veidojumam kā Straits Settlements? --Kikos 08:03, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Ar nepacietību gaidu atbildi, lai, ja nepieciešams, izlabotu rakstu Li Guanjao. :) --Feens 08:11, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Kā zinām, latviešu vēsturnieki pamatā nodarbojas ar "novadpētniecību", tb Baltijas jūras reģionu. :( Viens pats Šmits bija, tak tas par Ķīnu vairāk (viņa fonds pie Staburovas, ij šī nedaloties ne ar vienu). Tā kā Šauruma Britu Koloniālajam Anklāvam, brālīši, apzīmējumu jādomā pašiem. Sanāks vai nu "spiedpogu dēlis", bet var arī kas labās, ko pārņems literatūrā, tb lieliska iespēja dot savu artavu akadēmiskās zinātnes attīstībā, ne tikai te ar sektantiuem kašķēties par atsauču nepieciešamību un definīciju precizitāti. ;) --anonīms 09:18, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Varētu pat izveidot "lv-wiki only" izņēmumu, ka OR ir pieļaujams gadījumos ja par to vai šo tēmu nav itin nekādas iepriekšējas informācijas, kā tas ir ar šīm nometnēm/apmetnēm. --Krishjaanis 09:29, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Mans ierosinājums Malakas Šauruma Kolonijas. --Kikos 09:37, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Man šķiet saprotamāks "Malakas Šauruma Koloniālanklāvs", jo šim koloniju un militāro bāzu kopumam bija viena administrācija, aber paši apakšsubjekti visai izkaisīti plašā teritorijā ar visai izpludušām robežām. --anonīms 10:47, 2 septembrī, 2008 (UTC)

"Koloniālanklāvs" skan kruti, bet čerezčur umno :) Padomāsim vēl. --Kikos 11:14, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Te ir enciklopēdija, te ir JĀBŪT čerezčur umno! --Krishjaanis 11:16, 2 septembrī, 2008 (UTC)

Kā latviski saukā (ja saukā) šitos bračkas?

Tjipa starp kariem Somijas Aizsargi - fi:Suojeluskunta, se:Skyddskår, ru:Шюцкор, en:White Guard (Finland). (uzreiz brīdinu, ka tie nav somu jēgeri). --Feens 20:56, 6 septembrī, 2008 (UTC)

Principā - tā arī dēvē: ja runa par organizāciju, raksta: Suojeluskunta, ja runa par tajā esošajiem cilvēkiem - somu aizsargi, var iekavās ierakstīt - S.... (Aizsardzības korpusa) locekļi. --anonīms 13:58, 11 septembrī, 2008 (UTC)

Gribi būt miljonārs?

Mūsdienu Laivijas vēstures zinātnē pāvests Innocentius III tiek saukts par - Inokentiju, Inocentiju, Innokentiju, Innocentiju, Inocentu, Innocentu, Inokentu, Innokentu? --Feens 19:30, 1 novembrī, 2008 (UTC)

Te problēmiņa ar "c", vai atveido kā no grieķu vai latīņu izrunas. Un maz jau mums medievistu, tb maz literatūras, lai varētu par jau tradicionālu atveidojumu runāt. I.Šterns konsekventi lieto "Inocents". --anonīms 18:29, 2 novembrī, 2008 (UTC)

No "jaunajiem" vēsturniekiem medievistiem Kļaviņš K. (Vācu ordenis un Livonija. - Rīga, 2000.) lieto gan "Inocents", taču dažviet arī "Innocents". --anonīms 05:57, 7 novembrī, 2008 (UTC)

Iedziļinoties Albrehta Hohencollerna liktenī

Man rādās, pretēji tevis rakstītajam, ka viņš nebija Brandenburgas kūrfirsts, tajā laikā bija Joahims II Hektors en:Joachim II Hector, Elector of Brandenburg, skat. arī en:Liste der Herrscher von Brandenburg. --Feens 22:49, 3 novembrī, 2008 (UTC)

Iiespējams. Visnotaļ iespējams, ka Brandenburga nebija tai laikā ordeņa zeme, līdz ar to ordeņa mestrs un vēlāk Prūsijas hercogs Albrecht von Brandenburg-Ansbach nebija tās sizerens. Tik ļoti neiedziļinājos, jo taisīju tikai aizmetņu sēriju, apkopojot pamatinfo no citu valodu vikipēdijām, lai vispār kas būu. --anonīms 05:09, 4 novembrī, 2008 (UTC)

Ar "Rimini Zelta bullu" imperators Fridrihs II (1194.-1250.) piešķīra Teitoņu rdeņa lielmestram Zalcam impērijas firsta statusu. Es to automātiski sapratu kā Kurfürst (kūrfirsta statuss bija 7 impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam) un tālāk vairs neiedziļinājos, jo Brandenburg-Ansbach šķita pašsaprotams apstiprinājums. Taču iespējams, runa ir tikai par Reichsfürst titulu. --anonīms 05:49, 8 novembrī, 2008 (UTC)

Brandenburg-Ansbach ir cita "Brandenburga" - nevis tā, kas ap Berlīni, bet kaut kur Bavārijā. --Feens 00:37, 14 novembrī, 2008 (UTC)

Galma amats

Varbūt zini, kā latvieši sauc galma amatu en:Cup-bearer, de:Mundschenk, pl:Podczaszy, fr:Échanson. Nu tas, kurš šņabim pie izdales :) Kausu lējējs? :) --Feens 22:13, 13 novembrī, 2008 (UTC)

Vīnzinis. --anonīms 08:57, 15 novembrī, 2008 (UTC)

Golodomors

Vajadzīgs tavs viedoklis --Kikos 20:49, 9 februārī, 2009 (UTC)

Varbūt esi saskāries (Polijas karalis Jans II Kazimirs

Angļu vikipēdijā rakstīts (en:John II Casimir Vasa) par nākamā karaļa centieniem kļūt par Kurzemes hercogu - In 1636 he returned to the Polish-Lithuanian Commonwealth and fell in love with Baroness Guldentern, but his desire to marry her was thwarted by King Władysław. In return, Władysław attempted to make him the sovereign of Courland, but this was vetoed by the Commonwealth parliament (Sejm). Vai tā ir taisnība, resp. vai varu to rakstā par viņu pieminēt? Interesanti, ko par to teica Frīdrihs Ketlers? :) --Feens 21:50, 17 martā, 2009 (UTC)

Visai ticami. 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi Vilhelms un Fridrihs parakstīja līgumu par herocgistes sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1617. gadā visa hercogiste nonāca hercoga Fridriha rokās, taču bija spēcīga muižniecības opozīcija, kas bija par centralizētu varu un kurai tāds vietējais hercogs šai provincē nebija nepieciešams, tb bija nemitīgas sūdzības un petīcijas, apšaubot Fridriha tiesības uz brāļa daļu. Tā kā visnotaļ iespējams, ka apspriests projekts "tautas nomierināšanai", saskaņā ar kuru Kurzeme (līdzīgi kā Piltenes novads) pārietu tiešā karaļa valdījumā, Fridriham atstājot tikai viņa Zemgales daļu. Pats es ar šādu informāciju sastapies neesmu (taču tas liecina tikai par manām vājajām zināšanām, nevis tā laika situāciju). Ja kas tāds bijis, tas noteikti aplūkots vācbaltiešu vēsturnieku pētījumos (kas valodas barjeras dēļ mums nav pieejami), bet musdienās tam varētu būt pieskārušies vai nu I.Lancmanis vai Ē.Jēkabsons. --anonīms 06:03, 18 martā, 2009 (UTC)

Karš

Uzmet acis Lietotāja diskusija:Kikos#Pūniešu, Būru, Britu - Afgāņu un citi kari. --Kikos 17:59, 19 martā, 2009 (UTC)

Latviskošana

Sveiks, vari lūdzu uzmest aci šeit un izteikt savu viedokli par dažu uzvārdu latviskošanu? Kikos ieteica, lai pajautāju Tev. Savus ieteikumus, ja tādi būs, vari ievietot raksta diskusijā.--Riharcc 08:27, 26 martā, 2009 (UTC)

Ostindija & Vestindija

Paskaties lūdzu Diskusija:Rietumindijas kompānija. --Kikos 18:18, 3 aprīlī, 2009 (UTC)

Vācijas vēsture

Es pašlaik strādāju pie raksta par Vāciju. Rakstu tulkoju no angļu vikipēdijas raksta. Es vēlos palūgt, vai vari pārlasīt Vācijas vēsturi šajā rakstā, jo tulkošanas dēļ ir iespējamas nepilnības vai neprecizitātes. Gribu šo rakstu uztaisīt par vērtīgo. --Treisijs 16:27, 22 maijā, 2009 (UTC)

Atbildēju Diskusija:Vācija.--anonīms 05:39, 24 maijā, 2009 (UTC)

Sveiks! Vēlreiz par to Vāciju. Es vairākas reizes esmu vēlējies izpildīt tos ieteikumus, kurus izteici Vācijas diskusijas lapā, bet allaž nespēju pieķerties klāt viena iemesla dēļ. Man vēsture kā tāda nekad nav patikusi un līdz ar to, man īsti līdz galam nav skaidrs, ko, kā, cikos rakstīt, labot, papildināt. Es savlaik, kad mācījos vidusskolā, plosījos pa eksaktajām zinātnēm. Tur man būtu vienkāršāk. Tamdēļ lūdzu Tev pašam veikt šos ieteikumus, ja vari. Tad jau varēsim "Vāciju" virzīt uz vērtīgā raksta statusu.--Treisijs 10:17, 4 jūlijā, 2009 (UTC)

Baisi negribas ar to krāmēties - Vācija man pasveša, visu laiku kas cits šķiet daudz interesantāks. :) --anonīms 12:05, 8 jūlijā, 2009 (UTC)

Ok, mēģināšu sarunāt ar kādu citu :) --Treisijs 10:32, 10 jūlijā, 2009 (UTC)

Burāšana

Piedod, nepamanīju pārstrādāšanas tagu, ceru, ka tev neko nesacūkoju >< Starp citu, mani ieintresēja kāpēc tur nav pieminēta "Milda" (nesaku, ka tai tur jābūt) ? ~~Xil (saruna) 11:57, 8 jūlijā, 2009 (UTC)

Nekas ļauns nav noticis - uzliku tagu un dziļdomīgi lūkoju, ar ko lai sāk. :) Šobrīd vienkārši tādu kā kopsavilkumu taisu, citādi informācijas druskas izmētātas literatūrā, bet kopainas nav. Tūrisma jahtas (Milda, Republika, Polaris, Marjana u.c.) arī noteikti jāaplūko, tikai vispirms gribās ar jahtklubiem, piestātnēm, regatēm un apbalvojumiem kā "nopietnāku" materiālu tikt galā. --anonīms 12:04, 8 jūlijā, 2009 (UTC)

Es tik tā - pasāciens "Ar Mildu apkārt pasaulei" bija diezgan slavens. Rakstīt par burāšanu kā sportu tiešām ir svētīgāk, nekā pieminēt katru lielāku jahtu ~~Xil (saruna) 12:41, 8 jūlijā, 2009 (UTC)

Tas pie mums bija slavens, tāpēc jāpiemin. Ar sportu tam gan nekāda sakara - tūrisms. Skandināvijā vai katrs otrais pensionārs, aizejot pensijā, nopērk jahtu un čunčina apkārt pasaulei. Ļoti patīkams un lielisks atpūtas un brīvā laika pavadīšanas veids, ko cilvēks nopelnījis. :) --anonīms 12:49, 8 jūlijā, 2009 (UTC)

Gribas triumfs

Vai tu, lūdzu, nevarētu uzmest aci rakstam Gribas triumfs un pārbaudīt vai terminoloģija ir pareiza ? ~~Xil (saruna) 16:12, 10 jūlijā, 2009 (UTC)

Palūkoju. Mazliet pielabboju, kas šķita labojams. Izņēmu lieko informāciju, kas neattiecas uz konkrēto filmu (neiedziļinoties, nevarēja īsti saprast, par kuru kongresu ta filma ir, jo attiecībā uz idejas tapšanu vairāk aprakstītas peripetijas par iepriekšējo filmu. To pārliku uz Lenija Rīfenštāle, ko tā uz ātru roku sameikuju. Būtu jauki, ja Tu vai kāds cits kinematogrāfijā zinošs papildinātu viņas biogrāfiju (kur neko ātrumā neieliku), un par radošo darbību, it sevišķi fotogrāfēšanu dzīves otrajā pusē. --anonīms 12:53, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

Nu labi, es pusi tulkoju no angļu raksta, kur tam ir atvēlēts daudz teksta. Cik es saprotu Gribas triumfs lielā mērā ir pirmās filmas kopija, tāpēc to ir vērts pieminēt. Jautājums - no kurienes tev informācija, ka Gribas triumfu pavēlēja iznīcināt un ka Ticības uzvara netika plaši izrādīta ? Cik es saprotu iznīcināt pavēlēja vienīgi Ticības uzvaru (turklāt paši nacisti 1934. gadā, nevis uzvarētāji pēc kara), bet pirms tas notika tā ar lieliem panākumiem tika izrādīta kino ~~Xil (saruna) 16:34, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

Es sapratu, tā skrienot pāri informācijai un pagūglojot, ka tieši pirmo filmu nacisti paši iznīcināja sakarā ar Rēmu, aber Gribas triumfs tika ar urravām izrādīts visā pasaulē. Nu vismaz tāds iespaids radās, pārāk tēmā neiedziļinoties. --anonīms 16:39, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

Bet tu abos rakstos esi uzrakstījis, ka filmu iznīcināja uzvarētāji un manā rakstā tagad sanāk, ka tas ir par Gribas triumfu. Labi, cik saprotu, tu laikam ātrumā kaut ko esi pārpratis un es varu pārlabot ~~Xil (saruna) 16:46, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

Pie vainas neprecizitāte izteiksmes veidā. :( Vienā gadījumā filmu iznīcināja uzvarētāji "garo nažu naktī", kad tika izkauta SA vadība (t.i. citu nacistu iekšējo grupējumu vadība), aber otrā gadījumā lielāko daļu "Gribas triumfa" eksemplāru iznīcināja pēc kara sabiedrotie uzvarētāji. Ja pareizi saprotu, no pirmās filmas vispār nav nekas saglabājies, aber no otrās filmas vismaz vien kopija. --anonīms 16:52, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

No pirmās filmas ir saglabājusies vien kopija (kuru cik saprotu grūti dabūt noskatīties), par gribas triumfu neko nezinu - visur teikts, ka ļaunākais, kas ar to notika, bija tas, ka Vācijā to aizliedza. ~~Xil (saruna) 17:00, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

Vells, tad izlabo - labāk orientējies tēmā. Nez kāpēc šķita, ka pie Naumaņa kas tāds bija, tagad skatos - nekā. Patiesi nezinu, kāda joda pēc tas radās. Vainīgs. :((( --anonīms 17:12, 11 jūlijā, 2009 (UTC)

Osta

Negribi kaut ko ierakstīt sev tuvā tēmā Osta. --Kikos 12:41, 16 jūlijā, 2009 (UTC)

Mazliet jau ierakstīju, lai neizdzēstu ļaudis, tb zīmju skaits pārsniegtu "iztikas minimumu". :) Ja godīgi - nekā no ostām daudz nejēdzu - sāku apkopot info par jahtklubiem un jahtu piestātnēm, un tā ostām ar pieskāros. Pa kriksītim papildināšu (ar cerību, ka uzradīsies kāds zinošāks un to jēlmateriālu labāk sakārtos). --anonīms 14:58, 16 jūlijā, 2009 (UTC)

Hakslijs pret Hekslijs

Pašlaik latviešu vikipedijā:

• Aldous Huxley - Oldess Hakslijs
• Thomas Huxley - Tomass Hekslijs

Nado apredeļitsa.

--Feens 22:56, 21 jūlijā, 2009 (UTC)

Ņemot vērā, ka tēmā absolūti neorientējos, aizmetni taisot jau norādīju, ka tas "e" man jocīgs šķiet. Taču tā bija tai Filozofijas vārdnīcā - padomju laikā bija pieņemts, ka dabaszinātnieku raksta Hekslijs, bet viņa mazdēlu rakstnieku kā Hakslijs, jo abu devums kultūrā tik liels, ka jau pēc uzvārda vien atpazīstami: lai nejauktu vienu ar otru, - kā šobrīd pieņemts, man nav ne jausmas. Tb lai par to spriež zinātnes un literatūras speciālisti (pārvietot uz "Tomass Hakslijs" nudien nav grūti, ja tā ir pareizāk). :) --anonīms 05:28, 22 jūlijā, 2009 (UTC)

Izraēļi

Kā būs pareizi: "mošava" vai "mošavs" (rakstīji par kibucu, tāpēc jautāju). Angļu viki ir gan en:Moshav, gan en:Moshava. --Kikos 12:17, 5 augustā, 2009 (UTC)

It kā jau "mošava". Pareizāk varbūt būtu arī "kibuca", jo šķiet, vārds latviskots padomju laikā caur krievu кибуц, un tāds nu iegājies. Taču tik labi ivritu nezinu, lai liktu galvu uz bluķa - aizrakstīju vienam hebraistikas specam un uzvaicāju. Kad atbildēs, došu zināt. --anonīms 16:23, 5 augustā, 2009 (UTC)

Redz, sākumā samulsu par jautājumu, jo te figurē 2 pēc nozīmes un izrunas ļoti tuvi vārdi: "mošav" (vīriešu dzimtē), kas apzīmē lauksaimnieku kooperatīvu (bet ne tik sociālistisku kā kibucs) un ir "mošava" (sieviešu dzimtē), kas nozīmē vienkārši tradicionālo "ciemats, apmetne". Un atšķirībā no kibuca, kas ir jaunizgudrojums, "mošav" kā kooperācijas forma eksistēja arī senāk - tā piemēram ebreju kopienas institūcija, kas rūpējās par nespējniekiem, tradicionāli jau no viduslaikiem saucās "mošav zkeinim" (burtiski "vieta, kur pulcejas (sēž) sirmgalvji". --anonīms 09:30, 7 augustā, 2009 (UTC)

Respektīvi jāsaprot, ka latviski būs gan mošavs, gan mošava? --Kikos 10:20, 7 augustā, 2009 (UTC)

Jā, tikai viens ir lauksaimnieku kooperatīvs, bet otrs - tulkojumā "ciems, apmetne". Tb par pirmo vikipēdijā ģeldētu raksts, bet otrs attiecas uz latviešu-ivrita vārdnīcu. --anonīms 10:52, 7 augustā, 2009 (UTC)

Attēli

Sveiks. Paldies par daudzajiem attēliem. Prieks, ka ir vēl kāds lietotājs, kurš spēj augšuplādēt kvalitatīvus un galvenais brīvus attēlus. Man radās jautājums, kurā tieši Rīgas apkaimē tu dzīvo? Tas gadījumam, ja būs nepieciešams kāds attēls no tavas puses, jo darba dēļ man ir krasi samazinājies brīvā laika apjoms, kuru varētu izmantot jaunu attēlu uzņemšanai un, lai gan personīgo attēlu darubāze man ir liela, tomēr ne viss vajadzīgais ir pieejams. --Digital1 [uzrunāt] 19:15, 5 augustā, 2009 (UTC)

(Da vienkārši sapīku, ka pilna latviešu vikipēdija par poļu mazmiestiem un nigēriešu futbolistiem, bet par dievzemīti ziņu ielikuši esam maz - nolēmu pa brīviem brīžiem ko lietas labā darīt.) Bāzējos blakus bijušās Sporta pils drupām (tāpēc arī sāku ar Ziedoņdārzu). Attiecīgi pārvietojos pa centra apkaimi. Katru nedēļu pārvietojos pa Daugavu - ja vajag kādu objektu skatā no upes, lejpus Vanšu tiltam (augšpus tilta netieku, jo masts par augstu).--anonīms 19:43, 5 augustā, 2009 (UTC)

Skaidrs. Gluži manas domas par poļu mazmiestiem un nigēriešu futbolistiem. Par Rīgas apkaimēm, klimatu un ģeogrāfiju es cenšos rakstīt tik, cik iekšās. Jācer, ka pienāks diena, kad ķersimies klāt Latvijas ģeogrāfijai. Būtu lieliski, ja katrs Vikipēdijas lietotājs spētu uzbūvēt kvalitativu rakstu par savu apkārtni, bet diemžēl ne vienmēr par to ir interese un tas ir arī saprotams. --Digital1 [uzrunāt] 20:21, 5 augustā, 2009 (UTC)

It kā vikipēdijā jau katrs drīkst rakstīt ko grib, kurš par Ziedoņdārzu, kurš par Nigēriešu furbolistiem un kurš par Saules spīdēšanas intensitāti 16. jūlijā tā ap pusdienlaiku - nebiju gaidījis ka esksistē šāda iedalīšana "svarīgajos" un "nesvarīgajos" tematos (to pie tam saka aktīvie lietotāji) - pie tam "dievzemīte" man šķiet lietot nievājoši. P.S. Bildes, protams, labas. --Krishjaanis 06:14, 6 augustā, 2009 (UTC)

Vai es kādu konkrēti mācu kā labāk? Moš sporta fani no sirds pārdzīvo, ka Kamerūnas izlase novārtā pamesta, kas viņiem šķiet kudi svarīgāk? Es par provi varu nesaprast, kāpēc sabiedrībā, kurā tik daudzi par sportu interesējas, par medaļu ieguvējiem no Latvijas vasaras olimpiskajās spēlēs tikai pāris biogrāfijas uzrakstītas - viss sarkans, kaut tā ir mūsu sporta elite, taču ar prātu saprotu, ka pārējiem tas var nešķist svarīgi. Katram tak ir savas prioritātes - tas ir dabiski, jo ļaudis ir dažādi, - un, ja šīm šķiet, ka kādei tēmai par maz uzmanības veltīts, lai ņem karogu rokā un ko dara lietas labadiņ. Ij katram, kamēr viņš ar savu vērtību skalu neuzmācas citiem, ir visas tiesības uz savu individuālo viedokli. ;) Aber eifēmisms "dievzemīte" ir latviešu prozā un dzejā visai plaši izplatīts un lietots (līdzīgi kā "Daugava māmuļa". "likteņupe" u.tml.) :) --anonīms 06:41, 6 augustā, 2009 (UTC)

Kartes

Kartes labāk (pēc pieredzes) augšuplādēt PNG formā. Tad tās labāk izskatās samazinājumos. --Kikos 20:25, 8 augustā, 2009 (UTC)

Ar kartēm pieredzes nav. Man iekš Adobe Photoshop monitorā .png izskatās graudaināks, tāpēc šai gadījumā .jpeg taisīju. --anonīms 20:30, 8 augustā, 2009 (UTC)

Tur laikam arī tas āķis. PNG nav tādas pustoņu gammas, kā JPG (kas nepieciešams fotogrāfijām, bet nebūt ne kartēm, kurās visbiežāk ir galīgs krāsu skaits) un līdz ar to attēli labāk mērogojas. Paeksperimentē, tad jau redzēsi :) --Kikos 20:36, 8 augustā, 2009 (UTC)

Šeit es piekrītu, png viennozīmīgi ir daudz labāks formāts. Sākumā arī es uzķēros uz jpg āķa - vēlāk bija daudzas kartes jāpārtaisa. Bet paštaisītajām kartēm vislabāk izmantot svg formātu un tad eksportēt kartes png formātā, tādējādi kvalitāte ir augstāka un detalizācija precīzāka nekā veidot karti kā png jau no paša sākuma, bet strādājot ar svg formātu ir nepieciešama cita programma - man vislabāk patīk Adobe Illustrator CS4 - līdzīga kā Photoshop, bet vajag piešauties. --Digital1 [uzrunāt] 20:43, 8 augustā, 2009 (UTC)

Es gribēju piebilst to pašu, bet skatos, ka neesmu pirmais :). It kā jau tiem taviem JPEG kvalitāte ir laba, bet pamēģini tomēr pa tiešo saglabāt PNG formātā. Faila izmēram arī vajadzētu būt ievērojami mazākam. Par graudainuma izcelsmi gan es nezinu (Varbūt uzstādījumos ir uzlikts, ka saglabājot PNG pēc noklusēšanas tiek lietots mazāks krāsu skaits?). --Marozols 17:26, 19 augustā, 2009 (UTC)

Pamēģināju jau - vai nu kaut ko neieklikšķinu papildus (tipa antialiased vai ko tml.), tak nesanāk tie .png baudāmi. Ja kādam luste, varētu tam aizsūtīt visu parku kartes, ko esmu sazīmējis, kā ilustratora failus - lai zinošāks uztaisa labāk, - tak aizdomas, ka nevienam nav lustes iespringt. Tā nu kā māku, tā maunu. :) --anonīms 17:34, 19 augustā, 2009 (UTC)

Kādā formātā tev ir tie faili (kāds paplašinājums)? Varu uzmest aci, vienīgi man nav attiecīgo Adobes programmu. Mans e-pasts ir šeit. --Marozols 17:43, 19 augustā, 2009 (UTC) p.s. Ja tos failus nevar citur attaisīt, tad vari vismaz atsūtīt to nelaimīgo PNG, lai varu paskatīties, kur ir vaina.

Ja jau tu taisi Ilustrātorā, tad spied File/Save for Web and Devices, izvēlies PNG 24, iestellē vajadzīgo "Image size" un "Save". Būs ok ;) --Kikos 18:26, 19 augustā, 2009 (UTC)

Gadījumā nav labāk no Ilustratora saglabāt tieši SVG formātā un lai PNG failus pēc tam taisa MediaWiki automātiski tādos izmēros, kādus vajag rakstā? Kaut gan gļuki ar latviešu burtiem praktiski neizbēgami... --ScAvenger 19:08, 19 augustā, 2009 (UTC)

Aizsūtīju Marozolam notestēt 1 karti 2 paplašinājumos. PNG taisu fotošopā - Ilustratorā apkārt visādas figņas - ielu gali, kvartālu malas, ko fotošopā ērti nokropēt nost, - ilītī liels čakars visu korekti sataisīt (diemžēl vikipēdijā retumis iedarbojos, lai tā jūsu lieta iet uz priekšu, tak pašam citas prioritātes (tb cits projekts svarīgāks, kam laiku veltīt). --anonīms 04:57, 20 augustā, 2009 (UTC)

Vēl ērtāk ir Ilustrātorā. Uzvelc taisnstūri (cik lielu laukumu gribi redzēt). Ieselektē to taisnstūri, izvēlies Object/Crop area/Make. Lai arī ekrānā parādās tikai kropmarkas, tās darbojas kā apgriešanas maska. --Kikos 05:02, 20 augustā, 2009 (UTC)

Ilustratorā man ir lielā karte (savulaik nācās daudz šajā jomā strādāt, veidojot tūrisma uzņēmumiem bukletus un katalogus), tb izgriežu tikai attiecīgo fragmentu - ielu gali, apkārtējie kvartāli turpinās, un man patiesi slinkums ņemt katru punktu un līdzināt, lai viss veidotu smuku ārmalu un karte - vienotu laukumu. Aber fotošopā ņem un nokropē ar vienu komandu lieko nost ij āmen. ;) --anonīms 05:07, 20 augustā, 2009 (UTC)

Paskatījos tevis atsūtītos .jpg un .png attēlus — tie ir praktiski identiski (ja tos atņem, tad 98% no visām RGB vērtībām sakrīt un atlikušo 2% RGB vērtību starpība nepārsniedz 3). No šāda viedokļa ir pilnīgi vienalga, kuru no tiem izmanto. Vienīgi abos gadījumos ir skaidri redzams, ka netiek izmantotas attiecīgā formāta priekšrocības:

• .jpg failam praktiski nav novērojami nekādi JPEG artefakti (piemēram, parasti teksts uz balta fona izskatās tā, it kā kāds būtu nošķaudījies uz monitora). Tas drīzāk izskatās pēc bitmap (.bmp) faila (šajā gadījumā tas, protams, ir vēlams), jo saglabājot norādītā kvalitāte ir 98%, kas attiecīgi atspoguļojas faila izmērā (902 KB).
• Rodas iespaids, ka .png fails ir taisīts nevis pa tiešo, bet gan no .jpg faila, jo apgabali, kam būtu jābūt vienmērīgi nokrāsotiem, tādi nav. Līdz ar to .png fails ir ievērojami lielāks par .jpg failu (tā izmērs ir 1410 KB), kaut gan vajadzētu būt otrādi.

Ja kas, .jpg fails ir šeit, bet .png failu uzliku šeit (ceru, ka neiebilsti). --Marozols 14:55, 20 augustā, 2009 (UTC)

Aizrakstīju mailā. Šķiet, prātīgāk ir šādas šauri tehniskas lietas apspriest tiešsarakstē, nevis piesārņot vikidiskusijas, kas domātas kam citam. --anonīms 06:48, 21 augustā, 2009 (UTC)

Juglas attēli

Sveiks. Paskaties lūdzu vai tev nav pieejami pāris attēli, kas raksturotu Juglas apkaimi. Es pievienošu vēl garu sadaļu par ģeogrāfiju, bet savos krājumos atradu tikai vienu attēlu, kurā redzams Brīvības bulvāris. Lapa izskatīsies pārāk tukša bez attēliem un tuvākajā laikā manos plānos neietilpst šīs apkaimes apmeklējums. Arī citi lietotāji, kuriem ir interesanti un apkaimi raksturojoši attēli ir laipni aicināti tos pievienot - nevajag daudz, pietiktu ar 2-3 attēliem. Paldies. --Digital1 [uzrunāt] 18:50, 10 augustā, 2009 (UTC)

Varbūt noder - Attēls:Baabeliites ezers.jpg un Attēls:Briiviibas gatve pie Smerlja mezha.jpg. --ScAvenger 19:22, 10 augustā, 2009 (UTC)

O, skaisti - paldies, būs labi. :) --Digital1 [uzrunāt] 19:24, 10 augustā, 2009 (UTC)

Diemžēl ar nomalēm kopā ir visas pilsētas kopkarte - bet tikai ar galvenajām ielām, bez kvartālu iekšpagalmiem. Principā var uzmest virsū satelita uzņēmumam un mazās ielas pārzīmēt pa virsu. Ja der, varu šādu Adobe Illustrator failu pa vadiem iedot. Ir arī sīkāk izstrādāta Teika-Jugla, bet tur no Juglas ezera tikai daļa krasta pie Juglas tilta parādās. --anonīms 19:28, 10 augustā, 2009 (UTC)

Digital1 - Tev tās kartes vajag? Varu tagad iecept iekš CD (priekš maila pasmagas) un pēc darba kur centrā uz ielas stūra samīties (pēc 17:00 ripinu ar vellapēdu uz Andrejsalu pafočēt). --anonīms 10:38, 11 augustā, 2009 (UTC)

Hi! I have an interesting biography of a Latvian officer (Captain) before WW II. Coluld you please help me to find someone here who could write an article about him for Wikipedia? Thank you. Amherst99 10:58, 25 augustā, 2009 (UTC)

Muižas

Vai tu negribētu iemest aci rakstos muiža un pusmuiža? Ka tik tur nav sarakstītas glupības :) --Kikos 17:13, 5 septembrī, 2009 (UTC)

Tā ir daudz sarežģītāka tēma, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā - šobrīd neorientējos tajā pietiekami labi. Bet pēc laika noteikti palūkošu. --anonīms 04:10, 21 decembrī, 2009 (UTC)

Komtureja - Komturija

Ja ir kāds brīvbrīdis - Diskusija:Aizkraukles komtureja --Varg 12:36, 4 oktobrī, 2009 (UTC)

Rīgas vēsture un robežas

Ja izveido atsevišķu rakstu par vēsturi un robēžām, tad nav pareizi pilnīgi visu informāciju pārnest uz jauno rakstu. Konspekta veidā aptuveni 1/3 vai 1/4 daļai apjoma jābūt arī Rīgas rakstā! --Digital1 [uzrunāt] 14:16, 20 decembrī, 2009 (UTC)

Manuprāt, nav tik traki, pietiek ar tām pāris rindkopām, kas ir atstātas un saiti uz pamatrakstu. Citādi jau nav jēgas atdalīt jaunus rakstus. --ScAvenger 15:13, 20 decembrī, 2009 (UTC)

Pāris rindkopas būtu OK, bet ne jau viens teikums. Īsā konspektā vajadzetu vismaz kādas rindiņas desmit, jo galvenā raksta jēga jau ir tā, ka lietotājs izlasa konspektīvo sadaļu galvenajā rakstā (Rīga#Vēsture) un ja viņš vēlas uzzināt ko vairāk tad iet un lasa aisevišķo rakstu (Rīgas vēsture). --Digital1 [uzrunāt] 16:49, 20 decembrī, 2009 (UTC)

Vainīgs. Taču tas milzu blāķis par mēra laikiem lasītājam tikai kavē saprast, kas ir Rīgas pilsēta šobrīd. Man sajūta, ka rakstot par pilsētām un valstīm vikipēdijā pieklibo pati izvēlētā modeļa struktūra: pārāk daudz vietas tiek veltīts seniem laikiem, un pārāk maz no šiem rakstiem var uzzināt, kas ir konkrētā pilsēta vai valsts mūsdienās. Tb cilvēkam, kurš vēlas uzzināt ko par Rīgu (vai nu grasās turp braukt, vai ko par apbūvi, transportu, demogrāfiju), visai mazsvarīgas ir versijas par dibināšanu, vai kurā gadsimtā kurš to mēģinājis iekarot. Ja par vēsturi ir atsevišķs raksts, tad tai veltīt 1/3 daļu pie mūsdienu apraksta... nu nav īsti pamati. Piemēram, neveido tak par katru mikrorajonu konspektīvu izklāstu, bet ir tikai saite uz pamatrakstu par attiecīgo mikrorajonu. Taču vikipēdijā pastāv tā lieliskā iespēja atcelt izmaiņas. Tb mana lieta ir piedāvāt savu skatījumu, bet raksta autora/autoru ziņā ir vai nu to akceptēt, vai atcelt. --anonīms 04:10, 21 decembrī, 2009 (UTC)

Nav vajadzības neko atcelt. Tavs devums ir kvalitatīvs un vajadzīgs, es tikai izsaku savas domas. Piekrītu, ka vajadzētu vairāk par pilsētas mūdienu situāciju, BET tas ir subjektīvi. Ticu, ka ir daudzi cilvēki, kuriem Vēstures sadaļa liktos vispievilcīgākā, tādēļ mūsu mērķis ir plaši aprakstīt visus aspektus un piedāvāt izvēli.

P.S. Ja nevēlies paplašināt pamatraksta apakšsadaļu, tad es brīvākā laikā pats to uzrakstīšu. --Digital1 [uzrunāt] 22:04, 21 decembrī, 2009 (UTC)

Viss šai pasaulē ir subjektīvi, kur uz vienu un to pašu objektu raugās dažādi subjekti. :) Tā kā pilsēta mūsdienās ir Tavs lauciņš, un Tev ir konkrēta vīzija kā jāizskatās šādam šķirklim par pilsētu, būtu labāk, ja Tu to veidotu pēc sava prāta (starp citu, esmu medijos manījis shēmas, kur Rīga sadalīta reģionos pēc kriminogēnās situācijas intensitātes, ekonomiskajām aktivitātēm, izklaides iespējas, tb par Rīgu vēl daudz kas rakstāms tāds, ko paši labprāt uzzinātu, braucot uz svešu pilsētu un pirms brauciena vikipēdijā par to vēloties ko vairāk uzzināt), savukārt es pamazām papildinātu rakstu par vēsturi. --anonīms 04:29, 22 decembrī, 2009 (UTC)

mazliet precizēju

sveiks! tavi labojumi rakstā par Olimpiskajām spēlēm (neiedziļinoties saturā, kas droši vien ir pilnīgi ok un iebildumus nerada) neatbilst ķeksītim 'maznozīmīgs labojums'. --Biafra 07:07, 2 martā, 2010 (UTC)

Kā maznozīmīgu domāju ko tādu, kas nemaina esošā raksta saturu un struktūru, bet tikai mazliet papildina kādu apakšsadaļu vai pielabo stilu. Citādi zem "maznozīmīgi" paliek tikai interpunkcijas kļūdu labošana, bet viss pārējais ir "nozīmīgi". Taču, ja tauta vēlas, varu turpmāk tam ķeksītim uzmanību nepievērst (ir svarīgākas lietas, nekā kalkulēt, pēc cik zīmēm sākas "nozīmīgi"). :) --anonīms 07:52, 2 martā, 2010 (UTC)

protams, ka tas ir subjektīvi. taču konkrētajā gadījumā pa manam tā ir satura izmaiņa. satura pārcelšanu no vienas nodaļas uz citu par tādu varētu uzskatīt. bet katrā ziņā tas nav uzbrauciens, tikai ieteikums. Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums. --Biafra 07:56, 2 martā, 2010 (UTC)

Atkal autortiesības

Varbūt tev šeit ir kas sakāms? --ScAvenger 07:07, 6 martā, 2010 (UTC)

Bija sakāms un pateicu. :) --anonīms 11:36, 6 martā, 2010 (UTC)

Kā latviski

Ir en:Low Countries? --Feens 22:57, 16 martā, 2010 (UTC)

Kikosam prasi, ne man. :) --anonīms 09:26, 18 martā, 2010 (UTC)

Viš a nezin. Vēsturiski jau viss tas reģions ir Nīderlande (Anonīms zina, kuros gadsimtos), bet kā nosaukt latviski, lai neizklausītos tizli, nemācēšu pateikt. Franciski joprojām Nīderlande ir fr:Pays-Bas un rakstā fr:Pays-Bas (homonymie) ir gari un plaši aprakstīts, kas tad nu tās Zemās Zemes ir. --Kikos 09:57, 18 martā, 2010 (UTC)

Diemžēļ latviešu vēsturnieki no laika gala orientējušies tikai uz novadpētniecību, tb pārējā pasaule visnotaļ miglā tīta. Cik nu kur garām ejot pieminēts, ko tulkojot. Man jau ar šķiet, ka ģeogrāfiski visa lejtece bija Lejaszemes jeb Nīderlande, taču laika gaitā nosaukums saglabājies tikai karalistei, kas aizņem daļu reģiona. Bet kā nu īsti ir, neņemšos spriest. --anonīms 10:08, 18 martā, 2010 (UTC)

Slaktiņš kalnu pļavā

(Vēlējos no malas piebilst, ka manuprāt Jūs ne tā uztverat konkrētos aizrādījumus. Redziet, enciklopēdija ir tikai un vienīgi uzziņu vietne, nevis kādas pozīcijas izklāsts.) Vai tie reiz nebija tevis rakstītie vārdi? Izvilkums ir no Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas diskusiju lapas. kā tas iet kopā ar šo rakstu Slaktiņš kalnu pļavā? --87.110.1.233 14:30, 9 maijā, 2010 (UTC)

O jā, sektanti jau vienmēr mēdz būt balti un pūkaini... Jebkurš var rakstam pievienot sadaļu "Slaktiņš mormoņu skatījumā" vai tamlīdzīgi. --ScAvenger 15:18, 9 maijā, 2010 (UTC)

Protams, avoti izmantoti visai maz, tak galu galā tas nav pētījums, bet tikai informācija, kas tas par notikumu. A atradās tur, B devās tur, C darīja to, neanalizējot katra motivāciju. Savukārt izmeklēšanas rezultāti un tiesas lēmums (šķiet, bija gan viens, gan otrs) vairs nav pozīcijas izklāsts, bet fakta konstatācija. Arī Nirnbergas tribunāla spriedumi apsūdzētajai pusei šķita un šķiet netaisni, un ir gana revizionistu, kuri noliedz pat holokaustu, taču tāpēc neviens negrasās mainīt 2. pasaules kara iemeslu un rezultātu traktējumu. Taču ir tāda jauka lieta kā apakšsadaļa, kurā var taču ierakstīt, ka kaut izmeklēšana noskaidroja, ka mormoņu kaujinieki regulāri laupījuši un nogalinājuši garām braucošos pārceļotājus, paši sektanti to noliedz. Nu un ielikt pie ārējām saitēm linkus uz apoloģētiku. Attiecīgi, interesentam būs iespēja iepazīties arī ar nozieguma noliedzēju versiju. Tā kā nevajag sarežģīt vienkāršas lietas. --anonīms 21:25, 9 maijā, 2010 (UTC)

Kāpēc tāds sarkasms ScAvenger? Un par kādiem sektantiem tu runā? Raksts ir vienkārši mēsls. Tas ir pamatīgi tendēts. Un tev nu to vajadzētu ļoti labi saprats ScAvenger. Kas kas nu, bet ne tev tā vajadzētu runāt? nu tas ir tālu no tā kas ir angļu valodā rakstīts. Es nesaku ka tam rakstam tur nevajadzētu būt. Bet kas kas nu, bet tomēt jūs paši visi tik ļoti uzsverat uz netralitāti. Tajā rakstā nav ne smakas no neitralitātes. --Indezit 19:34, 9 maijā, 2010 (UTC)

Es tak saku, karogs rokā un uz priekšu - Marka Tvena skatījums jau ir (nezināju gan, ka šis rakstnieks ir mēsls), katrs var pievienot citus avotus un aspektus (bet ne dzēst iepriekšējo, kā to dažādu mācību piekritēji mēdz praktizēt). Netaisos šajā tēmā iedziļināties (interesantāku lietu pietiek), bet citvalodu rakstos ir apmēram tas pats - slaktiņš bija, mormoņi bija, upuri bija. --ScAvenger 20:19, 9 maijā, 2010 (UTC)

Nu sāksim ar to ka mormoņi tur nebija, bet vainīgie bija. Tie kas bija vainīgi saņēma sodu. Tie kas uzskatīja ka rīkojās baznīcas vārdā saņēma sodu, un tika izdzēsti no baznīcas neskatoties cik augstus amatus tie ieņēma baznīcā. Tā ka ar baznīcu, un tās doktrīnām tur nebija nekāda sakara. Tiesa arī nogalinātie nebija pavisam bez vainas konfrontējot uz sevi dusmas, bet tas nekādi neataisno slepkavības. Tā visa nav šajā rakstā. Pie tam vēl figurē vēsturnieku pētījumi tajā sakarā kuriem arī ir savs skatījums uz notikušo. Tā visa te nav ietverta, tikai tendenciozs savārstījums. Kur te ir neitralitāte vikipēdijā? Rakstam par PDS baznīsu es reiz sēdos kopā ar zinošim cilvēkiem gan par pašu baznīcu, gan literāri zinošiem uzlabojot to, un izdabājot maksimāli lai tas literāri atbilstu vikipēdijas stiklam, bet nevienam neuzradās vēlme birku novākt ka raksta neitralitāte ir apšaubāma. Patreiz kad tas neprasa īpašas zināšanas lai to saprastu te var mēnešiem atrasties raksts ar klaji tendencioziem spriedumiem, un nevienam nepaceļās roka uzlikt birku? --Indezit 20:43, 9 maijā, 2010 (UTC)

Vēl gribētos piebilst, ka rakstā runa neiet par slaktiņu "kalnu pļavā" kā tādā, bet konkrētā vietā, respektīvi vajadzētu būt Slaktiņš Mauntinmedovā. --Kikos 20:51, 9 maijā, 2010 (UTC)

Birka uzlikta. --Feens 21:27, 9 maijā, 2010 (UTC)

Noderētu tavs viedoklis

Paskaties, lūdzu, Lietotāja_diskusija:Kikos#Karaļvārdi, mums ir izveidojusies dīvaina situācija ar Zviedrijas karaliskās ģimenes locekļiem ~~Xil (saruna) 15:56, 26 jūnijā, 2010 (UTC)

Musulmaņi

Negribi apskatīties ko šis sadarījis ar rakstu islāms ? Tu bija sadaļa par islāma vēsturisko ietekmi uz Eiropu, kas laikam tika iznīdēta ar domu, ka tādas ietekmes esamība ir pupu mizas ~~Xil (saruna) 20:47, 1 augustā, 2010 (UTC)

Pēdējā laikā vairos no diskusijām ar ticīgiem ļautiņiem - tiem viņu izpratnē "kā jābūt" prevalē pār kā bija un kā ir. Un ar islamu jau bija mazs kašķītis, jo ticīgie sašuta par faktu, ka islams saturiski un teoloģiski atvasināts no jūdaisma un kristietības. Te jau diskusija lielāko tiesu nav iespējama. :( --anonīms 07:41, 3 augustā, 2010 (UTC)

Te nebija runa par ticību kā tādu par ko viņi varētu strīdēties, bet konkrēti par Islāma ietekmi uz ne sevišķi islāmticīgās Eiropas vēsturi. Šis te Ahmeds uzskata, ka par Islāmu jāraksta musulmaņiem, jo neviens cits šai jautājumā nav kompetents, jādomā pie šāda uzstādījuma viņam vajadzētu samierināties, ka par vēsturi raksta vēsturnieki. Patiesībā pat nevajag, lai tu raksti, tikai apskaties vai attiecīgā sadaļa tika nodzēsta pamatoti ~~Xil (saruna) 18:02, 3 augustā, 2010 (UTC)

Tas ir gluži kā postulēt, ka par nacismu var rakstīt tikai nacisti, par komunismu - komunisti u.tml., jo paši labāk zina, kādi vēlas būt. :)) Par to Eiropu tika dzēsts pamatoti. Pirmkārt, bija saputrota politika ar reliģiju (raksts ta ir par reliģijas ietekmi, nevis cīņu par tirdzniecības ceļiem u.tml.), otrkārt ļoti oriģināls jaunrades lidojums - klaji nekompetenti izdomājumi, lai neteiktu skarbāk. --anonīms 05:08, 4 augustā, 2010 (UTC)

Aktuāls balsojums

Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu uzlaboto versiju un atdot savu balsi — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti šīs diskusijas ievadā. Paldies un veiksmīgu dienu. --Digital1 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC)

Atsauces tavos rakstos

Taviem rakstiem Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis un Džordano Bruno vajadzētu salikt atsauces, ja vēlies, lai tie saglabā laba raksta statusu ~~Xil (saruna) 13:53, 14 decembrī, 2012 (UTC)

ar atgriešanos!

ar atgriešanos! !! cerams uz "ilgi un laimīgi"  :) --Biafra (diskusija) 22:47, 1 oktobrī, 2013 (EEST)

Nea. :) Man savs projektiņš, aber te ielienu tikai tad, ja uzroku ko interesantu, kas uz to neattiecas. --anonīms (diskusija) 10:03, 9 janvārī, 2014 (EET)

Anonīms, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies diskusijai latviešu valodā, iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:

• Vispārīgs pārskats (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
• Kalendārs un process (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
• Biežāk uzdotie jautājumi (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. --Papuass (diskusija) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.26 (EEST)

Iskolastrels

Sveiks! Vai nevēlies šo pārcelt uz lvwiki? Es īsti neatceros, varēja no tava resursa kopēt vai ne :( --Kikos (diskusija) 2017. gada 25. maijs, plkst. 11.58 (EEST)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.48 (EEST)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST)