Diskusija:Latgaļi

Latgaļi un letgaļi

Ierosinu apvienot rakstus Latgaļi un Letgaļi vienā rakstā, ar virsrakstu Latgaļi, jo runa iet par vienu un to pašu latviešu un baltu cilti. Turklāt gūglē latgaļi minēti ~ 636 reizes, bet letgaļi tikai ~ 146 reizes. Aviātors 14:34, 5 oktobrī, 2006 (UTC)

letti

Indriķis savā hronikā par letiem (letgaļiem) sauca tagadējās Vidzemes senos latgaļus, bet par latgaļiem tagadējās Latgales senos latgaļus. Vai nav tiesa? Zināms, ka viņš uzrakstīja arī tādu tekstu "leti, kas ir tie paši latgaļi...". Pagaidām vēl pastāv uzskats, ka tā bija viena tautīa, bet man liekas, ka kaut kad šis uzskats kritīs, un pamatskolā sāks mācīt mazliet savādāk. Tā mans domā.

Būtu absurdi sadalīt vienu tautu pēc tagadējām etnogrāfiskām robežām. Hronikā abi nosaukumi pirmo reizi lietoti abi kopā (X,3), turklāt divas reizes: "..Lethos, qui proprie dicuntur Lethigalli.." – "..letus, kas īstenībā saucas letgaļi.." un "Lethi vel Letthigalli.." – "leti jab letgaļi". Abi etnonīmi hronikā minēti pamīšus, bet biežāk Letti, bet šis nosaukums ir izveidojies lībiešu ietekmē uz vācu iebrucējiem un to lieto krustneši, tamdēļ to nevar uzskatīt par pašnosaukumu. Turklāt latviešu valoda pieļauj Lethigalli izrunāt gan kā letgaļi, gan kā latgaļi. Izejot no šī fakta un pārliecinoties gūglē, ka latgaļi lieto dauzd vairāk, pieņemu ka arī vikipēdijā interesanti meklēs rakstu pēc nosaukuma Latgaļi. Citāti no Indriķa hronikas, Tulkotāja priekšvārda (Ābrams Feldhūns), Rīga, Annele, 2001; 38.lpp (ISBN 9984-598-45-4) –– Aviātors 08:47, 6 oktobrī, 2006 (UTC)

Ņem vērā, ka, ja neviens neatbild, tas nenozīmē, ka neviens nav lasījis. Parasti tas nozīmē, ka iebildumu nav. :) --Feens 21:37, 6 oktobrī, 2006 (UTC)

Manuprāt lethigali летыхола ir pierakstīts no somugriem. Analoģisks piemērs "üks küla". K = G, O = A, līdzīgi kā Koiva Gauja. Tāpēc tie gali meklējami pie somugriem. Visticamāk un var tam piekrist, ka īstais latviešu nosaukums tiešām Leti. Leišu Letowen uzvedina uz domu ka bija viena radniecīga cilts vinas izcelsmes. Viljams (diskusija) 15:25, 6 aprīlī, 2012 (UTC)

Ļoti interesanti saskan Wilzen-Lutizen Lutici, Vilci> Leti Liti, Viļņa - http://en.wikipedia.org/wiki/LuticiViljams (diskusija) 17:06, 6 aprīlī, 2012 (UTC)

Latgaļu apdzīvotās vietas sibīrijā

Apdzīvotās vietas nosaukums	Saimn. skaits	Kolhoza nosaukums	Skolas tips	Skoln. skaits
		Rietumsibirijas novads
Anžeras rajons
1. Anžerskije kopi	76	–	–	–
2. Ivanovskije hutora	35	—	—	—
Asinovskas rajons
3. Gorskaja	22	Gorkija v. nos.	1. pak.	26
4. Karakola	15	—	—	—
Barabinskas rajons
5. Barabinskas stacija	10	Partizāna Jarošenko v. nos.	p-skola	36
6. Mihailovka	47
7. Karpuštskij	20	Padomju 7. kong. v. n.	—	—
8. Gjamenskij	40	—	—	—
Bolotinskas rajons
9. Ušatskij	14	Vārpa	—	—
10. Severnij	40	Latgalec	p-skola	—
11. Malaja Lukino	16	R. Eihes v. nos.	—	—
Vengerskas rajons
12. Timofejevka	151	III Internac. v. nos.	p-skola un nep. vsk.	160
13. čagari	53	Dobrovoļec	p-skola	40
14. Staņislavka	27	—	p-skola	34
15. Inabinka	29	Novij putj	—	—
16. Ļubomirovka	6	—	—	—
Kemerovas rajons
17.Latiševska	30	Krasnij samoļot p-skola	—
Kožengikovas rajons
18. Boruzkovka	20	—	—	—
19. Aleksandrovka	19	—	—	—
20. Topki	25	Tēlmaņa v. n.	p-skola	—
21. Koroļevka	6	—	—	—
Kolivanskas rajons
22. Mohovaja	16	—	—	—
23. Berezovka	18	—	—	—
24. Kindisa	14	—	—	—
25. Verhurtamka	12	—	—	—
26. Novosibirskas pils.	30	—	—	—
Narimas novads
27. Maličevka	77	Pervoje Maja	p-skola, 7-gad. sk.	160
28. Krestovskaja	12	-	-	-
29. Malinovka	60	Novaja žižn	p-skola	60
30. Novomalinovka	25	-	p-skola	-
31. Anisimovka	19	-	p-skola	-
32. Konstantinovka	20	-	p-skola	-
33. Madoga	15	-	p-skola	-
34. Romanovka	12	-	-	-
35. Spulevka	10	-	p-skola	-
36. Čegerenskij	6	-	-	-
37. Malomuromka	20	-	-	-
38. Rodinskije Otrezki	15	-	-	-
39. Pivovarovka	12	-	-	-
40. Kortinskije hutora	10	-	-	-
Severnajas rajons
41. Fjodorovka	15	-	-	-
42. Dosino	35	-	p-skola	-
43. Duplenka	16	-	-
44. Severnij	5	-	-	-
Taiginskas rajons
45. Taigas pilsēta	25	-	-	-
46. Drozdovka	48	Uzvara	p-skola	44
47. Gorevskij	17	Latgalec	-	-
48. Ustj Borodavka	17	Pravda	-	-
49. Sredhaja Palovka	34	Gaisma	p-skola	-
50. Kailinskij	10	-	-	-
51. Jaiskas viensētas	8	-	-	-
Tomskas rajons
52. Tomskas pilsēta	25	-	-	-
53. Mihailovka	48	Latgalec	p-skola	24
54. Reženka	54	Traktor	p-skola	25
Tjažinskas rajons
55. Borokovka	20	Putj komunara (Otrā piecgade)	2 p-sk., nep.; v. sk., 7g. sk.	230
56. Bukmuiža	25	Hleborob	p-skola	74
57. Malinovka	20	-	p-skola	36
58. Poperečenskij	50	-	p-skola	60
59. Pivovarovka	20	-	-	-
60. Annenka	30	Krestjanin	p-skola	36
61. Novo Marinka	15	Putj Lehina	p-skola	13
62. čerhigovka	60	Nacmen Latgalec (Lagalskij Kust)	p-skola	80
63. Voskresenska	10	Luč	p-skola	15
64. Ibinka	16	-	-	-
65. Verh. Sobolevka	15	-	-	-
66. Ņižhaja Sobolevka	10	-	-	-
67. Bogomolovka	15	-	-	-
68. Podgornij	10	-	-	-
69. Kuzminka	17	Putj Vorošilova	p-skola	-
70. Tolstovka	18	Kirova v. n.	-	-
Topkinskas rajons
71. Portņagino	16	Luč	p-skola	-
Čanovskas rajons
72. Dobrinka	25	-	-	-
Jaškinas rajons
73. Vlasovo	15	-	-	-
Kopā Rietumsibīrijā	2090 viensētu, 10400 iedz.	30 kolhozu	37 skolas	1173
*
		Krasnojarskas novads
Ačinskas rajons
1. Ačinskas pilsēta	50	-	Ped. tehn.	90
2. Okuņeva 125	17. part. kongr.	p-skola, nep. vsk.	199
3. Nikitino	110	Krasnij latgalec	7.g. sk.	48
4. Haralisovo	12	Krupskas v. n.	-	-
5. Vilovo	36	Iskra	p-skola	34
6. Vilovo-Viselki	12	Anžu Koips	-	-
7. Nagornovskij	48	Gaismas stars	p-skola	32
8. Troickij	30	Trud bedņaka	-	-
9. Krajevoj	16	Krajevoj	p-skola	30
Biriļuskas rajons
10. Malinovka	40	Gaisma	p-skola	38
11. Saharnij	33	Krasnij latgalec	p-skola	30
12. Berezovka	10	Bolševik	-	-
13. Čumarda	40	-	-	-
Bogotoļskas rajons
14. BogotoIas pilsēta	40	-	-	-
15. Dvinskij	89	Bodrij partizan	p-skola	70
	40	Krasnij part. taigi	-	-
16. Varšavskij	5	-	p-skola	-
17. Listvjanskij	16	-	-	-
18. Prjaničnij	30	-	p-skola	-
19. Lvovskij	9	-	-	-
20. Kudrinka	13	Krasnij nacmen	p-skola	20
21. Čenstohovka	30	Latgalec	p-skola	40
	34	5. padomju kongr.	-	-
22. Ordinskij	5	-	-	-
Krasnoturanskas raj.
23. Kreslavka	68	Krasnij latgalec	p-skola, nep. vsk.	130
	60	Tēlmana v. n.	-	-
24. MaIinovka	51	Truženik taigi	p-skola	16
25. Algaštin	70	17. part. Molotova; v. n. kongr.	p-skola	78
Minusinskas rajons
26. Stroganova	20	Par 2. piecgadi	p-skola	18
Manskas rajons
27. Pervoje Maja	35	Pervoje Maja	p-skola	-
Novoselovkas rajons
28. Vitebska	50	Partizāna Kravčenko v. n.	p-skola	50
29. Aleksandrovka	30	Otrā piecgade	p-skola	19
30. Nižņaja Kama	14	-	-
Ujarskas rajon
31. Borisovo	70	Celtne	p-skola	-
32. Krasnojarskas pils.	55	-	p-skola	-
Kopā Krasnojarskas novadā	1348 viensētas, 6576 iedz.	26 kolhozi	26 skolas

--Aviātors 12:36, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Šajā gadījumā tie gan ir latgalieši, nevis latgaļi. --Dekaels 13:10, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Jā, bet tikai tāda raksta Latgalieši vēl nav, būs jāuzraksta ;)

Latgaļi vai latgalieši man škiet apsolūti viens un tas pats, es personīgi pieturos pie latgalis, nevis latgalietis - visi latvieši esam...

Es vēl pamanīju, ka nav raksta par eposu Lāčplēsis, angļu valodā ir en:Lāčplēsis, somu fi:Lāčplēsis un igauņu et:Lāčplēsis valodās arī ... --Aviātors 15:40, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Latgaļu un latgaliešu gadījumā nav runa par personīgo izvēli, bet gan terminoloģiju.

Jā, par "Lāčplēsi" mums raksta nav, bet tāpat mums nav rakstu par daudzām jo daudzām nozīmīgākām lietām - bet gan jau ar laiku būs. --Dekaels 16:02, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Es gan neesmu satapies ar tādu terminologiju, no kura laika posma nāk tāds strikts dalījums vakar bijat latgaļi - rīt būsiet latgalieši? Es paskatījos google un tur vairak atsauču ap ~605 ir latgaļi un ~580, letgaļi ~130, latvīši ~`340- te pašu latvīšu viedoklis: "Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs, jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim. Bet nūtyka, tai sokūt, liktiņa ironija. Latvīšu vōrdu pīsasavynōja tī, kas nikod par latvīšim natyka saukti, prūti, kurši un cyti lejas latvīši, un sōka latgaļus – vīneigūs un eistūs latvīšus – apkarōt. Kurši, pīmāram, nikod nav saukti par latvīšim, jī beja curones, kurši, bet latvīši beja tikai latgali. "- KŪ MES VARIM VUICEITĪS NU JAUNZELANDES VĪTU VŌRDIM

Vēl daži interesanti uzskati: "Latgaļi jau no sensenajiem laikiem ir saukti latgaļi, lotygaļi, letigali jeb latvīši, latvi, lati, letti, lotva, latiši... Pārējie bija tikai un vienīgi: selone, curone, semigallen, tas ir, sēļi, kurši, zemgaļi. Un vēl - senajās slāvu hronikās, pat jaunākajos caru laikos Krievijā tieši latgaļi ir saukti - lotyši. [..] Un Latvijas teritorijā līdz pat 17. gadsimtam par latviešiem ir saukušies vienīgi latgaļi (latgaļu valodā latgaļi sevi dēvē vārdā "latvīši")."– No diviem ļaunumiem parasti izvēlas to mazāko

Nosaukums latgaļi pirmo reizi parādās tad, kad tiko-tiko ierodas visādi pirmie kristītaji un saskaras ar līviem. Šie nedaudzie ienācēji daudz nedomājot un nelaužot galvu nodibina uz to brīdi nelielu valsti dodot tiem vietējo vārdu Livonija. Arī pēc tam vāci, iesaistot parsvarā un pamatā draudzē līvus, vietu nosaukumiem pārsvarā deva pārvācotus lībīskus nosaukumus. Latgale ir tāds pats lībiešu nosaukums, kā Ikšķile Ikskula. Lotyš krievu avotos cēlies no vācu letish. Tas ka Krievijā tika kietots lotygola nav nekads brīnums. Arī tur nosaukums lotygola padzirdēts no somu ugriem. Somu ugru apdzīvotas vietas Москва no Moks-kula(moskal),Суздаль no Suz-talo. Tā ka nivajag. Latgaļi nav etniskais nosukums. Leti sevi nekad nav saukuši par latgaļiem. Tas ir vistīrākais somugrisms176.106.173.115 22:32, 19 novembrī, 2012 (UTC)

Daudzi vārdus latglis un latgalietis lieto pamīšus: Latgaļu identitāte. Realitāte vai izdoma?

P.S. Vēl uzdūros interersantam citātam: "...сей малороссийский народ и зело умен и зело лукав: он, яко пчела любодельна, дает Российскому государству и лучший мед умственный, и лучший воск для свещи Российскаго просвещения, но у него есть и жало. Доколе россияне будут любить и уважать его, не посягая на свободу и язык, дотоле он будет волом подъяремным и светочью Российскаго Царства; но коль скоро посягнут на его свободу и язык, то из него вырастут драконовы зубы, и Российское царство останется не в авантаже." - Esot teicis Pēteris I, bet domāju jāpārbauda ;) avots: Высказывание Петра I

Tomēr domāju, ka latgalis un latgalietis ir viens un tas pats Aviātors 19:05, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Paskaties zinātniskus avotus (valodniecība, vēsture, literatūrzinātne utt.). --Dekaels 19:19, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Pats Pēteris I to nekad nav teicis. Šī frāze nāk no raktnieka Daniila Mordovceva romāna «Тень Ирода». — Glebb 19:04, 31 janvārī, 2010 (UTC)

Jua gandriz divi gadi pagajushu, tad apvienot vai ne? Kristaps513 19:26, 8 janvārī, 2008 (UTC)

Krievi

Латгалы, Латгальцы Bez sirds pārmetumiem šie ir sataisījuši divus rakstus...bet tā jau ir krievu wikipēdija, nav īpašs brīnums...ne autortiesības ievēro, ne kādu neitralitāti ietur:D --Kurlandlegionar 22:41, 11 februārī, 2009 (UTC)

Nesapratu, kur problēma. Ja pārkapj autortiesības, tad tai krievu lapā to vajag norādīt. --Dainis 20:02, 31 janvārī, 2010 (UTC)

Mums arī vajag divus rakstus, jo latgaļi un latgalieši ir divas dažādas lietas. :) --Feens 07:20, 1 februārī, 2010 (UTC)

Es kaut kā biju pārliecināts, ka mums arī ir latgalieši. Tagad pētu, ka tiešām nav! --Dainis 07:58, 1 februārī, 2010 (UTC)