Diskusija:Latgaļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latgaļi un letgaļi[labot pirmkodu]

Ierosinu apvienot rakstus Latgaļi un Letgaļi vienā rakstā, ar virsrakstu Latgaļi, jo runa iet par vienu un to pašu latviešu un baltu cilti. Turklāt gūglē latgaļi minēti ~ 636 reizes, bet letgaļi tikai ~ 146 reizes. Aviātors 14:34, 5 oktobrī, 2006 (UTC)

letti[labot pirmkodu]

Indriķis savā hronikā par letiem (letgaļiem) sauca tagadējās Vidzemes senos latgaļus, bet par latgaļiem tagadējās Latgales senos latgaļus. Vai nav tiesa? Zināms, ka viņš uzrakstīja arī tādu tekstu "leti, kas ir tie paši latgaļi...". Pagaidām vēl pastāv uzskats, ka tā bija viena tautīa, bet man liekas, ka kaut kad šis uzskats kritīs, un pamatskolā sāks mācīt mazliet savādāk. Tā mans domā.

Būtu absurdi sadalīt vienu tautu pēc tagadējām etnogrāfiskām robežām. Hronikā abi nosaukumi pirmo reizi lietoti abi kopā (X,3), turklāt divas reizes: "..Lethos, qui proprie dicuntur Lethigalli.." – "..letus, kas īstenībā saucas letgaļi.." un "Lethi vel Letthigalli.." – "leti jab letgaļi". Abi etnonīmi hronikā minēti pamīšus, bet biežāk Letti, bet šis nosaukums ir izveidojies lībiešu ietekmē uz vācu iebrucējiem un to lieto krustneši, tamdēļ to nevar uzskatīt par pašnosaukumu. Turklāt latviešu valoda pieļauj Lethigalli izrunāt gan kā letgaļi, gan kā latgaļi. Izejot no šī fakta un pārliecinoties gūglē, ka latgaļi lieto dauzd vairāk, pieņemu ka arī vikipēdijā interesanti meklēs rakstu pēc nosaukuma Latgaļi. Citāti no Indriķa hronikas, Tulkotāja priekšvārda (Ābrams Feldhūns), Rīga, Annele, 2001; 38.lpp (ISBN 9984-598-45-4) –– Aviātors 08:47, 6 oktobrī, 2006 (UTC)

Ņem vērā, ka, ja neviens neatbild, tas nenozīmē, ka neviens nav lasījis. Parasti tas nozīmē, ka iebildumu nav. :) --Feens 21:37, 6 oktobrī, 2006 (UTC)
Manuprāt lethigali летыхола ir pierakstīts no somugriem. Analoģisks piemērs "üks küla". K = G, O = A, līdzīgi kā Koiva Gauja. Tāpēc tie gali meklējami pie somugriem. Visticamāk un var tam piekrist, ka īstais latviešu nosaukums tiešām Leti. Leišu Letowen uzvedina uz domu ka bija viena radniecīga cilts vinas izcelsmes. Viljams (diskusija) 15:25, 6 aprīlī, 2012 (UTC)

Ļoti interesanti saskan Wilzen-Lutizen Lutici, Vilci> Leti Liti, Viļņa - http://en.wikipedia.org/wiki/LuticiViljams (diskusija) 17:06, 6 aprīlī, 2012 (UTC)

Latgaļu apdzīvotās vietas sibīrijā[labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas nosaukums Saimn. skaits Kolhoza nosaukums Skolas tips Skoln. skaits
Rietumsibirijas novads
Anžeras rajons
1. Anžerskije kopi 76
2. Ivanovskije hutora 35
Asinovskas rajons
3. Gorskaja 22 Gorkija v. nos. 1. pak. 26
4. Karakola 15
Barabinskas rajons
5. Barabinskas stacija 10 Partizāna Jarošenko v. nos. p-skola 36
6. Mihailovka 47
7. Karpuštskij 20 Padomju 7. kong. v. n.
8. Gjamenskij 40
Bolotinskas rajons
9. Ušatskij 14 Vārpa
10. Severnij 40 Latgalec p-skola
11. Malaja Lukino 16 R. Eihes v. nos.
Vengerskas rajons
12. Timofejevka 151 III Internac. v. nos. p-skola un nep. vsk. 160
13. čagari 53 Dobrovoļec p-skola 40
14. Staņislavka 27 p-skola 34
15. Inabinka 29 Novij putj
16. Ļubomirovka 6
Kemerovas rajons
17.Latiševska 30 Krasnij samoļot p-skola
Kožengikovas rajons
18. Boruzkovka 20
19. Aleksandrovka 19
20. Topki 25 Tēlmaņa v. n. p-skola
21. Koroļevka 6
Kolivanskas rajons
22. Mohovaja 16
23. Berezovka 18
24. Kindisa 14
25. Verhurtamka 12
26. Novosibirskas pils. 30
Narimas novads
27. Maličevka 77 Pervoje Maja p-skola, 7-gad. sk. 160
28. Krestovskaja 12 - - -
29. Malinovka 60 Novaja žižn p-skola 60
30. Novomalinovka 25 - p-skola -
31. Anisimovka 19 - p-skola -
32. Konstantinovka 20 - p-skola -
33. Madoga 15 - p-skola -
34. Romanovka 12 - - -
35. Spulevka 10 - p-skola -
36. Čegerenskij 6 - - -
37. Malomuromka 20 - - -
38. Rodinskije Otrezki 15 - - -
39. Pivovarovka 12 - - -
40. Kortinskije hutora 10 - - -
Severnajas rajons
41. Fjodorovka 15 - - -
42. Dosino 35 - p-skola -
43. Duplenka 16 - -
44. Severnij 5 - - -
Taiginskas rajons
45. Taigas pilsēta 25 - - -
46. Drozdovka 48 Uzvara p-skola 44
47. Gorevskij 17 Latgalec - -
48. Ustj Borodavka 17 Pravda - -
49. Sredhaja Palovka 34 Gaisma p-skola -
50. Kailinskij 10 - - -
51. Jaiskas viensētas 8 - - -
Tomskas rajons
52. Tomskas pilsēta 25 - - -
53. Mihailovka 48 Latgalec p-skola 24
54. Reženka 54 Traktor p-skola 25
Tjažinskas rajons
55. Borokovka 20 Putj komunara (Otrā piecgade) 2 p-sk., nep.; v. sk., 7g. sk. 230
56. Bukmuiža 25 Hleborob p-skola 74
57. Malinovka 20 - p-skola 36
58. Poperečenskij 50 - p-skola 60
59. Pivovarovka 20 - - -
60. Annenka 30 Krestjanin p-skola 36
61. Novo Marinka 15 Putj Lehina p-skola 13
62. čerhigovka 60 Nacmen Latgalec (Lagalskij Kust) p-skola 80
63. Voskresenska 10 Luč p-skola 15
64. Ibinka 16 - - -
65. Verh. Sobolevka 15 - - -
66. Ņižhaja Sobolevka 10 - - -
67. Bogomolovka 15 - - -
68. Podgornij 10 - - -
69. Kuzminka 17 Putj Vorošilova p-skola -
70. Tolstovka 18 Kirova v. n. - -
Topkinskas rajons
71. Portņagino 16 Luč p-skola -
Čanovskas rajons
72. Dobrinka 25 - - -
Jaškinas rajons
73. Vlasovo 15 - - -
Kopā Rietumsibīrijā
2090 viensētu, 10400 iedz. 30 kolhozu 37 skolas 1173
*
Krasnojarskas novads
Ačinskas rajons
1. Ačinskas pilsēta 50 - Ped. tehn. 90
2. Okuņeva 125 17. part. kongr. p-skola, nep. vsk. 199
3. Nikitino 110 Krasnij latgalec 7.g. sk. 48
4. Haralisovo 12 Krupskas v. n. - -
5. Vilovo 36 Iskra p-skola 34
6. Vilovo-Viselki 12 Anžu Koips - -
7. Nagornovskij 48 Gaismas stars p-skola 32
8. Troickij 30 Trud bedņaka - -
9. Krajevoj 16 Krajevoj p-skola 30
Biriļuskas rajons
10. Malinovka 40 Gaisma p-skola 38
11. Saharnij 33 Krasnij latgalec p-skola 30
12. Berezovka 10 Bolševik - -
13. Čumarda 40 - - -
Bogotoļskas rajons
14. BogotoIas pilsēta 40 - - -
15. Dvinskij 89 Bodrij partizan p-skola 70
40 Krasnij part. taigi - -
16. Varšavskij 5 - p-skola -
17. Listvjanskij 16 - - -
18. Prjaničnij 30 - p-skola -
19. Lvovskij 9 - - -
20. Kudrinka 13 Krasnij nacmen p-skola 20
21. Čenstohovka 30 Latgalec p-skola 40
34 5. padomju kongr. - -
22. Ordinskij 5 - - -
Krasnoturanskas raj.
23. Kreslavka 68 Krasnij latgalec p-skola, nep. vsk. 130
60 Tēlmana v. n. - -
24. MaIinovka 51 Truženik taigi p-skola 16
25. Algaštin 70 17. part. Molotova; v. n. kongr. p-skola 78
Minusinskas rajons
26. Stroganova 20 Par 2. piecgadi p-skola 18
Manskas rajons
27. Pervoje Maja 35 Pervoje Maja p-skola -
Novoselovkas rajons
28. Vitebska 50 Partizāna Kravčenko v. n. p-skola 50
29. Aleksandrovka 30 Otrā piecgade p-skola 19
30. Nižņaja Kama 14 - -
Ujarskas rajon
31. Borisovo 70 Celtne p-skola -
32. Krasnojarskas pils. 55 - p-skola -
Kopā Krasnojarskas novadā
1348 viensētas, 6576 iedz. 26 kolhozi 26 skolas

--Aviātors 12:36, 10 decembrī, 2006 (UTC)

Šajā gadījumā tie gan ir latgalieši, nevis latgaļi. --Dekaels 13:10, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Jā, bet tikai tāda raksta Latgalieši vēl nav, būs jāuzraksta ;)
Latgaļi vai latgalieši man škiet apsolūti viens un tas pats, es personīgi pieturos pie latgalis, nevis latgalietis - visi latvieši esam...
Es vēl pamanīju, ka nav raksta par eposu Lāčplēsis, angļu valodā ir en:Lāčplēsis, somu fi:Lāčplēsis un igauņu et:Lāčplēsis valodās arī ... --Aviātors 15:40, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Latgaļu un latgaliešu gadījumā nav runa par personīgo izvēli, bet gan terminoloģiju.
Jā, par "Lāčplēsi" mums raksta nav, bet tāpat mums nav rakstu par daudzām jo daudzām nozīmīgākām lietām - bet gan jau ar laiku būs. --Dekaels 16:02, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Es gan neesmu satapies ar tādu terminologiju, no kura laika posma nāk tāds strikts dalījums vakar bijat latgaļi - rīt būsiet latgalieši? Es paskatījos google un tur vairak atsauču ap ~605 ir latgaļi un ~580, letgaļi ~130, latvīši ~`340- te pašu latvīšu viedoklis: "Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs, jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim. Bet nūtyka, tai sokūt, liktiņa ironija. Latvīšu vōrdu pīsasavynōja tī, kas nikod par latvīšim natyka saukti, prūti, kurši un cyti lejas latvīši, un sōka latgaļus – vīneigūs un eistūs latvīšus – apkarōt. Kurši, pīmāram, nikod nav saukti par latvīšim, jī beja curones, kurši, bet latvīši beja tikai latgali. "- KŪ MES VARIM VUICEITĪS NU JAUNZELANDES VĪTU VŌRDIM
Vēl daži interesanti uzskati: "Latgaļi jau no sensenajiem laikiem ir saukti latgaļi, lotygaļi, letigali jeb latvīši, latvi, lati, letti, lotva, latiši... Pārējie bija tikai un vienīgi: selone, curone, semigallen, tas ir, sēļi, kurši, zemgaļi. Un vēl - senajās slāvu hronikās, pat jaunākajos caru laikos Krievijā tieši latgaļi ir saukti - lotyši. [..] Un Latvijas teritorijā līdz pat 17. gadsimtam par latviešiem ir saukušies vienīgi latgaļi (latgaļu valodā latgaļi sevi dēvē vārdā "latvīši")."– No diviem ļaunumiem parasti izvēlas to mazāko
Nosaukums latgaļi pirmo reizi parādās tad, kad tiko-tiko ierodas visādi pirmie kristītaji un saskaras ar līviem. Šie nedaudzie ienācēji daudz nedomājot un nelaužot galvu nodibina uz to brīdi nelielu valsti dodot tiem vietējo vārdu Livonija. Arī pēc tam vāci, iesaistot parsvarā un pamatā draudzē līvus, vietu nosaukumiem pārsvarā deva pārvācotus lībīskus nosaukumus. Latgale ir tāds pats lībiešu nosaukums, kā Ikšķile Ikskula. Lotyš krievu avotos cēlies no vācu letish. Tas ka Krievijā tika kietots lotygola nav nekads brīnums. Arī tur nosaukums lotygola padzirdēts no somu ugriem. Somu ugru apdzīvotas vietas Москва no Moks-kula(moskal),Суздаль no Suz-talo. Tā ka nivajag. Latgaļi nav etniskais nosukums. Leti sevi nekad nav saukuši par latgaļiem. Tas ir vistīrākais somugrisms176.106.173.115 22:32, 19 novembrī, 2012 (UTC)
Daudzi vārdus latglis un latgalietis lieto pamīšus: Latgaļu identitāte. Realitāte vai izdoma?
P.S. Vēl uzdūros interersantam citātam: "...сей малороссийский народ и зело умен и зело лукав: он, яко пчела любодельна, дает Российскому государству и лучший мед умственный, и лучший воск для свещи Российскаго просвещения, но у него есть и жало. Доколе россияне будут любить и уважать его, не посягая на свободу и язык, дотоле он будет волом подъяремным и светочью Российскаго Царства; но коль скоро посягнут на его свободу и язык, то из него вырастут драконовы зубы, и Российское царство останется не в авантаже." - Esot teicis Pēteris I, bet domāju jāpārbauda ;) avots: Высказывание Петра I
Tomēr domāju, ka latgalis un latgalietis ir viens un tas pats Aviātors 19:05, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Paskaties zinātniskus avotus (valodniecība, vēsture, literatūrzinātne utt.). --Dekaels 19:19, 10 decembrī, 2006 (UTC)
Pats Pēteris I to nekad nav teicis. Šī frāze nāk no raktnieka Daniila Mordovceva romāna «Тень Ирода». — Glebb 19:04, 31 janvārī, 2010 (UTC)

Jua gandriz divi gadi pagajushu, tad apvienot vai ne? Kristaps513 19:26, 8 janvārī, 2008 (UTC)

Krievi[labot pirmkodu]

Латгалы, Латгальцы Bez sirds pārmetumiem šie ir sataisījuši divus rakstus...bet tā jau ir krievu wikipēdija, nav īpašs brīnums...ne autortiesības ievēro, ne kādu neitralitāti ietur:D --Kurlandlegionar 22:41, 11 februārī, 2009 (UTC)

Nesapratu, kur problēma. Ja pārkapj autortiesības, tad tai krievu lapā to vajag norādīt. --Dainis 20:02, 31 janvārī, 2010 (UTC)
Mums arī vajag divus rakstus, jo latgaļi un latgalieši ir divas dažādas lietas. :) --Feens 07:20, 1 februārī, 2010 (UTC)
Es kaut kā biju pārliecināts, ka mums arī ir latgalieši. Tagad pētu, ka tiešām nav! --Dainis 07:58, 1 februārī, 2010 (UTC)