Diskusija:Latviešu leģions

Šis raksts ir bijis laba raksta kandidāts Vikipēdijā latviešu valodā. Skatīt diskusiju (noraidīts 2015. gada 23. februārī).

Par Baltija nacismu. Kņigu ņe čital, no osuždaju :) - cik objektīva, pēc Tavām domām, tā ir? Nevajag pie tās saites komentārus? Man gan kačājas, apskatīšos, bet nu tas tā slideni, negribu naidu vikipēdijā. --Feens 23:48, 23 janvārī, 2006 (UTC)

Filma ir tuva mūsdienu Krievijas valsts viedoklim - faktu izlasē un komentāros ir redzama režisoru nostāja, bet faktu sagrozīšanu neesmu pamanījis (cik man ir zināma 2. pasaules kara vēsture...), turklāt vārds dots arī J. Dobelim, R. Dzintaram, prezidentes padomniekam A. Zundam, vienam Okupācijas muzeja darbiniekam, diviem leģionāriem. Es tur saskatu, ka daudz kā pietrūkst, piemēram, vērtējuma, cik daudz leģionā bija brīvprātīgo un iesaukto, 1941. g. jūnija deportācijas skata šauri — tikai kā pronacistiskās pagrīdes likvidāciju, — bet grūti to pārmest 52 minūšu garajai filmai. Vispār, objektīvie ziņu avoti man nav zināmi, un uzskatu, ka filma ir noderīga katrā gadījumā, jo historia.lv un, attiecīgi, Vikipēdijas raksts ierobežojas ar leģionāru statistiku, vadītājiem, atšķirības zīmēm un vienībām. Izskatās, ka jautājumu par līdzdalību kara noziegumos, par to, kur leģions cīnījās un kam deva zvērestu, kāda ir attieksme pret to mūsdienās, vai Vācija solīja Latvijai neatkarību (kas varētu būt zināms attaisnojums brīvprātīgajiem) vienkārši nav. Filmai var nepiekrist, bet saprātīgam cilvēkam tas, ka ir norādīts ziņu avots, kas viņam šķitīs subjektīvs, naidu neizraisīs (neprātīgiem izdabāt nevajag un nav iespējami). Komentārs pie saites varētu būt aptuveni "pret LL kritiskā filma, kurā atspoguļots arī pretējais viedoklis" — ja tas nav par garu. --217.198.224.156 00:22, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Domāju ,ka nevajag tik gari. Var uzrakstīt, ka tā ir Krievijas valsts televīzijas dokumentāla filma. Cik viņa par leģionu un cik par vācu okupāciju Latvijā?

Par intervijām, montāžām utt. gan jau tu zini, kas ir kino - nevajag nemaz melot; faktus, runas, kontekstu utt. var izkārtot tā, ka dokumentāla filma pārvēršas par propagandas filmu, tad pielikšu to klāt. Paskatīšos pats. --Feens 00:43, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Paskatījos, sūda propaganda (sūdīgāka vēl par Latvijas pašreizējo oficiālo vēsturi (nu to, kuru tulkoja un dāvināja Putinam - arī sūds), gandrīz neviena patiesa vārda, izņemot pašus faktus (arī nebūt ne visus), pats būtiskākais:

• filma nav par leģionāriem - kāds sakars ebreju šāvējiem ar leģionu - to nodibināja 1943. gada 26. februārī.

Metu arī, bet, ja kāds grib to redzēt, - reku links - [1]

Ja kāds domā citādi, lūdzu ziņot, bet tad būs uz balsošanu.

--Feens 01:17, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Vai MTVC, kas to pasūtīja, ir valsts televīzija? Te izskatas, ka saistīts ar Maskavas pilsētu. Te— ka pamatā ir it kā privātās TVC raidījumi, kuras logotips ir filmā. Te, ka MTVC pārtrauca raidīšanu. Un tvc.ru nerunā, kam pieder TVC. Vācu okupācija un leģions, it sevišķi plašajā nozīmē, kas parādās rakstā, runājot par 1941. g. Pērkonkrusta idejām un zaudējumiem pašā raksta galā (arī filmā ir paplašinātā pieeja - ir runa par Arāja komandu), ir cieši saistīti. Par montāžas mākslu - tā ir spēcīga, bet skatītājam ir iespējas pašam izdarīt secinājumus no faktiem, arī ja režisors piedāvā tos noteiktā veidā. Tādēļ arī ir nepieciešama avotu daudzveidība. Jāatzīst, ka režisori nav lietojuši pavisam smieklīgus "oponentus".

P.S. (Radās izmaiņu konflikts) Par 01:17 ziņoto. "gandrīz neviena patiesa vārda, izņemot pašus faktus(arī nebūt ne visus)" — neskaidrā frāze. Fakti kopumā pareizi, bet interpretācijai Jūs nepiekrītat? Tad šis avots nav nekas briesmīgs (citādi rakstiem nevar pievienot gandrīz nekādas saites). Par ebreju šāvējiem, Salaspili — runa ir par policijas vienībām, kas vēlāk bija iekļautas leģionā. "Ar 1943. gada 24. maija rīkojumu latviešu kārtības dienesta bataljoni tika pārdēvēti par latviešu policijas bataljoniem un tie kļuva par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvdaļu" - no esošā teksta. Turklāt filmā ir runa arī par leģiona formēšanu, zvērestu, tā karadarbību un kara noziegumiem ārpus Latvijas, 16.03. pasākumiem mūsdienās, kas acīmredzot ir saistīti ar leģionu. Filmas sākums — par vēsturisko fonu, kas tajā veicināja un kas neveicināja leģiona rašanos. Balsošana šeit diez vai būs derīga — mūsdienu Latvijas sabiedrībā var nojaust, ka vairākums būs par tā, ko tas uzskata par (nepareizi) subjektīvu, izmešanu.--217.198.224.156 01:51, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Par televīziju - es gribēju rakstīt valsts? ar jaut. zīmi, bet slinkuma pēc neuzrakstīju.

Par filmu - palieku pie sava - propaganda, slinkums pierādīt, bet ir, - atstāju linku šajā lapā, jo daudz vērtīga faktoloģiskā materiāla, kurš gan izpļurgāts. No runātājiem izrautas frāzes nevis diskusija, tjipa, Emsim par iztikas minimumu. Žurnāļugas visur ir vienādi :).

Ar 1943. gada 24. maija rīkojumu latviešu kārtības dienesta bataljoni tika pārdēvēti par latviešu policijas bataljoniem un tie kļuva par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvdaļu - tas nepadara leģionu par ebreju šāvējiem, ja tur pievieno kaut ko, bet filmā tas nav šķirots. Un tādas vietas ir daudz.

Par balsošanu, varbūt neobjektīvi, bet tāda ir vikipēdijas specifika. Mērķis galu galā uztaisīt rakstu, kuram visi, izņemot galējos spārnus varbūt, piekrīt.

Fakti kopumā pareizi, bet interpretācijai Jūs nepiekrītat? Interpretācijas ir stipri vairāk par faktiem, lai filma būtu vērtīga, tā drīzāk.

--Feens 02:15, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Un pēdējais (tad gan jāiet gulēt :) ), mūsdienu Latvijas sabiedrībā var nojaust, ka vairākums būs par tā, ko tas uzskata par (nepareizi) subjektīvu, izmešanu Jūs esat pārāk sliktās domās par mūsdienu Latvijas sabiedrību :) Nav tik traki. --Feens 02:20, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Parakņājos internetā... Kāda ir jūsu attieksme pret šādu avotu minēšanu?:

a)latviski un krieviski - LR ĀM par leģionu
b)Turpat krieviski un prezidentes mājaslapā latviski — vispār par latviešu dalību Vācijas karaspēkā.

c)"Fašisma rehabilitācija Latvijā" Vēstures zinātņu kandidāta V. Guščina raksts (skar arī mūsdienu LR politiku attiecībā uz kara noziedzniekiem un leģionāriem un 1941.-42. g. policijas bataljonus, kas vēlāk kļuva par legiona sastāvdaļām)

d)Krievijas ĀM paziņojums ar 10 pielikumiem, kur arī, kā c), ir ziņas gan par tiem formējumiem, kas noziegumu padarīšanas brīdī vēl nebija leģionā, bet tam tika pievienoti, gan par kara noziegumiem 1943.-1944. g. un Interneta diskusijauz tā pamata, kur min arī KF ĀM izlaisto --217.198.224.13 23:32, 24 janvārī, 2006 (UTC)

Paskatījos avotus, un man tagad šķiet, ka raksts Latviešu leģions ir jāpārraksta (jāsadala divās daļās, jo atradu vispiemērotāko risinājumu.

K.Kangeris:

Otrkārt, es vēlētos izcelt tā saukto "šauro izpratni" par jēdzienu Latviešu leģions, ka ar to domātas tikai tās vienības, kas bija formētas un iesaistītas Waffen-SS sastāvā. No šāda viedokļa izpratnes izgāja SS Vadības galvenā pārvalde (SS-Führungshauptamt), kas bija atbildīga par latviešu SS divīziju formēšanu. Latviešu leģions bija Waffen-SS sastāvā izveidotā 15 un 19. latviešu SS divīzija. Nekas vairāk un nekas mazāk. Pēc šadas izpratnes visu laiku strādāja SS-Führungshauptamt's, ar šādu izpratni Latvijā darbojās mobilizācijas iestādes.

Lūk šis ir galvenais punkts, kura dēļ man liekas neobjektīva gan Krievijas filma, gan augstākminētā Krievijas ĀM nostāja. Un šeit liela nozīme ir mūsdienu politikai, jo pat PSRS laikā, cik zinu, 1955.gadā leģiona karavīrus izlaida no nometnēm, tātad toreiz bija sapratne, kas ir policijas bataljoni, un kas - leģions. To esmu dzirdējis no pirmavotiem - pašiem leģionāriem, ka, nez kāpēc, toreiz NKVD filtrācijas nometnēs smalki papētīja, kurš tad tas šāvējs pret karavīriem, kurš pret bērniem, kurš mobilizēts, kurš brīvprātīgi ,kurš Varšavas geto utt.

Materiāli kā tādi ir izmantojami jebkuri (kaut arī tā filma patiešām, ir propagandas gabals, kurš kalpo mūsdienu politikai), bet sabalansēti, un vislabak pirmavotus, ja tādi atrodami, piemēram, Nirmbergu vai to ASV Senāta lēmumu par Leģionu, vai kādus arhīva materiālus.

Tātad mana nostāja - jāveido divi raksti - Latviešu leģions, Latviešu policijas bataljoni, lai ko arī nepagalvotu Himlers, kuram bija izdevīgi (kā jau karā un kā jau politikā) "iesmērēt" pēc iespējas vairāk cilvēku (tautu) savās lietās. Pie tam abos rakstos obligāti vajadzētu "pieķert klāt" mūsdienu politiku un vietu tajā. Arī pēckara vēsturi un sapratni, piemēram, Latviešu leģiona saistību ar Daugavas vanagiem.

Par Krievijas materiāliem, bieži pārāk nenopietni - vai Jūs tiešām, piemēram, piekrītat, ka Aizsargi bija fašistiska organizācija, vai, ka 1941.gada izvešanas bija vajadzīgas, jo bija sazvērestība pret PSRS un tas novērsa pilsoņu karu Latvijā?--Feens 08:12, 25 janvārī, 2006 (UTC)

Var arī sadalīt, kaut gan man šķiet, ka tas sarautu brīvprātīgo policistu-leģionāru vēsturi.

Neredzu sakarību starp "policijas" dienestu un leģionu, kā vien to, ka, kad "policisti" savu "darbu" bija padarījuši, tie vairs nebija vajadzīgi un viņus piekomandēja pie leģiona.

Sakarība - abos gadījumos bija brīvprātīgie (leģionā - ne tikai tie), abos gadījumos bija noziegumi pret mierīgiem iedzīvotājiem (leģionam vairāk Krievijā)... leģions lielā mērā bija policijas bataljonu augstāks attīstības posms. Pēc minētās filmas datiem, tajā brīvprātīgi iestājās arī daudzi policisti, kad izveidoja leģionu. Piemērs tur bija Arāja komanda.

leģions lielā mērā bija policijas bataljonu augstāks attīstības posms - nepiekrītu apsolūti.

nezinu, par Arāja komandu papētīšu vai nu viņš tā brīvprātīgi uz fronti rāvās, tādiem putniem vairāk pa aizmuguri patikās, kur pretī nešāva. Par leģiona noziegumiem nekur neesmu redzējis atainotus pārliecinošus faktus - tā ir viena no filmas mazajām "viltībām", visulaiku jaukt leģionu ar tiem "policistiem".

Hm... Pieņemsim jūsu apšaubāmo nostaju - nodalīt policijas vienības no leģiona, kurā tie bija iekļauti. Jums ir kādi konkrēti pamati apšaubīt 4., 8. pielikumus Krievijas ĀM paziņojumam, V. Guščina raksta sadaļu "Bendes"? Tur runa ir tieši par divīzijām un brigādēm.

"nez kāpēc, toreiz NKVD filtrācijas nometnēs smalki papētīja, kurš tad tas šāvējs pret karavīriem, kurš pret bērniem, kurš mobilizēts, kurš brīvprātīgi ,kurš Varšavas geto" - tas nu gan ir skaidrs. Minētajā diskusijā citētais Nirnbergas spriedums rāda - tikai iesauktie nav uzskatāmi par noziedzniekiem jau dalības SS dēļ. Lūk, sprieduma sadaļa par SS angliski, kuru es saskaņā ar jūsu ierosinājumu likšu avotos.

Cik es saprotu, mobilizēto bija lielākā daļa, daudzi leģionāri dabūja izkaroties arī sarkanajā pusē.

Varbūt... Kā atšķirt bez konkrētiem tālaika dokumentiem, es nezinu. Ja nu tikai pēc tā, vai šodien tie lepojas ar savu dalību leģionā.

"Aizsargi bija fašistiska organizācija" — kā labi var redzēt angļu Vikipēdijas rakstā "fašisms", attiecīgajam vārdam ir ļoti atsķirīgas definīcijas. Ir tik plašās, pēc kurām arī aizsargus varētu nosaukt par fašistisko organizāciju - un tiem, kas tā uzskata, es nevaru pārmest negodīgumu. Tomēr uzskatu, ka lietderīgi būtu enciklopēdijas rakstā šo vārdu lietot tikai attiecībā uz Itālijas fašismu, neatsakoties no atsaucēm uz dokumentiem, kur fašisms piedēvēts arī citiem režīmiem.

1) Nevar saukt Aizsargus par fašistisku organizāciju demokrātiskās Latvijas laikā līdz 1934.gadam. 2)Paplašināti tulkojot fašismu un fašistisku organizāciju, arī DOSAAF vai pionieri būtu fašistiska organizācija.

1)Aizsargi bija tuvi zemsaviešiem un tos nelikvidēja LZS vadonis Ulmanis, bet nodibināja ar viņu palīdzību savu režīmu pēc 1934. g. Par to, ka pēc apvērsuma viņus var saukt par fašistisku organizāciju, jūs neiebildāt.

Par to, ka pēc apvērsuma viņus var saukt par fašistisku organizāciju, jūs neiebildāt. Atļaušos draudzīgi atzīmēt, kungs (-dze?), ka tā ir demagoģija. Nekomentēšana nenozīmē piekrišanu. Par pirmsapvērsumu man likās absolūti absurdi, tāpēc arī pieminēju. Nu nekādi nevar jebkuru nedemokrātisku iekārtu saukt par fašistisku. Tas, ka Staļina režīms fašismu pataisīja par lamuvārdu un karināja to klāt jebkam politisko mērķi labad (sociāldemokrāti-sociālfašisti) un tagad kāds vēsturnieks to lietotu, viņš vai nu nav zinātnieks vai atpelna naudu propagandas laukā. Tāpēc tiem, kuri lieto fašismu šādi paplašināti, es varu pārmest vai nu muļķību vai negodīgumu.

Nacionālisms, it īpaši izteikts antisemītisms, valsts ievērojama iejaukšanās ekonomikā, vadoņa kults, politiskās varas monopols... Visas tās fašisma pazīmes bija Ulmaņa autoritārismam, un viņa režīma bruņotais pamats bija tieši aizsargi. Diez vai naktī no 15. uz 16. maiju tie strauji nomainīja orientāciju. Angļu rakstā "Fašisms" diez vai ir Staļin režīma ietekme - bet jūs varat saskatit, ka arī tur neitrāli min pastāvošu fašisma paplašinātu tulkošanu.

2)Var... Var arī mūsdienu LR. Jautājums - vai to lietos nopietni vēsturnieki un vai par to runās nopietnas enciklopēdijas.

LR nevar - nav formālo pazīmju.

Par pilsoņiem atzīto personu vidū valdošais nacionālisms, vadoņu popularitāte (par laimi "tautas glābēji" pastāvīgi mainās un pusi vietu Saeimā neiegūst), 1990. g. sākumā ievērojama mazākumtautību emigrācija... Tomēr piekrītu jums, ka fašismam pietrūkst (Tāpat kā DOSAAF) - bet kustībai uz to pusi gan.

"ka 1941.gada izvešanas bija vajadzīgas, jo bija sazvērestība pret PSRS un tas novērsa pilsoņu karu Latvijā?" - arī šis deportāciju iemesls ir jāmin (ne velti tās notika nedēļu pirms kara; atsauces uz dokumentiem un to fotogrāfijas par provācisko pagrīdi ir, piemēram, rakstu krājumā "Latvijas likteņgadi-2", R. 1988), bet, protams, tas ir pārāk šaurs skatījums (to es jau rakstīju 00:22, 24 janvārī, 2006), kas neparāda, ka izsūtīja vispār "aizdomīgo" slāņu pārstāvjus, turklāt ar ģimenes locekļiem (kas arī pasliktināja attieksmi pret PSRS un veicināja iestāšanos policijas bataljonos un leģionā), nevis tikai atklātos provāciskos kaujiniekus, kā arī deportēja prostitūtas un recidīvistus.

Kur tad tās prostitūtas, tā arī tajā naktī ņēma un ķēra pa Čaka ielu. :) Tā atkal ir propaganda, lai leģitimizētu kampaņu, ja arī prostitūtas izsūtīja, tad tas nebija akcijas mērķis.

Deportēja visus sabiedrības redzamākos pārstāvjus, lai sasniegtu ciparus, kuri bija iepriekš noteikti. Ar pagrīdi izrēķinājās agrāk, nežēlīgāk un atsevišķi, bez kādām kampaņām. Kampaņas mērķis bija izvest cilvēkus, kuri varētu kaut kādā veidā pretoties un lai morāli iebiedētu palicējus t.i. tas bij tīri valsts terorisma pasākums iebiedēšanai un sabiedrības struktūras iznīcināšanai.

Interesanti... Kādi pamatojumi ir šādai versijai? Es saskatu, ka tā piedēvē PSRS vadībai izcilu muļķību - kādēļ noskaņot pret sevi sabiedrisko domu, ja tuvojas karš? Bet represijas pret prostitūtām Staļina laika PSRS bija norma - un es nesaskatu neko sevišķi propagandistisku, ja tās bija aktīvi veiktas arī anektētajā Latvijā. lielākiem tempiem nekā Krievijā.

Sabiedriskā doma Staļina PSRS? Iekārtā, kura balstās uz bailēm un bara instinktu? Kur visā pārējā milzīgajā valstī miljoni jau bija sapūdēti vai sēdēja? Neilgi pirms kara? Kurām padomju varas iestādēm tajā laikā interesēja sabiedriskā doma? Par deportācijām - literatūra un personīgi dzirdētie stāsti no cilvēkiem, kuriem varu ticēt. Esmu audzis nelielā pilsētiņā un skaidri zinu, kuri tika izvesti. Parastais vēstures stāsts - domājošos apsit, nelieši piesmērējas spēcīgākajam. Kā jau visos laikos ;)

Katra režīma stabilitātei ir nepieciešams arī atbalsts tautā, nevis tikai spēks. Ja daudzi neticētu Staļina represiju pamatotībai (pat Rietumos, pat nekomunisti - piemēram, rakstnieks L. Feihtvangers "Maskava 1937"), tās būtu grūtāk veikt. Un nekādi valsts vadība nav ieinteresēta, lai pret to tauta saceltos. Tieši pirms kara opozīcija bija sevišķi bīstama - jo varēja saistīties ar Vāciju.

Termins "pilsoņu karš" arī ir diskutējams.

Neredzu nekādas pilsoņu kara pazīmes tajos gados; lai pilsoņu karš notiktu, vajadzētu būt diviem gandrīz vienādi spēcīgām sociālajām grupām, kuru intereses nevarētu atrisināt mierīgā ceļā. Latvijā nekā tāda nebija. Bija PSRS karaspēks un valsts vara ar ļoti šauru sociālo bāzi, kura turējās uz durkļiem, un Ulmaņa gadu domātatradinājusies, iebiedētā sabiedrība. Starp kādām grupām tad varētu tas karš izcelties?--Feens 23:40, 25 janvārī, 2006 (UTC)

Laikam bija domāts iespējamais plašāks konflikts starp tiem desmitiem tūkstošu, kas kara laikā gāja sarkanajos partizānos un brīvprātīgi - Sarkanajā armijā, un tiem, kas brīvprātīgi iestajās policijā un leģionā (tie kara laikā faktiski ir sadūrušies - sk. piemēram Kononova lietu). Tomēr termins "pilsoņu karš" arī manuprāt ir nevietā, jo katrā gadījuma pārāk liela loma bija vērmahtam un Sarkanajai armijai.

--217.198.224.13 20:46, 25 janvārī, 2006 (UTC)

Izvilkums no Nirnbergas, lai nav tik ilgi jāmeklē - [2] :)

Conclusions: The SS was utilised for the purposes which were criminal under the Charter involving the persecution and extermination of the Jews, brutalities and killings in concentration camps, excesses in the administration of occupied territories, the administration of the slave labour programme and the mistreatment and murder of prisoners of war. The defendant Kaltenbrunner was a member of the SS implicated in these activities. In dealing with the SS the Tribunal includes all persons who had been officially accepted as members of the SS including the members of the Allgemeine SS, members of the Waffen SS, members of the SS Totenkopf Verbaende and the members of any of the different police forces who were members of the SS. The Tribunal does not include the so-called SS riding units. The Sicherheitsdienst des Reichsfuehrer SS (commonly known as the SD) is dealt with in the Tribunal's Judgment on the Gestapo and SD.

Tribunal declares to be criminal within the meaning of the Charter the group composed of those persons who had been officially accepted as members of the SS as enumerated in the preceding paragraph who became or remained members of the organisation with knowledge that it was being used for the commission of acts declared criminal by Article 6 of the Charter or who were personally implicated as members of the organisation in the commission of such crimes, excluding, however, those who were drafted into membership by the State in such a way as to give them no choice in the matter, and who had committed no such crimes. The basis of this finding is the participation of the organisation in war crimes and crimes against humanity connected with the war; this group declared criminal cannot include, therefore, persons who had ceased to belong to the organisations enumerated in the preceding paragraph prior to 1st September, 1939.

No šī izriet :

• Waffen SS no Nirnbergas viedokļa ir noziedzīga organizācija
• Tie, kuri mobilizēti, ja nav izdarījuši noziegumus, nav pie tā vainīgi.

Tagad labprāt gaidītu avotu, kur teikts, ka latviešu SS netika atzīta Nirnbergā par noziedzīgu organizāciju, kā tas šur tur izskanējis. (ASV valdības pārstāvja skaidrojumu nepiedāvāt :) ).--Feens 23:36, 22 martā, 2006 (UTC)

Latviešu leģiona, 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīziju nosaukumi krievu valodā.

Šeit krievu vikipēdijā ir izvērsusies diskusija kāpēc "Latviešu legionu" jādēvē par "Латышский легион" nevis "Латвийский легион". Un par to kā tulkot "lettische Nr.1" - kā "латвийская Нр.1" vai tomēr "латышская Нр.1", ja interesanti, tad pievienojieties diskusijai te! --Aviātors 16:10, 8 aprīlī, 2007 (UTC)

LVA

Kas ir LVA? Ja liek kādus saīsinājumusm, tad vajag paskaidrojumu vai saiti. --Dainis 10:26, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Kļūda - Latvijas Valsts vēstures arhīva abreviatūra ir LVVA. :( --anonīms 10:37, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Tāpat rakstā tekstā nav paskaidrojuma, kas ir LVVA. Turklāt vajadzētu arī konkrētu avotu, no kurienes šie skaitļi ņemti. --Dainis 11:02, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Hmm, raksta kopējais apjoms ir tik liels, ka visādi papildus paskaidrojumi to vēl vairāk saraibinās. Pie tam šī abreviatūra pieder vispārzināmajām abreviatūrām, līdzīgi kā LR, LU, ANO, ES u.c. Informācijas avots ir doktorants Ainārs Bambals, kurš šobrīd tieši šajā fondā strādā (precīzākas informācijas nav, jo fondu materiāls ir ļoti liels, darbs ilgs vēl gadiem, ja ne gadu desmitiem). --anonīms 11:24, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Ir vairākas iespējas: 1)ja tekstā vairākkārt būs LVVA, 1. reizi rakstīt Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), un talāk tikai LVVA; 2) ielikt saiti [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|LVVA]], ja arī šī raksta vēl nav, tomēr kāds kādreiz to uzrakstīs; 3) izmantojot <ref></ref>, ielikt atsaucēs, kur var (un arī nepieciešams) noradīt avotu, no kurienes šī informācija ņemta (pieminēt kaut to pašu Aināru Bambalu). --Dainis 11:54, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Protams, tas tā ir. Šai gadījumā man piezīme par brīvprātīgo procentu leģionā šķita tik nesvarīga, ka nevēlējos kaitināt apkārtējos ar liekiem paskaidrojumu blāķiem - te galu galā ir enciklopēdija, t.i. uzziņas, nevis zinātniska publikācija ar aicinājumu uz vēsturnieku diskusijām. Bet ja vēlaties - varat papildināt vai vispār izdzēst (ideoloģiski šis % varētu būt nepatīkams, jo ir pārāk mazs), jo pie tēmas strādā gana daudz vēsturnieku, un gan ar laiku būs gan precīzi skaitļi, gan publikācijas. --anonīms 12:20, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Vikipēdijas principam būtu jābūt - ja fakti traucē ideoloģijai, jo sliktāk ideoloģijai. :) Man gan liekas, ka tie procenti ir korekti. Manuprāt, ir vispārzināms, ka leģions nebija brīvprātīgs, bet tikai tā saucās par tādu. --Feens 17:20, 11 janvārī, 2008 (UTC)

Par leģiona definīciju

• Angļu (un arī krievu) vikipēdijā lasam:

The Latvian Legion was a Waffen-SS unit consisting primarily of ethnic Latvians.

• Latviešu vikipēdijā:

Latvijas teritoriju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru - ieroču SS un policijas - sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Kurai vikipēdijai taisnība?

--Feens 22:10, 22 maijā, 2008 (UTC)

Mums - tā taču nebija viena vienība ~~Xil * 22:34, 22 maijā, 2008 (UTC)

Jautājums ir par to, ka pēc angļu vikipēdijas leģions ir tikai tās divas ieroču SS divīzijas, un tikai. Latviešu vikipēdijā, ka leģions ir visas nacionālās daļas (tur bija visādas policijas, aviācijas un vēl sazin kādas struktūras). --Feens 23:11, 22 maijā, 2008 (UTC)

Leģionā iekļāva daļu iepriekšsaorganizētās policijas (kas veidoja kādus 15% no visa leģiona ja pareizi atceros) 81.198.54.254 23:14, 22 maijā, 2008 (UTC) (Xil)

Viņā iekļāva, taisnība, tātad izbeidza šo policijas vienību juridisku eksistenci? Un vai tās policijas daļas pirms divīziju veidošanas arī saukt par leģionu vai nē? --Feens 23:19, 22 maijā, 2008 (UTC)

Atradu šo to - reku [3] Dr. Kārlis Kangeris:

Vispirms - Himlera izteikto, ka "Latviešu leģions ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS (Waffen-SS) un policijas sastāvā izveidotajām latviešu vienībām"

Nobeidzot šo punktu vēlreiz vēlos uzsvērt, ka nākotnē par Latviešu leģionu būtu jāuzskata tās divas latviešu divīzijas, kuras izveidoja Waffen-SS sastāvā.

Starp Himleru un Kangeri, es izvēlos vēsturnieku, nevis agronomu. :) --Feens 23:27, 22 maijā, 2008 (UTC)

Par leģiona karogu

Vajadzētu paskaidrojumus pie tā karoga. Cik es saprotu, parasti katrai militārajai vienībai ir (bija) savs, atšķirīgs karogs. Vēl vajadzētu atsauci par to, ka rakstā ievietotais (faktiski Latvijas valsts) karogs bija leģiona karogs. Man liekas apšaubāmi, ka vācieši kara laikā ļautu oficiāli lietot šādu karogu. Vismaz iesākumā (1941. gadā) viņi nacionālo karogu, cik zinu, aizliedza. --Feens 22:28, 22 maijā, 2008 (UTC)

Bet '42 gadā viņi izmantoja propogandas plakātus ar Latvijas karogu [4] , cerams, ka parādīsies kāds zinošāks cilvēks, bet iesepējams viņiem pielīšana tautai ar laiku kļuva svarīgāka un aizliegums, ja tāds bija, tika atcelts ~~Xil * 22:40, 22 maijā, 2008 (UTC)

1941. gadā aizliegums bija 11.jūlijs Aizliedz LR karogu, armijas un aizsargu formastērpu valkāšanu , leģionāru uzšuves bija. Vai bija šāds karogs - nezinu, bet šaubos. Varbūt virs ierakumiem kāds kādreiz arī pacēla. Bet plakāts - krāšņs, tādā staļiniskā stilā :) --Feens 23:14, 22 maijā, 2008 (UTC)

It kā atradu šādu karoga versiju - [5]. Tad jau tas krāsu salikums toreiz atkal bija atļauts (tomēr kā redzat, karogā ir viena niansīte). Nezinu gan, cik tai lapai var uzticēties. --Feens 09:28, 23 maijā, 2008 (UTC)

Tie karogi diemžēl ir tādi viduvēji pakaļdarinājumi...Paskatīšos kā bija ar to karogu, jo mani māc lielas šaubas, ka latviešiem tāds vispār bija, nu vismaz oficiāli. Klau, varbūt ir interese ieiet šeit [6], (par leģionāriem var jautāt šeit [7] ) tur var uzzināt par lielu daļu no šiem jautājumiem. Lai gan mums tur citreiz iet jautri, tomēr tematiskajās daļās valda kārtība:) P.S. ko nozīmē tas (UTC)? --kurlandlegionar 03:55, 27. jūnijs, 2008

UTC ir Grīnvičas laiks. --ScAvenger 04:30, 27 jūnijā, 2008 (UTC)

Iesaku uzlikt aizsardzību Leģiona lapai krievu valodā, jo tur valda vandālisms un nepatiesu faktu uzrādīšana

Ну вот к примеру флаг противотанкого дивизиона 15 грен.дивизии войск СС - был просто красно-бело-красным (цвета национального флага Латвии)....

• Официальных флагов у обеих лат. дивизий не было - им их непресвоили. А вот В подраздилениях дивизий или полицейских батальонах латыши сохронили традицию Латвийской армии когда знамёна полкам неприсваивли а дарили гражданские организации, мецинаты, самоуправления и другие.

К примеру в одному полку легиона знамя подорили в месте 15 или 17 организаций. они могли быть из разных городов одной области (к примеру Курляндия) - да да Даже город Лиепая участвовал. Подраздилениям дарили только национальный флаг Латвийской республики красно бело красный где на флаг штоке крепили щетки или таблички (karognaglas - карогнаглас) с названием того кто флаг дарит или девизами и пожиланиями. К примеру у 273-го полицейского батальона был свой штандарт и флаг батальона. См.Фото 1 флаг батальона, фото 2 штандарт – увы, оба рисунка Я рисовал с ч/б фотки по этому они приблизительны – могут быть погрешности как в размерах так и в цветовом спектре материала увы обратная сторона неизвестна и все детали тоже - черепушка была немного другая и больше в размере…

Tas Kara muzeja spečuka teiktais kādā ukraiņu forumā. Tā kā tīri leģiona karoga nav nemaz bijis;) --Kurlandlegionar 16:44, 2 jūlijā, 2009 (UTC)