Diskusija:Oktobra revolūcija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Nosaukums[labot pirmkodu]

Šajā nosaukumā vēl tikai pietrūkst vārdiņa 'sociālistiskā', un vēl nav norādīta vieta - vācija, Krievija... Piedāvāju pārdēvēt par 'Lielinieku apvērsums'. Pēc šāda nosaukuma uzreiz ir skaidrs kas, kur un kad notiek. 80.233.154.146 2017. gada 7. novembris, plkst. 22.07 (EET)

Vecāks[labot pirmkodu]

Nu es domāju, ka tas raksts "1917. gada revolūcija" vispār jādzēš, jo ir taču jau 2 atsevišķi raksti. Atsauci ielikšu, nevajag tā pārsteigties. Vai varbūt nodeva demokrātijai, Daini?

Varbūt kāds dos arī iemeslu un apspriedīs ideju, ko izvirzīju, vai tikai vienkārši dzēsīs bez žēlastības un pamatojuma kā Xil

1917. gadā bija divas revolūcijas - viena bija februārī un otra bija oktobrī. Šis raksts apraksta tās abas (un katrai no tām vēl ir savi raksti). -83.136.142.149 19:42, 31 janvārī, 2008 (UTC)

Jā, un tas ir pilnīgi muļķīgi. Tikpat labi varētu izveidot rakstu "1.un 2. pasaules karš", kaut gan katram ir savs raksts.

Novēršot izmaiņas nav iespējams norādīt iemeslu. Angļu Vikipēdiju par atsauci izmantot nevar, savukārt pameklējot internetā par minēto grāmatu un tās autoru var noprast, ka runa ir par konspirācijas teoriju no sērijas žīdi un masoni valda pār pasauli, tādas var rakstīt katrs kam nav slinkums un nosaukt to par uzticamu avotu nevar.
1917. gada notikumi bija pietiekoši cieši saistīti, lai varētu būt vienojošs raksts, kas sniedz plašāku pārskatu pār šiem notikumiem ~~Xil...sist! 22:44, 31 janvārī, 2008 (UTC)
Piekrītu. Vienojošs raksts ir ari en.wiki. Aleksandrs Kuzmins 22:58, 31 janvārī, 2008 (UTC)
Par to, ka bija divas vai viena revolūcijas vēl zinātnieki strīdas. Skaidrs, ka PSRS laikā bija viens viedoklis, ka Oktobra tā īstā, Februāra - tāda priekšpēle. Tomēr tik pat labi var apgalvot, ka Franču revolūcijas bija vairākas. --Feens 23:12, 31 janvārī, 2008 (UTC)
Vispār jau es esmu par atsevišķiem rakstiem, bet tādā stāvoklī, kādi tie ir tagad, tos var mierīgi apvienot. --Dainis 06:46, 1 februārī, 2008 (UTC)

Un angļu wikipēdija tāds kā mūžīgais un neapšaubāmais pareizais variants. Jādomā ar savu galvu. Rakstā "1917. gada revolūcija" teksts par oktobra "revolūciju" ir tāds pats kā atsevišķajā rakstā. Vispār tajā rakstā principā nav nekā apvienojoša, ne arī viedokļa par vienu 1917. gada revolūciju; tas vienkārši ir divu rakstu salikums vienā. "1917. gada Krievijas revolūcija, nosaukums parasti tiek attiecināts uz boļševiku veikto varas sagrābšanu Krievijā 1917. gada novembrī (pēc vecā stila oktobrī)." Notikumus oktobrī parasti gan sauc par apvērsumu, revolūciju parasti attiecina uz februāri. Manuprāt pašreizējā versijā pilnīgi nevajadzīgs raksts. Tā grāmata nav vienīgais avots par to, ka Ļeņins bija ložas "Art et travail" loceklis, to var atrast arī daudz kur citur internetā. "runa ir par konspirācijas teoriju no sērijas žīdi un masoni valda pār pasauli, tādas var rakstīt ktrs kam nav slinkums un nosaukt to par uzticamu avotu nevar." - muļķīgas atrunas ar domu - uzticams ir tikai tas, kas angļu wikiēdijā.

Es neko par to kas ir angļu Vikipēdijā neteicu un par nepieciešamību vadīties pēc tās neko neteicu - cik atceros arī skolā abas revolūcijas māca kopā. Es jau teicu, ka grāmatas var rakstīt katrs kam ienāk prātā, ja kāds būtu uzrakstījis, ka revolūciju sarīkojuši citplanētieši tam arī būtu jātic ? Turklāt, manuprāt, šis nav pietiekami nozīmīgs jautājums, lai to iekļautu rakstā - tas, ka kāds ir ebrejs, masons vai, ka kādam ir dzimšanasdiena nav tieši saistīts ar revolūciju ~~Xil...sist! 18:20, 1 februārī, 2008 (UTC)

Neko par žīdiem taču es šajā rakstā neesmu pievienojis, kaut gan šīs revolūcijas sakarā par to būtu ko rakstīt. Trocka dzimšanas dienu izmantoju, lai parādītu stāvokli Krievijā tajā laikā, kad vara principā "mētājās uz ielas". Atšķirībā no citplanētiešiem, masoni un žīdi daudzos notikumos ir spēlējuši lielu lomu (kaut vai pirmā padomu valdība, kur žīdi bija absolūtā vairākumā).

Nesaskatu sakarību starp varas mētāšanos uz ielas un Trocka dzimšanas dienu. Žīdu un masonu visuresošā klātbūtne ir tādi pati konspirācijas teritorija kā citplanētieši, ja gribās tai var ticēt (starp citu, ja pie visa ir vainīgi žīdi, kāpēc tad PSRS valdīja antisemītisms ?), bet pat, ja šie cilvēki bija masoni/ebreji, ja nepastāv vispārējs uzskats, ka revolūcija notika tāpēc, ka viņi tādi bija, tad šī saistība ir pārāk triviāla, lai to pieminētu ~~Xil...sist! 19:50, 1 februārī, 2008 (UTC)

Nus, "žīdu/masoņu" lomai dinozauru izmiršanā un visās revolūcijās vikipēdijā ir atvēlēta atsevišķa kategorija Konspirācijas teorijas, kur izvērsties ar rakstiem a la "Masonu loma 1917. gada revolūcijā Krievijā". Historiogrāfijā par šādu parādību kā sistēmu ziņu nav (kaut 90. gados, kad PSRS arhīvi bija uz brīdi atvērti un modē bija cariskās Krievijas labās slavas restaurācija, daudzi meklēja). Manuprāt enciklopēdisks raksts sniedz tikai pamatnotikumu secīgu izklāstu, nepieminot vai tādai un tādai iesaistitajai personai tai brīdī bija trešā kāzu gadadiena, vai šī persona vēl paralēli darbojās šahistu, filetēlistu biedrībā vai studentu korporācijā u.c. ar tēmas notikumu konkrēti nesaistītus sīkumus. Ja nu aplam patīk sazvērestības teorijas, tad beigās var izveidot piezīmi, ka eksistē tādas, un norādīt literatūras sarakstā 1-2 grāmatas par šo tēmu. --anonīms 20:08, 1 februārī, 2008 (UTC)

Trocka dzimšanas dienai ar varas mētāšanos uz ielas ir tāds sakars, ka īstenot apvērsumu bija iespējams jau agrāk, bet re kā tas jauki iekrita dzimšanas dienā. Tā ir interesanta detaļa, taču tādiem oficiālās vēstures cildinātājiem kā jums, protams, patīk visu radikalizēt. "visuresošā klātbūtne", "pie visa ir vainīgi žīdi": laikam neērti runāt par konkrēto tematu, konkrēto notikumu, ja tev tā patīk visu izplest. "kāpēc tad PSRS valdīja antisemītisms?" - kārtējais mīts par komunistu varu. To parasti mēdz pieminēt, runājot par Staļina laiku, taču aizmirstās, piemēram, tas, ka pats Staļins ir uzrakstījis traktātu par to, kā cīnīties pret antisemītismu. Piekrītu, ka mūža beigās (1940-to beigas) viņa uzskati sāka mainīties, un viņš sāka atcelt savus padomniekus, no kuriem daudzi bija žīdi, tāpat arī ārstu lieta. Taču kā zināms, pēc viņa nāves visi šie procesi tika pārtraukti. Šo mītu par valsts antisemītismu PSRS acīmredzot izmanto, lai noslēptu žīdu lomu gan revolūcijā, gan PSRS vispār. Vai vispārējs uzskats uzreiz ir uzskatāms par absolūti patiesu, vai Kopernikam nebija taisnība par heliocentrisko sistēmu, kaut gan viņam par to bruka virsū vispārējā uzskata pārstāvji? Laikam tāda visa oficiālā uzskata paudēja ir arī wiki: kaut gan reizēm parādās raksti par citām teorijām vai to pārstāvjiem, tās tiek nomāktas un turpat uz vietas atspēkotas ar oficiālajām tēzēm. Tabu temati, kā redzams, pastāv joprojām. Parādi man rakstu vai jebkādu informāciju par "žīdu/masoņu lomu dinozauru izmiršanā", esmu gaužām ieintersēts!! Tas, ka tu tās neesi redzējis vai tās nav iedrukātas oficiālajās grāmatās, nenozīmē, kā tādu nav. Pietam 90 gadu sākumā Krievijā tādi raksti arī parādījās, īpaši presē - acīmredzot tālāki pētījumi tika nobremzēti. Nu neko vairāk jau arī wikipēdija nav atļāvusies, kā citreiz pieminēt, ka vēl ir kāds variants - reizē turpat to mēģinot atspēkot. P.S. Tā arī neesmu dzirdēji normāli argumentētu domu nevis klajas ietiepības izpausmi, kāpēc pastāv raksts, kurš burtiski ir salikts no diviem atsevišķiem? Godīgi sakot, nebiju arī cerējis, ka jūs tos manis pievienotos teikumus atstāsiet, taču ir interesanti ar jums par to padiskutēt.

Tieši tā - mēs pieņemam oficiālus, labi zināmus, apstiprinātus un pierādītus faktus, jo viss pārējais ir minējumi, kuri var izrādīties nepatiesi. Valsts vara nevar mētāties uz ielas, tā ir pārāk iekārojama, nevajag aizmirst, ka viņiem bija pietiekami liels tautas atbalsts. Kas attiecas uz Staļina traktātiem par antisemītismu - viņš gandrīz vienmēr rīkojās pret to ko teicās aizstāvam ~~Xil...sist! 18:35, 2 februārī, 2008 (UTC)
Cienītais, te kaut arī akadēmiski ne visai korekta, tb populārzinātniska, taču tomēr enciklopēdija, nevis virtuāls vietne teoriju publicēšanai. T.i. vikipēdija domāta tikai un vienīgi neitrālai pamatinformācijai, skaidrojot konkrētu jēdzienu/notikumu, nevis kāda atšķirīga viedokļa vai skatījuma paušanai. Ja tik ļoti patīk faktoloģiski neapstiprinātas versijas, pielieciet literatūras sarakstā, ka tādam un tādam entuziastam šķiet, ka pie pie visa vainīga Bronšteina māmuliņa, kura dēlam tādu vārdu iedevusi. (Savukārt ja runājam par rakstu, tad es esmu pieradis pie 2 atsevišķu revolūciju definējuma, jo katrai no tām bija citi mērķi un izpildītāji.) :) --anonīms 18:48, 2 februārī, 2008 (UTC)
Nu sliktākajā gadījumā šo rakstu var noreducēt uz īsu disambig. -Yyy 18:54, 2 februārī, 2008 (UTC)

Tajā laikā valdīja pietiekami liela anarhija, lai apvērsumu varētu īstenot arī agrāk. Protams, to varēja veikt tikai spēks, kam bija kāda ietekme tautas masās. Boļševikiem gan tā nebija vislielākā - tas parādījās vēlākajā Satversmes sapulcē. Turklāt varas pārņemšana no Pagaidu valdības notika visai mierīgā ceļā. Jā, Staļins aizstāvēja arī "kulakus", kad sūtīja tos uz Sibīriju, tāpat arī privātīpašiekus, kad to īpašums tika nacionalizēts. "latviešus vajag aizvietot" - tā viņš aizstāvēja arī latviešus.

Cik saprotu tad anonīms arī ir par liekā raksta dzēšanu. Principā visās Latvijas vēstures grāmatās pastāv atsevišķs iedalījums: februāra revolūcija un oktobra apvērsums. Citu viedokļi?

Kārtīgi sagatavots apvērsums arī ir svarīga lieta, kas attiecās uz Staļinu - gribēju tikai teikt, ka ņemot vērā viņa darbību, nez vai var pieņemt, ka tas, ka viņš vārdos vērsās pret antisemītismu ir pierādījums, ka tas atspoguļojās viņa darbos. Ja gribi kaut ko dzēst, tad labāk par to runāt tā raksta diskusijā un vispār ierosināt dzēšanas diskusiju, manuprāt vispār šāds raksts var būt, lai aprakstītu vispārējos tā gada notikumus, piemēram periodu starp abām revolūcijām, runājot par vēstures grāmatām - paskatījos skolas mācību grāmatā abas revolūcijas tiek aprakstītas vienā nodaļā ar nosaukumu Revolūcija Krievijā, tātad sevišķi orģināls šis raksts nav, tiesa pašreizējais raksts tiešām ir kopā sakopēts aizmetnis (vai arī drīzāk atsevišķie raksti ir kopēti no turienes), kuru vajadzētu izvērst, lai no tā būtu kāda jēga ~~Xil...sist! 18:01, 3 februārī, 2008 (UTC)

Tiesa gan ka Bleires, Butuļa, Feldmaņa, Goldmaņa un Taurēna grāmatā "Pasaules vēsture vidusskolai" rindkopas nosaukums ir "Revolūcija Krievijā", tomēr tālāk palasot parādās dalījums, ka revolūciju attiecina tikai uz februāra notikumiem, bet oktobra notikumi tiek saukti par apvērsumu. Valda Klišāna grāmatā "Vēsture vidusskolai. 3. daļa" situācija ir identiska iepriekšējai, vēl tik pieminēts, ka boļševiku propaganda sauc oktobra notikumus par Lielo Oktobra Sociālistisko revolūciju. Goldmanes, Klišānes, Kļaviņas, Misānes un Straubes grāmatā "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki" nodaļas nosaukums ir "Varas maiņa Krievijā", bet notikumus arī dala revolūcijā un apvērsumā. Jura Freiberga grāmatā "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts" arī ievērots dalījums revolūcijā un apvērsumā. Rakstu par šo notikumu starplaika posmu varētu taisīt, taču tad tam jābūt ar citu nosaukumu; pašreizējā raksta nosaukums un saturs manuprāt ir nederīgs. Šo posmu varētu aplūkot piemēram raksts "Krievija pagaidu valdības (1917) laikā" vai kaut ko tamlīdzīgu. Īsti nesaprotu arī, kāpēc šī raksta nosaukums ir "Oktobra revolūcija", ja Latvijas vēstures zinātnē šie notikumi tiek saukti par apvērsumu. Wikipēdija cik sapratu vadās no visa oficiālā. Būtībā jautājums: no kura oficiālā viedokļa Latvijas wiki vadās - angļu wiki vai Latvijas vēstures zinātnes? Par Staļina antisemītiskām darbībām, kā jau teicu, var runāt tikai no 1940 gadu beigām, līdz tam žīdi plaši bija pārstāvēti varas struktūrās, pēc viņa nāves viss šis antisemītisms arī beidzās un stāvoklis atjaunojās. Tādēļ arī uzskatu, ka valsts antisemītisms Krievijā ir tikai mīts.

Tāpat kā latvieši līdz 1938. gadam bija plaši pārstāvēti PSRS un čekas varas struktūrās (procentuāli attiecībā uz tautas pārstāvju skaitu vairāk kā ebreji, ja vajag varu atrast amerikāņu datus). Nu un tad? Ja t.s. Oktobra revolūcija nebija revolūcija, tad kas ir revolūcija? Apvērsums ir tad, ja nemainās valdošā iekārta. Tas, ka Oktobra revolūcijas rezultātā mainījās sabiedriskā iekārta, manuprāt, nav noliedzams. --Feens 18:16, 4 februārī, 2008 (UTC)
Nevajag ne pēc kā "vadīties". Vajadzētu aprakstīt faktus, un, ja viedokļi par interpretāciju atšķiras, pieminēt populārākos zinātniskos traktējumus. Latvijas t. s. mācību grāmatas, sevišķi par XX gadsimtu, diemžēl bieži ir propagandiskas, nevis zinātniskas, kas patiešām ir bēdīgi. --Feens 18:19, 4 februārī, 2008 (UTC)
Es tikai atzīmēju, ka ir iespējams saistītā tekstā secīgi izklāstīt visus 1917. gada notikumus Krievijā, izveidojot sakarīgu pārskata rakstu un neredzu neko nepareizu tajā - ja vēstures grāmatā var apskatīt šos notikumus vienā nodaļu kāpēc te nevarētu būt arī viens vienojošs raksts. Manuprāt ar komunistu propogandu ir domāta notikuma nodēvēšana par sociālistisko revolūciju, kas ir īpašs jēdziens, revolūciju savukārt raksturo valsts varas pārveide un vadošo politiķu nomaiņa īsā laika periodā. ~~Xil...sist! 22:12, 4 februārī, 2008 (UTC)
Es jau par to pašu. Kāpēc tad tā Oktobra revolūcija Latvijas mācību grāmatās apsaukāta par apvērsumu? --Feens 22:39, 4 februārī, 2008 (UTC)

Piekrītu, ka 20. gadsimta vēsture Latvijas un arī visu citu valstu vēstures mācību grāmatās ir propagandiska, jo darbs taču notiek ar bērniem, tad jauniešiem. Tas, kas atšķir politisku revolūciju no politiska apvērsuma ir tautas masu iesaiste. Politiskā revolūcijā masveidīgi iesaistās (labprātīgi, uzkūdīti) tauta, bet politisks apvērsums ir kādas ļaužu grupas vai partijas (piemēram, boļševiki) īstenota pastāvošās iekārtas vai varas gāšana. Politiskam apvērsumam nav raksturīga plaša tautas kustība (tā arī oktobra notikumos boļševiki dažādās Krievijas vietās gāza pastāvošo varu, bet tiem nebija raksturīga plaša tautas masu kustība un aktivizēšanās). Tāpēc arī šāds dalījums. Nav tā, ka apvērums niekļauj sevī pastāvošās iekārtas maiņu (Ulmaņa apvērumā taču tika likvidēta tā sauktā demokrātija). Kāpēc tikai populārās, un kas galu galā skaitās populārs un kas nē? Manuprāt, ja wiki skaitās brīvā enciklopēdija, tad vajadzētu būt apskatītām arī tā dēvētām kontraversālām teorijām. Populārākais taču ne vienmēr ir tas pareizākais. Strīds ap žīdiem bija saistīts ar jautājumu, vai PSRS raksturīgs bija valsts veikts antisemītisms. Es tam nepiekrītu, jo žīdi bija plaši iesaistīti PSRS varas struktūrās. Tāpēc arī šeit nav svarīga tautas procentuālā iesaiste, drīzāk kvantitāte un kvalitāte (amatu nozīmīgums). Datus, protams, labprāt redzētu, jo mani kopumā interesē šī tēma - amerikāņi vien gan te man kā kvalitātes zīme nederēs. Xil, Nevar taču tagad ņemt grāmatu nodaļu nosakumus, un tos automātiski piemērot wiki. Tieši šajās pašās grāmatās ir arī nodaļas "Revolūcijas Krievijā un Vācijā". Vai tādu rakstu arī vajadzētu izveidot, kaut gan tas būtu absolūti nevajadzīgi un muļķīgi? Iesaku veidot rakstu "Krievija pagaidu valdības (1917) laikā".

Cienītais, es nesaprotu, par ko jūs te cepaties? 1) Ja nemaldos, vikipēdija ir skaidrojošā vārdnīca, t.i. ja literatūrā pastāv kāds jēdziens vai apzīmējums, enciklopēdijā tas tiek izskaidrots, neatkarīgi no šī brīža politiskās konjunktūras un simpātijām. Līdz ar to, ja kādu parādību literatūrā pieņemts dēvēt par "revolūciju (piemēram, Japānas "Meidzi revolūcija"), tad enciklopēdijā tiek uzskaitīti šī notikuma fakti pat tad, ja notikums nekādi neatbilst tagad pieņemtajai izpratnei, kas ir "revolūcija". Jo interesents, kurš būs izlasījis vai dzirdējis kaut kur jēdzienu, meklē šī jēdziena aprakstu, nevis jūsu skaidrojumu. 2) Man sāk rasties aizdoma, ka jūs gluži vienkārši nesaprotat, kas ir enciklopēdijas un pēc kādiem principiem tādas tiek veidotas. 3) Pasaulē ir milzums interesantu lietu - sports, tūrisms, atpūta, sievietes, utt. - kāpēc jūs esat uzskrūvējies uz vēstures jautājumiem, neorientējoties šajā zinātnē, ne metodēs, ne metodoloģijā, ne terminoloģijā? Atstājiet zobu labošuanu stomatolohiem, bet pats labāk nodarbojaties ar to, ko protat. Kaut ko taču esat studējis pēc vidusskolas absolvēšanas? :/
Diemžēl man nav vēstures grāmatas ar tādām nodaļām, bet ja kāds atrastu tajā ko pietiekami vienojošu (piemēram, revolūciju nozīmi 1. pasaules kara pārtraukšanā vai vienkārši hronoloģiju), tad neredzu problēmu, tieši tāpēc es nesaskatu problēmu, ja pastāv visaptverošs raksts, kas apraksta notikumus 1917. gadā, es nesaku, ka pašreizējais raksts precīzi nošķir jēdzienus un ir ārkārtīgi izsmeļošs, tikai to, ka teorētiski šāds raksts var būt. Starprevolūciju posmā Krievijā kā zināms pastāvēja divas valdības - pēc jūsu loģikas sanāk, ka par šo posmu arī nevar rakstīt rakstu, jo valdības taču bija atšķirīgas. ~~Xil...sist! 19:10, 5 februārī, 2008 (UTC)

Raksts "1917. gada revolūcija" ne pēc nesaukuma, ne satura nav visaptverošs raksts par 1917. gadu. Turklāt dublē rakstu "Februāra revolūcija", jo oktobra notikumi ir apvērsums. Cita lieta, ja būtu raksts "1917. gads Krievijā" vai manis iepriekš minētais. Divas valdības bija gan, taču ne pilnībā likumīgas, tāpēc arī tika sauktas par pagaidu (abas: Ļvova un Kerenska); līdzīgi Latvijas teritorijā 1918. - 1920. gadā pastāvēja vairākas pagaidu valdības, kuras sastādīja Tautas padomes izvēlēts pārstāvis; tā kā Tautas padome, kā zināms, nebija likumīga iestāde, tās visas skaitījās pagaidu. Niedomājieties mani kā valsts pretinieku, tāds neesmu, taču realitātē tāds stāvoklis 1918. -20. gadā bija. Nu varbūt Jūs uzskatāt, ka pareizāks būtu nosaukums "Krievija pagaidu valdību (1917) laikā"? Manuprāt, "pagaidu valdība" ir pietiekami vispārīgs jēdziens, lai to lietotu vienskaitlī. Turklāt darbība (varas realizācija) taču notiek vienā valstī, vienā teritorijā, nevis divās konkrētās, kā, piemēram, Vācijā un Krievijā. Piekrītu, ka varētu būt raksts, kas apvienotu revolucionāros notikumus, komunistu veiktos apvērsumus kara dalībvalstīs, taču nekādā gadījumā tikai Krievijā un Vācijā. Wikipēdija taču nav mācību grāmata, vai kā? Īpaši viedajam anonīmam: 1) Jums kā pastāvīgam wiki aktīvistam taču būtu jāzin, ka šādos gadījumos ir paredzēta pāradresēšana, turklāt ir nozīme, kurš ir kā galvenais redzamais virsrakts - tam jāparāda attiecīgā valstī pieņemtais apzīmējums, nevis komunistu propagandas dotais. Pat pāradresācija, cik saprotu, nav veikta; varbūt tā ir kaut kur noslēpta - nezinu. 2),3) - nav nopietni.

Vai Jūs varētu populāri izskaidrot, kāpēc oktobra notikumi ir apvērsums, nevis revolūcija? :) --Feens 16:08, 6 februārī, 2008 (UTC)

Kā jau teicu iepriekš: Tas, kas atšķir politisku revolūciju no politiska apvērsuma ir tautas masu iesaiste. Politiskā revolūcijā masveidīgi iesaistās (labprātīgi, uzkūdīti) tauta, bet politisks apvērsums ir kādas ļaužu grupas vai partijas (piemēram, boļševiki) īstenota pastāvošās iekārtas vai varas gāšana. Politiskam apvērsumam nav raksturīga plaša tautas kustība (tā arī oktobra notikumos boļševiki dažādās Krievijas vietās gāza pastāvošo varu, bet tiem nebija raksturīga plaša tautas masu kustība un aktivizēšanās). Tāpēc arī šāds dalījums. Nav tā, ka apvērums niekļauj sevī pastāvošās iekārtas maiņu (Ulmaņa apvērumā taču tika likvidēta tā sauktā demokrātija). P.S. Vai to amerikāņu avotu neizdevās atrast?

Rekur - [1] ASV Senāta 1924. gada dokuments. Nevajadzētu tikai akli skatīties to latviešu skaitu uz tūkstoš iedzīvotājiem, tik "traki" nebija. Tur uzskaitīti tikai tie latvieši, kas tolaik bija Krievijā (Latvija taču bija neatkarīga), pēc tās tabulas iznāk, ka 122 000. Un vienalga skaits uz tūkstošiem dalot uz desmit iznāk 7,8 (t.i. uz kādiem 1,2 milj) - rekords un vairāk kā ebreju.--Feens 23:09, 8 februārī, 2008 (UTC)
Viens par māti, otrs par meitu. :) Saprotiet taču, ka absolūti nav svarīgi, bija tas pasākums masveidīgs vai nebija. (Arī vācijas bruņoto apvērsumu 1918. gadā literatūrā dēvē par "revolūciju", kaut to īstenoja pāris simti iereibušu matrožu.) Te nav ne žurnāls, ne virtuāla bibliotēka, ne versiju un diskusiju klubs, bet elementāra enciklopēdija, kurai jāskaidro pat visabsurdākās lietas, ja tādas figurē "masu" saziņā un kāds pēc šiem atslēgas vārdiem var vēlēties sameklēt info par izdzirdēto/izlasīto jēdzienu. Ja literatūrā figurē jēdziens "1917. gada revolūcija", tad te jābūt tās īsam faktoloģiskam aprakstam (neatkarīgi no simpātijām/antipātijām un traktējumu daudzveidības). Ja šāda jēdziena nav, tad jābūt 2 atsevišķiem šķirkļiem: "Februāra revolūcija (1917.)" un "Oktobra revolūcija (1917.). Punkts. --anonīms 16:19, 7 februārī, 2008 (UTC)
Piekrītu, un man liekas dīvaini, ka visās citās valodās, arī igauņu tur un visādu poļu un somu (skat. inteviki) to sauc par Oktobra revolūcija, bet vot latvieši tādi īpatņi, ka sauks citādi. Tas ir smieklīgi. --Feens 22:57, 8 februārī, 2008 (UTC)
Ai, šī diskusija vispār ne par tēmu izvērtusies. Sajūta, ka kādam vienkārši patīk "diskutēt", aber sieva atsakās uzklausīt. ;( --anonīms 05:15, 9 februārī, 2008 (UTC)

Pāris simti matrožu jau tie nebija gan. Revolūcija sākās kā matrožu nemieri, tas tiesa, taču tā aizrāva sev līdzi arī pārējo Vāciju, iesaistot cilvēku masas. Kā jau teicu oktobra revolūcija var pastāvēt kā nosaukums pāradresācijas veidā (pieminēts arī rakstā), tomēr domāju, ka galvenajam nosaukumam jābūt "Oktobra apvērsums". Šim rakstam nav veikta pat pāradresācija no "Oktobra apvērsums". "1917. gada revolūcija" literatūrā tiek lietots, lai apzīmētu februāra revolūciju, jo oktobra notikumi tiek saukti par apvērsumu.

Un kādas masas bija Februāra revolūcijā. Pāris dīvaiņi no Domes caram izspieda attiekšanos no troņa, un visas lietas. Pārspīlēju un ironizēju, protams, bet nedaudz. --Feens 22:57, 8 februārī, 2008 (UTC)
Rādu uz pirkstiem, lēnām, bez divdabja teicieniem: Saprotiet taču beidzot, ka ja literatūrā figurē jēdzieni "Oktobra revolūcija Krievijā" vai "Novembra revolūcija Vācijā", par šiem jēdzieniem veido izskaidrojošus šķirkļus enciklopēdijā. Savukārt vai bija masas, vai nebija - tas vairs neattiecas uz enciklopēdiju, bet uz pētniecību. Starp citu, pagājušo nedēļu man zvanīja no Latvijas vēstures institūta žurnāla, žēlojās, ka rakstu neesot. Tā vietā, lai te bīdītu neauglīgas diskusijas ne par tēmu, būtu labāk izklāstījis savas masonu/masu teorijas rakstā un iedevis publicēšanai vietā, kas domāta tieši versijām un viedokļiem. --anonīms 05:14, 9 februārī, 2008 (UTC)
Tagad es arī mēģināšu runāt lēni un rādīt ar pirkstiem. :) Es to visu tavu iepriekšējo saprotu, un Tev pilnīgi piekrītu. Bet tomēr ir daži, kuri apgalvo, ka tāds jēdziens kā Oktobra revolūcija Krievijā nav pareizs (un tādi, kā redzu ir tikuši pie mācību grāmatu sastādīšanas). Tas nozīmē, ka vikipēdijā jēdzienu Oktobra revolūcija Krievijā uzreiz jāpāradresē uz Oktobra apvērsums Krievijā. Kā elefants uz zilonis. Nu nebūs mums divi atsevišķi raksti Oktobra revolūcija un Oktobra apvērsums. Tāpēc cenšos saprast, kas, izņemot labēju politisko pasūtījumu, varētu būt par pamatu Oktobra revolūcijas nosaukšanai par apvērsumu. --Feens 11:43, 9 februārī, 2008 (UTC)
Fēn, es takš to komentāru nebiju Tev veltījis, bet gan masonu speciālistam par interpretācijām un viedokļu propagandu enciklopēdiskos rakstos, kā arī par terminoloģiju. :))) Par tēmu runājot, akadēmiski viskorektākā (LU Latvijas vēstures institūta izdevums) "20. gadsimta Latvijas vēsture" min: "Februāra revolūcija" un "t.s. Krievijas otrā revolūcija", bet jau pāris lpp. tālāk (622.lpp.) "bruņotais apvērsums Petrogradā". Tā kā, ja man kāds jautātu, es uzliktu lapu 1917. gada revolūcija Krievijā, kurā linkus 2 atsevišķiem rakstiem: 1) Februāra revolūcija Krievijā (1917.) , 2) Oktobra apvērsums Krievijā (1917.) (bez tam uztaisītu Oktobra revolūcija Krievijā ar pāradresāciju uz Oktobra apvērsums Krievijā (1917.), jo pārāk lielā literatūras klāstā vēl figurē morāli novecojusī "Oktobra revolūcija", arī es pats sērčotu pēc šī nosaukuma, nevis meklētu "apvērsumu", takš laiki mainās). --anonīms 12:36, 9 februārī, 2008 (UTC)
Ja mūsu vēsturnieki to "oficiāli" dēvē par apvērsumu, tad bēdīgi, un ar skumjām par vēstures politizāciju pakļaušos. Es gan neteiktu, ka "20. gadsimta Latvijas vēsture" būtu pieskaitāms pie mūsu vēsturnieku veiksmēm (pēc mana necilā viedokļa - knaps 3 piecbaļu sistēmā), man likās, ka pieteikami labi bija uzsākts (1. sējums), bet 2. sējumā - diezgan smags kritiens. Bet tas nu tā - literatūrkritika. :) --Feens 18:11, 9 februārī, 2008 (UTC)

Lai kāda būtu mana nepatika pret šāda veida revolūcijām, pilnīgi greizi ir teikt, ka februāra revolūcijā cilvēki neiesaistījās masveidā. Bija masīvi streiki un demonstrācijas, sadursmes starp revolucionārus un caru atbalstošiem kareivjiem, sadursmes ar miliciju utt. Kaut vai 23. februāra 90000 cilvēku demonstrācija Petrogradā. Anonīms tāds dīvains cilvēks - vispirms viņš absolūti neizlasa, ko es rakstu, bet, kad dažas no šīm idejām pasaka Feens, viņš pēkšņi izrādās jau mainījis savu nostāju. Bet tas nu tā... Runājot par rakstu "1917. gada revolūcija", jāsaka, ka tas nebūs īsti precīzs, jo šāds jēdziens vēstures literatūrā figurē principā, lai apzīmētu februāra revolūciju. Tāpēc šo nosaukumu pāradresācijas veidā var novirzīt uz rakstu "Februāra revolūcija". Citām tautām tāds, protams, var loģiski pastāvēt, ja jau viņi oktobra notikumus arī dēvē par revolūciju. Toties varētu būt raksts "Krievija pagaidu valdības (1917) laikā". Tad saprotu, ka vismaz esam vienojušies, ka nosaukums "Oktobra revolūcija" jāpāradresē uz rakstu "Oktobra apvērsums". Runājot par tiem datiem ap tautībām komunistiskajā partijā: Īsti nesapratu, kas tie par 1.2 miljoniem, bet citādi paldies par dokumentu. Strīds ap žīdiem bija saistīts ar jautājumu, vai PSRS raksturīgs bija valsts veikts antisemītisms. Es tam nepiekrītu, jo žīdi bija plaši iesaistīti PSRS varas struktūrās. Tāpēc arī šeit nav svarīga tautas procentuālā iesaiste [kaut vai tai pašā kompartijā], drīzāk kvantitāte un kvalitāte (amatu nozīmīgums).

Nu nepiekrītu par revolūciju/apvērsumu, bet, kā iepriekš rakstīju, pakļaujos, ja ,pēc maniem novērojumiem, vēsturnieki, ceru, ka pagaidām, kā bijuši tā palikuši par režīmu apkalpotājiem. Par demonstrācijām, visādiem kongresiem un visādām tautas viļņošanās - viss 1917. gads Krievijā tāds bija, tā kā februāris neko daudz natšķiras no oktobra. --Feens 18:11, 9 februārī, 2008 (UTC)

Kādus masu pasākumus vari nosaukt oktobrī?