Diskusija:Rīgas sargi
Dāvids Sīmonsons bieži minēts kā Dāvids Sīmansons, kā pareizi - nezinu. --Feens 20:40, 28 novembrī, 2007 (UTC)
- Tikai dažos(margināla rakstura) avotos parādās kā Sīmansosns, visur citur pamatā viņš ir Simansosns. Tas ī tur laikam jaunlaiku versijā parādījis. P.S. Nepelnīti aizmirsts. --Kurlandlegionar 23:42, 27 martā, 2009 (UTC)
Izņēmu no neprecizitāšu saraksta šo faktu, jo nevar īsti saprast, kas tur neprecīzs: Filmā Latvijas armija ceļas pār Daugavu laivās, lai gan realitātē Sabiedroto kuģu artilērijas aizsegā ar laivām pār Daugavu no Mīlgrāvja pārcēlās desanta vienības Daugavgrīvā jau 14.oktobrī. Tāpat viss uzbrukums Torņakalna atbrīvošanas operācijā nāca tieši no Daugavgrīvas un Bolderājas, kur jau iepriekš tika izveidots Latvijas armijas placdarms. Cīņas pie Rīgas tiltiem tika izmantotas kā uzmanības novēršanas aktivitātes un Latvijas armija pār Rīgas tiltiem pārgāja tikai pēc Torņakalna atbrīvošanas.--~~Xil...sist! 12:29, 30 novembrī, 2007 (UTC)
- Nu neprecīzi acīmredzot ir tas, ka filmā (kuru neesmu redzējis, bet ceru noskatities) ir tas, ka Latvijas armija uzbrūkot necēlās pār Daugavu laivās, bet atbrīvoja Torņakalnu no Bolderājas puses. --Feens 13:12, 30 novembrī, 2007 (UTC)
- Cik forši šai valstī ir nodir**... Kritizētāji vismaz būtu pateikuši, ka tie, kas novērsa uzmanību bija brīvprātīgie un krita par šo valsti. Un tā mēs pirkām sev brīvestību- AR ASINĪM. Vai tie žurnaļagas vispār būtu gatavi aizstāvēt šo zemi vai drīzāk kā žurkas aizmuktu... --Kurlandlegionar 23:58, 27 martā, 2009 (UTC)
- Žurnālsti varbūt nodir** jo viņus kā īstus patriotus neapmierināja daudzās neprecizitates un profānisms. --Krishjaanis 01:13, 28 martā, 2009 (UTC)
- Tad jau īstenajiem patriotiem jādaisa tādus pašus neprecizitāšu sarakstus arī citām mākslas filmām par vēstures tēmām. Jāsāk ar RK "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās", "Melnā vēža spīlēs", "Mērnieku laiki", "Ceplis", seriālu "Ilgais ceļš kāpās", un tad jau var ķerties pie pasaules kinoindustrijas mantojuma, klāt pieķerot M.Zālītes rokoperu "Lāčplēsis" - tur arī pilns ar "vēsturiskām neprecizitātēm". ;) Savukārt man nez kāpēc šķiet, ka ja tajā visā saskatāms "profānisms", tad tikai par to ļautiņu, kuriem vispār ienācis prātā meklēt neprecizitātes mākslas darbā, kas ir autora fantāzijas auglis bez mazākajām pretenzijām uz vēstures rekonstrukciju. --anonīms 04:05, 28 martā, 2009 (UTC)
- Krishjaani, žurnālisti vai tad ir patrioti, vai nepatrioti? Viņi vienkārši ir speciālisti visās jomā. --Kurlandlegionar 06:26, 28 martā, 2009 (UTC)
- anonīm, es vairāk kā gadu (šo filmu neredzējis) aizstāvēju RS un klāstīju, ka tā pirmkārt ir mākslas filma, nevis dokumentālā filma, ka nedrīkst piesieties utt. Filmu noskatījies secināju, ka taisnība vien ir, ka filma ir nekas īpašs. To var noskatīties, lai būtu redzējis šo filmu, otro reizi skatīties vairs nav bijusi vēlēšanās. Protams, ka maziem puisīšiem un meitenītēm, kā arī seniliem večukiem (kuri visi 100% domā, ka skolās nemāca vēsturi), šī filma izraisīs neviltotu aizkustinājumu. Vienīgais, ko es varu atzinīgi novērtēt, ir tas, ka skatoties klaji nevēsturisku filmu par vēsturiskiem notikumiem, man nebija parastā nespēja skatīties līdz galam. Šādu nespēku spēj izraisīt visādi PSRS laika murgojumi gan tv, gan grāmatās. Varbūt neesmu kino specs, tomēr uzskaitītās padomju filmas ir krietnākas gan aktieru, gan režisora izpildījumā, gan arī scenārija ziņā. BET, tagad visi bērni zinās ka Mārtiņš sasita kinodumjos vāciešus 11. novembrī. --Kurlandlegionar 06:22, 28 martā, 2009 (UTC)
- Krishjaani, žurnālisti vai tad ir patrioti, vai nepatrioti? Viņi vienkārši ir speciālisti visās jomā. --Kurlandlegionar 06:26, 28 martā, 2009 (UTC)
- Tad jau īstenajiem patriotiem jādaisa tādus pašus neprecizitāšu sarakstus arī citām mākslas filmām par vēstures tēmām. Jāsāk ar RK "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās", "Melnā vēža spīlēs", "Mērnieku laiki", "Ceplis", seriālu "Ilgais ceļš kāpās", un tad jau var ķerties pie pasaules kinoindustrijas mantojuma, klāt pieķerot M.Zālītes rokoperu "Lāčplēsis" - tur arī pilns ar "vēsturiskām neprecizitātēm". ;) Savukārt man nez kāpēc šķiet, ka ja tajā visā saskatāms "profānisms", tad tikai par to ļautiņu, kuriem vispār ienācis prātā meklēt neprecizitātes mākslas darbā, kas ir autora fantāzijas auglis bez mazākajām pretenzijām uz vēstures rekonstrukciju. --anonīms 04:05, 28 martā, 2009 (UTC)
- Žurnālsti varbūt nodir** jo viņus kā īstus patriotus neapmierināja daudzās neprecizitates un profānisms. --Krishjaanis 01:13, 28 martā, 2009 (UTC)
- Cik forši šai valstī ir nodir**... Kritizētāji vismaz būtu pateikuši, ka tie, kas novērsa uzmanību bija brīvprātīgie un krita par šo valsti. Un tā mēs pirkām sev brīvestību- AR ASINĪM. Vai tie žurnaļagas vispār būtu gatavi aizstāvēt šo zemi vai drīzāk kā žurkas aizmuktu... --Kurlandlegionar 23:58, 27 martā, 2009 (UTC)
precīzi![labot pirmkodu]
Filmā Latvijas armija ceļas pār Daugavu laivās, lai gan realitātē Sabiedroto kuģu artilērijas aizsegā ar laivām pār Daugavu no Mīlgrāvja pārcēlās desanta vienības Daugavgrīvā jau 14.oktobrī. Tāpat viss uzbrukums Torņakalna atbrīvošanas operācijā nāca tieši no Daugavgrīvas un Bolderājas, kur jau iepriekš tika izveidots Latvijas armijas placdarms. Cīņas pie Rīgas tiltiem tika izmantotas kā uzmanības novēršanas aktivitātes un Latvijas armija pār Rīgas tiltiem pārgāja tikai pēc Torņakalna atbrīvošanas. Filmā parāda, ka pār Daugavu pie tiltu forsēšanas ar laivām ceļas pāri...bet reāli desants jau sen kā bija izsēdināts Bolderājā...un Pārdaugavu sasniedza caur Imantu. kas tur ko nesaprast? starp realitāti un filmā parādīto notikumu ne tikai 2 nedēlas, bet arī 13km starpības! un šajā gadījumā 13 km daudz ko mainā... Sabiedroto karakuģu artilērija nesedza Rīgas tiltu galus Pārdaugavā...