Diskusija:Sabiedriskais transports Rīgā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Savulaik Rīgā bija visai izplatīts upju kuģīšu, tā saukto "upju tramvaju" transports ar vairākiem maršrutiem, kas nebija - tā kā tagad - galvenokārt domāti tūristu vizināšanai. Tāpēc ierosinu, vajag arī izveidot lapu par šo Rīgas transporta veidu, citādi visas ziņas par to aiziet nebūtībā un varbūt tikai kādā muzejā tās var iegūt. Internetā nekā būtiska nav. Ja ir, tad krievu valodā dažādos forumos apspriež to. Tad jau iznāk, ka cittautiešīem Rīgas vēsture interesē vairāk, nekā latviešiem. —Šo komentāru pievienoja Zemaisgals (diskusijadevums).

Varētu puslīdz piekrist šai domai, nezinu vai tas ir degoši svarīgi, bet būtu interesanti. Tāpat, starp citu, kāpēc mums nav informācijas par nakts satiksmi - ar ko šie autobusu maršturi sliktāki par pārējiem? ~~Xil (saruna) 16:59, 10 maijā, 2012 (UTC)
Ja Zemaisgals ir informācija par upju satiksmi, tad laipni aicināts izveidot šādu rakstu. Nakts satiksme ne ar ko nav sliktāka — vienkārši nav kas uzraksta :) Raksts tapa laikā, kad tādas naksts satiksmes vēl nebija. --Digital1 (diskusija) 19:14, 10 maijā, 2012 (UTC)

Dzelzceļa satiksmes līnijas tikai Rīgas teritorijā.[labot pirmkodu]

Vai nederētu papildināt rakstu "Sabiedriskais transports Rīgā" ar'sadaļu par pasažieru dzelzceļa līnijām, kas savā laikā atradušās tikai Rīgas teritorijā? Sagatavi es jau radīju, izmantojot datus no Toma Altberga, Karīnes Augustānes un Ievas Pētersones grāmatas "Dzelzceļi Latvijā". Te tā būs (iespējams, ka varētu arī pastāstīt par Bērnu dzelzceļu?):

Dzelzceļa līnija Rīga - Mangaļi.

Tā kā Rīgā 19. g. trūka preču noliktavas un piestātnes, tad Rīgas - Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklē jaunas teritorijas [Daugava]s grīvā. viena no tādām vietām ir [Mangaļi] ([Mīlgrāvis]), tāpēc uz turieni uzbūvē dzelzceļa līniju, ko pabeidz 1872. gadā. Jau pašā sākumā dzelzceļa līnijā kursē arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas izbūvē atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīko Rīgas Krasta staciju, bet no pieturas vietas "Ganību postenis" 1903. gadā izbūvē 2 km garu posmu, ierīkojot Rīgas Preču staciju, kas tagad vairs neeksistē. 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tiek sazarota un tiek uzbūvēta Dzirnupes stacija, no kuras sākas Dzirnupes - Rūjienas dzelzceļa būve, pēc šī delzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā Rīgas - Mangaļu līnija beidz pastāvēt. 1950. gados Mangaļu stacijas nosaukumu pārnes uz Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atrodas arī Brasas stacija (no 1872. gada - Kara hospitāļa platforma, no 1919. gada - [Brasla], bet no 1938. gada - Brasa) un Sarkandaugava (sākumā - Aleksandra Augstumu platforma, tagadējais nosaukums no 1919. gada, kā stacija atjaunota 1925. gadā), no pēdējās, minētās stacijas padomju laikā bija ierīkots atzars uz bērnu dzelzceļu Mežaparkā, 1997. gadā tas likvidēts. Bijusī Mīlgrāvja, vēlāk - Mangaļu stacijas teritorija ap 2000. gadu ir privatizēta un tiek apsargāta, tādēļ pašreizējais stacijas ēku un būvju liktenis nav zināms.

Dzelzceļa līnija Rīga - Bolderāja.

Ap to pašu laiku, 1973. gadā Rīgas - Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāj Rīgas - Bolderājas dzelzceļa līniju, kas sākumā sākas atsevišķi no Rīgas - Davgavpils līnijas, stacijā, kas atradās tagadējās 13. janvāra ielas teritorijā un, ko ko vēlāk nosauc par Rīga II (pēc jaunā dzelzceļa tilta izbūves staciju likvidē). Sīkāk par līniju lasiet sadaļā [Dzelzceļa līnija Zasulauks - Bolderāja]. Sākumā pa līniju faktiski kursē tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīva - vilcieni no Rīgas - Jelgavas līnijas. No 1919. gada pasažieru vilcieni uz turieni vairs nebrauc. Tolaik [Bolderāja] pastāv kā atsevišķs miests, Rīgai to pievieno tikai 1924. gadā, tad arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atrodas Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme līnijā Rīga - Boderāja tiek pārtraukta 1959. gadā.

Ilmarinens Ilmarinens (diskusija) 10:38, 28 aprīlī, 2013 (EEST)

Jātaisa atsevišķa sadaļa par pasažieru dzelzceļa līnijām vai to daļām Rīgas teritorijā (visām, ne tikai tām, kas visā garumā Rīgas teritorijā), bet šo varētu likt kā sadaļu pie vēstures. Bērnu dzelzceļš laikam īsti neskaitījās kā sabiedriskā transporta sastāvdaļa, par to būs atsevišķs raksts. --ScAvenger (diskusija) 22:40, 28 aprīlī, 2013 (EEST)

Es pielabošu tekstu un mēģināšu izveidot vēstures sadaļu raksta sākumā. Tur varētu vēlāk ielikt atsauci uz nākošo atsevišķo sadaļu pa dzelzceļu Rīgā. Grāmatā "Dzelzceļi Latvijā" visa galvenā informācija ir par visām bijušām dzelzceļa līnijām Latvijā. Kaut ko vairāk varētu uzzināt Dzelzceļa muzejā. Papētot kādu vecu dz./c. shēmu. Ilmarinens Ilmarinens (diskusija) 15:38, 7. maijā, 2013 (EEST)

Skatoties vecus vilcienu sarakstus, var secināt, ka kādu laiku bija pasažieru satiksme arī maršrutā Rīga—Rīga-Krasta (mūsdienās uz Rīga-Krasta kursē tikai kravas vilcieni). --ScAvenger (diskusija) 22:42, 7 maijā, 2013 (EEST)

To sadaļu derētu nedaudz profesionāli piekārtot (intresantāksfakts,betne atsauce?) turklāt vai tagad teorētiski joprojām nevar izmantot dzelzsceļu kāsabiedrisko transportu pilsētā?~~Xil (saruna) 02:52, 8 jūnijā, 2013 (EEST)

Varbūt interesanti[labot pirmkodu]

[1] atradu statistiku par sabiedriskā transporta intensitāti uz apkaimēm, varbūt kāds atrod kā to lietderīgi izmantot, jo it kā interesanti, kuras labāk nodrošinātas ar satksmi ~~Xil (saruna) 02:52, 8 jūnijā, 2013 (EEST)

No tās pašas sērijas nejauši atradu 1928. gaada tūrisma ceļvedi ar detalizētu satiksmes aprakstu. Varbūt noder: [2] ~~Xil (saruna) 10:47, 9 jūnijā, 2013 (EEST)