Diskusija:Vācija
  |
Šis raksts bija Vikipēdijas latviešu valodā labs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2009. gada 13. jūnijā. 2009. gada 25. jūlijā raksts tika atzīts par vērtīgu. |
|
Šis raksts ir latviešu Vikipēdijas vērtīgs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2009. gada 25. jūlijā. |
Germany article on Main Page[labot pirmkodu]
On April 7, the Germany article will be presented as Today´s featured article at the Main Page. Lear 21
Jauns raksts[labot pirmkodu]
Domāju, ka vajadzētu izveidot atsevišķu rakstu par VFR pirms apvienošanās (zināmu arī kā Rietumvāciju). --SpeedKing 12:17, 9 februārī, 2008 (UTC)
Veimāras republika[labot pirmkodu]
Sadaļu "Veimāras republika" manuprāt esmu ļoti slikti iztulkojis. Pirmdien aiziešu pie kolēģa (vēstures skolotāja) noskaidrot, kas tad tur īsti bija. To es saku, lai Jūs mani te tagad nenorietu :) --Treisijs 14:39, 18 aprīlī, 2009 (UTC)
- Pavisam bikucīti pakoriģēju. Vienkārši holokausts attiecas tīri uz genocīdu pret ebrejiem. To ar laikam vajadzētu kaut kur pieminēt. Atvaino, ja pasteidzos ar labojumu. --Bebers 21:48, 21 aprīlī, 2009 (UTC)
Viss kārtībā... Es tikko pabeidzu rakstīt par Vācijas vēsturi un tulīt ķeršos klāt Vācijas ģeogrāfijai. Otrdien iedevu izlasīt kolēģim (jau pieminētajam vēstures skolotājam). Viņš uzskatīja, ka visā visumā "vējš pūš pareizā virzienā", bet...
- teksts brīžam nezinātājam nav īsti līdz galam uztverams, izprotams. Vajadzētu papildināt ar mazliet lielāku informāciju;
- dažās vietās ir nekorekti termini, kaut vai jau izlabotais Holokausts;
- daži teikumi ir stilistiski nepareizi.
Es visu vēsturi tulkoju, kā mācēju, no angļu vikipēdijas. Tā kā es neesmu speciālists, tad vēlētos, lai kāds, kas kaut ko vairāk sajēdz no vēstures, palabotu, uzlabotu šo sadaļu (Vācijas vēsturi). --Treisijs 16:29, 22 aprīlī, 2009 (UTC)
- Jā, ļoti virspusēji, es ieteiktu vairāk uzmanības pievērst hiperinflācijai, neskaitāmajām valdību maiņām, nacistu/komunistu/sociāldemokrātu atbalstītāju nepārtrauktajām ielu kaujām un sīkāku uzmanību veltīt apstāklim, kā tieši nacisti pakāpeniski ieguva vairākumu parlamentā. Kad būs brīvāks brīdis - pieķeršos klāt un salikšu akcentus.--Riharcc 17:06, 22 aprīlī, 2009 (UTC)
P.S. Es visu rakstu neizlasīju, varbūt bija minēts, bet, ja nē - vajadzētu atzīmēt, ka Svētās Romas impēriju mēdz saukt arī par Pirmo reihu, un Vācu impēriju par Otro reihu--Riharcc 17:11, 22 aprīlī, 2009 (UTC)
- Palaboju (palabo, kas stilistiski nepareizi), bet teikšu, ka tevis rakstītajam patiesību sakot nav ne vainas, jo ir ieskicētas pamatlīnijas un pēc būtības jau pamatraksts ir tā vieta, kur ļoti plaši par to visu sīkumos rakstīts. Varbūt derētu Anonīmam paparasīt, lai viņš uzmet aci, jo viņš ir vēsturnieks un pratīs salikt punktus uz i:) --Bebers 21:40, 26 aprīlī, 2009 (UTC)
Pāris ieteikumi[labot pirmkodu]
- Iesaku Sv. Romas impērijas periodu sākt nevis ar Kārli Lielo (kaut iepriekš minēts, nezinātājam grūti saprast, kāds tai sakars ar Vāciju - tb jāpiemin, ka ģermāņu cilts franki šo impēriju izveidojuši), bet gan ar viņa dēliem, jo tieši ar impērijas sadalīšanos sadalās arī ģermāņu ciltis. Parādās tāds jēdziens kā "Vācijas karalis" (nezinu, vai avotos, taču mūsdienu literatūrā noteikti), t.i. parādās pats "Vācijas" jeb "vācu" jēdziens. Citādi nezinātājs nesaprot, no kurienes tad tā uzradās.
- Sadaļā par Sv. Romas impēriju informāciju par to atstāt tai veltītajā pamatrakstā, bet te vairāk vērības veltīt tam, ka in real (kaut arī pastāvēja "Vācijas karaļa" tituls un "Romas imperatora" tituls), mūsdienu Vācijas un Austrijas (jāatceras, ka austrieši ir tie paši vācieši, tikai politiski tā arī nepievienojušies Vācijai, bet tas cits stāsts) teritorijās pastāvēja pamatīgs konglomerāts suverēnu feodālu valstu (kuru monarhi savu varu un titulus lielā mērā saglabāja līdz pat Veimāras republikai, un arī mūsdienu administratīvais zemju dalījums lielā mērā izriet no šo valstu robežām). Tās lielāko tiesu īstenoja neatkarīgu politiku, veidoja savienības (piem. Šmalkaldes savienība), un, galu galā, ticības kari un protestantisms aizsākās tieši pateicoties tam, ka tāds Sv. Romas imperators nevarēja iejaukties Saksijas karaļa iekšlietās, savukārt tāda Saksija varēja bez problēmām pieteikt karu imperatoram. Tas būtībā ir krāšņākais un bagātākais periods vācu zemju vēsturē, bet šajā rakstā pazūd it kā nebijis.
- Daudz lieka. Piemēram, apakšsadaļā par Veimāras republiku, manuprāt, lieka rindkopa par Komunistisko partiju, kura no 1932. gada kontrolēja Reihstāgu (tā var saprast). Citās apakšsadaļās līdzīgi. Iesaku nevis ieslīgt šādās atkāpēs, bet raksturot situāciju kopumā. Tai pašā Veimāras republikā iekšpolitikas peripetijas var pieminēt vienā teikumā kā "Lielās Depresijas un Versaļas līguma reparāciju izraisītā ekonomiskā pagrimuma un hiperinflācijas izraisītu iedzīvotāju neapmierinātību, parlamenta nestabilitāti un partiju cīņas". Vairāk derētu noraksturot situāciju kā tādu, jo nezinātājs pat īsti nesaprot, kāds ekonomikas, izglītības līmenis bija šajā periodā, ar ko tas atšķiras no iepriekšējā vai vēlākā laika. Tas pats attiecas uz citiem periodiem. Citādi, pievēršoties atsevišķajam, zūd kopaina un raksta struktūra.
- Rezultātā vēsture aizņem vairāk vietas, kaut raksts ir par mūsdienu Vāciju (tomēr te derētu atsevišķs raksts Vācijas vēsture), šajā rakstā vairāk vērības pievēršot mūsdienu aprakstam (sīkāk par Vācijas partiju sistēmu, ekonomiku, starptautiskajām saistībām, valsts reliģiju politiku - tur ļoti daudz ir ko aplūkot). Piemēram, sadaļā par reliģiju ir tikai statistika, taču nav kaut īsumā pieminētas valsts un reliģiju attiecības, piemēram, Reliģijas nodoklis - draudzē reģistrējies indivīds automātiski maksā reliģijas nodokli, kuru valsts izmanto konfesiju dotēšanai (līdz ar to visai daudz vāciešu apmeklē baznīcu, mošeju, taču kategoriski atsakās reģistrēties kā draudžu locekļi) u.tml.--anonīms 05:39, 24 maijā, 2009 (UTC)
- Manuprāt, Vācijas rakstā vajadzētu būt tikai tam svarīgākajam. Pārējais jau var tikt pārvietots uz Vācijas vēsturi.--Treisijs 18:10, 10 jūlijā, 2009 (UTC)
- Iesaku pievienot, ka šīs valsts nosakums ir bēdīgs piemērs tam, cik ačgārni krievu-padomju okupācijas laikā latviešu valodā ir ievazāti nosaukumi. Vācijas Federatīvā Republika ar vārdu "federatīvs, -a", kura nozīme ir federāls, -a -- no latīņu īpašības vārda "federālis" [lat. foederalis, foederalis, foederale], ir šo aplamo vārdu ieguvusi no krievu valodas. Teicams valodas piesārņošanas piemērs.—Šo komentāru pievienoja LudisV (diskusija • devums).
Vai vērtīgs raksts?[labot pirmkodu]
Vēstures sadaļa ir briesmīga- nemākulīgs tulkojums un visādas muļķības sarakstītas. Mēģināšu labot, bet pagaidām vērtīga raksta statuss piešķirts nepamatoti.Dukurs (diskusija) 13:07, 28 jūnijā, 2015 (EEST)