Diskusija:Viljandi (stacija)
Vīlande/Viljandi[labot pirmkodu]
Es zināju, ka tas sāksies :D Bet es neesmu vainīgs, ka šajā ziņā valda tik neprincipiāla situācija. Es no savas puses tikai vēlējos popularizēt variantu b., kas nav nelikumīgi. Un nevajag sākt runāt par Tērbata/Tartu, jo tad es pretī likšu Pernu/Pērnava --Gvdk (diskusija) 20:18, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Esi gan vainīgs :) "Nelikumīgi" tas gan šoreiz ir, jo runa rakstā ir par mūsdienu pilsētu un staciju tajā. "Vīlandi" drīksti popularizēt kādā vēsturiskā kontekstā. Situāciju nekādā ziņā nedrīkst saukt par neprincipiālu, jo visi Igaunijas vietvārdu latviskojumi ir zināmi, no tiem daži (Pērnava, Peipuss, daļēji Tallina) ir eksonīmi, bet pārējie - igaunisko nosaukumu formu atveidojumi. Respektēsim kaimiņu nosaukumus un nepīsim iekšā vāciskās formas, pat ja tās latvieša ausij ir "ērtākas"! --Kikos (diskusija) 20:36, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Kur ir šis izņēmumu saraksts? Vēlos iepazīties. Ienāca arī prātā, ka nebūtu slikti sākt cienīt Gruziju ar tās lūgumu to turpmāk vairs tā nedēvēt, tomēr latviešiem šajā gadījumā tomēr patīk starpniekforma. (Vēl nāk prātā Ataturka pasta likums par Konstantinopoli, toreiz neviena nebija problēmas). Un vēl, atgriežoties pie Vīlandes. Nevar nemaz zināt, vai Vīlandes atveidojums ir radies vācu ietekmē, tas ir, nevar zināt, kur sākas un beidzas ietekme un, kur sākas un beidzas pašu latviešu laikmeta iekrāsota valodas izjūta. Vāciski Vīlande visubeidzot taču ir bijusi Fellīna.--Gvdk (diskusija) 20:54, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nē, es nevaru beigt sašust. Aizvietojot Vīlandi ar Viljandi mēs apzogam latviešu valodu, kas ir pretrunā ar valodas likuma preambulu, kurā saka, ka valoda ir jākopj un jāglabā tās kultūrvēsturiskie iekarojumi. Otrkārt Viljandi, atšķirībā no Vīlandes nav lokams vārds, kas arī iet klajā pretrunā ar mūsu valodas tēvu Endzelīna un Ausekļa novēlējumiem. Un treškārt tā nekonsekvence izņēmumu piemērošanā... Es zinu, tas viss man ir jāstāsta kādam citam un šeit jākaļ laktiņa pēc kungu likumiem. Pazvanīšu rīt un padiskutēšu ar valodas komisiju.--Gvdk (diskusija) 22:30, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- es arī labprāt saprastu, kāds ir pamatojums vienreiz par visām reizēm. arī Jāņa sētas izdevumos vēl 10 gadus atpakaļ bija Vīlande. Diskusija:Viljandi satur tikai kategorisku Kikos uzstādījumu, bet nekādu atsauču nav. kā ir Raģes grāmatā no 1960. gada? --Biafra (diskusija) 15:05, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- Grāmatā ir Viljandi — Viljandi, *Viljande, *Vilande. Gadījumā nejaucat ar Vīlandes ielu Rīgā? --Kikos (diskusija) 15:29, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- nejaucam. nez pēc padomju laikiem k-kas par igauņu īpašvārdu atveidošanu ar ir bijis? jeb arī Pērnava būtu jāpārsauc? --Biafra (diskusija) 20:24, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nu es šodien piezvanīju uz Latviešu Valodas Terminoloģijas komisiju un dāmīte atvēra to pašu Jāņsētas atlasu 2008 un pavēstīja to pašu ko Kikos postulē, un es pilnīgi saprotu, ka neko citu Terminoloģijas dāmīte arī nevarēja teikt. Jo viņa runā klausulē, ko redz savā atlantā un analizēt viņai neviens nav lūdzis un tas nebūtu lietderīgi. Tad viņa tomēr tīri privāti atzinās, ka viņai ar šķitis, ka visu laiku ir bijusi Vīlande, bet viņa neko no savas puses nevarot komentēt, kā tikai pavēstīt to, kas rakstīts atlantā, kas protams tiek publicēts saskaņojot ar Valodas komisiju. Galu galā viņa ieteica zvanīt uz Zinātņu akadēmiju Ojāram Bušam, kurš esot tas lielākais vietvārdu fīrers Latvijā. Šodien to es neizdarīju, izdarīšu varbūt rīt. Bet iemetu arī intereses pēc aci tajā atlantā un redzēju melns uz balta to Viljandi - Vilande (ar īso). Lai kāds arī nebūtu rezultāts - Vīlande, Viljandi, Vilande vai Viļande, bet galīga skaidrība mums ir nepieciešama.--Gvdk (diskusija) 20:54, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- Ir pagājis labs laiks kopš Vīlandes diskusijas. Nupat beidzot saņēmu atbildi no vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētāja O.Buša. Atļaušos visus interesējošos ar šo saraksti iepazīstināt.
- Nu es šodien piezvanīju uz Latviešu Valodas Terminoloģijas komisiju un dāmīte atvēra to pašu Jāņsētas atlasu 2008 un pavēstīja to pašu ko Kikos postulē, un es pilnīgi saprotu, ka neko citu Terminoloģijas dāmīte arī nevarēja teikt. Jo viņa runā klausulē, ko redz savā atlantā un analizēt viņai neviens nav lūdzis un tas nebūtu lietderīgi. Tad viņa tomēr tīri privāti atzinās, ka viņai ar šķitis, ka visu laiku ir bijusi Vīlande, bet viņa neko no savas puses nevarot komentēt, kā tikai pavēstīt to, kas rakstīts atlantā, kas protams tiek publicēts saskaņojot ar Valodas komisiju. Galu galā viņa ieteica zvanīt uz Zinātņu akadēmiju Ojāram Bušam, kurš esot tas lielākais vietvārdu fīrers Latvijā. Šodien to es neizdarīju, izdarīšu varbūt rīt. Bet iemetu arī intereses pēc aci tajā atlantā un redzēju melns uz balta to Viljandi - Vilande (ar īso). Lai kāds arī nebūtu rezultāts - Vīlande, Viljandi, Vilande vai Viļande, bet galīga skaidrība mums ir nepieciešama.--Gvdk (diskusija) 20:54, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- nejaucam. nez pēc padomju laikiem k-kas par igauņu īpašvārdu atveidošanu ar ir bijis? jeb arī Pērnava būtu jāpārsauc? --Biafra (diskusija) 20:24, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- Grāmatā ir Viljandi — Viljandi, *Viljande, *Vilande. Gadījumā nejaucat ar Vīlandes ielu Rīgā? --Kikos (diskusija) 15:29, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- es arī labprāt saprastu, kāds ir pamatojums vienreiz par visām reizēm. arī Jāņa sētas izdevumos vēl 10 gadus atpakaļ bija Vīlande. Diskusija:Viljandi satur tikai kategorisku Kikos uzstādījumu, bet nekādu atsauču nav. kā ir Raģes grāmatā no 1960. gada? --Biafra (diskusija) 15:05, 31 oktobrī, 2012 (UTC)
- Nē, es nevaru beigt sašust. Aizvietojot Vīlandi ar Viljandi mēs apzogam latviešu valodu, kas ir pretrunā ar valodas likuma preambulu, kurā saka, ka valoda ir jākopj un jāglabā tās kultūrvēsturiskie iekarojumi. Otrkārt Viljandi, atšķirībā no Vīlandes nav lokams vārds, kas arī iet klajā pretrunā ar mūsu valodas tēvu Endzelīna un Ausekļa novēlējumiem. Un treškārt tā nekonsekvence izņēmumu piemērošanā... Es zinu, tas viss man ir jāstāsta kādam citam un šeit jākaļ laktiņa pēc kungu likumiem. Pazvanīšu rīt un padiskutēšu ar valodas komisiju.--Gvdk (diskusija) 22:30, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Kur ir šis izņēmumu saraksts? Vēlos iepazīties. Ienāca arī prātā, ka nebūtu slikti sākt cienīt Gruziju ar tās lūgumu to turpmāk vairs tā nedēvēt, tomēr latviešiem šajā gadījumā tomēr patīk starpniekforma. (Vēl nāk prātā Ataturka pasta likums par Konstantinopoli, toreiz neviena nebija problēmas). Un vēl, atgriežoties pie Vīlandes. Nevar nemaz zināt, vai Vīlandes atveidojums ir radies vācu ietekmē, tas ir, nevar zināt, kur sākas un beidzas ietekme un, kur sākas un beidzas pašu latviešu laikmeta iekrāsota valodas izjūta. Vāciski Vīlande visubeidzot taču ir bijusi Fellīna.--Gvdk (diskusija) 20:54, 30 oktobrī, 2012 (UTC)
- Mana vēstule.
Vēlējos noskaidrot situāciju ar Igaunijas pilsētas Viljandi nosaukuma oficiālo nosaukumu latviešu valodā un tā paralēlnosaukuma statusu. Kā zināms, Jāņa Sētas Lielajā pasaules atlantā ir publicēta Viljandi igauņu endonīma forma, taču vienlaikus latviešu valodā vēsturiski un joprojām de facto plaši tiek lietots latviešu eksonīmsVīlande. Kāds ir šīs paralēlformas lietojuma detalizēts tiesikais statuss? Ministru kabineta noteikumi Nr.50, "Vietvārdu informācijas noteikumi" 67. punkts nosaka gan oficiālā nosaukuma, gan paralēlformas vienlaicīgu lietojumu, taču nav iztirzāta tehniska šāda lietojuma kārtība. Vai paralēlnosaukums jāraksta iekavās aiz oficiālā nosaukuma un vai tas ir jādara visos gadījumos, kad vietvārds tiek minēts? Vienlaikus man interesē arī latviešu eksonīmu aizvietošanas principi vietvārdu kataloga veidošānā. Kā zināms, Igaunijas gadījumā vairāki vēsturiskie eksonīmi ir paturēti, kā piemēram - Pērnava, Peipuss, taču citi, kā - Vīlande tiek aizvietoti ar igauņu endonīmu, kas atšķirībā no latviešu eksonīma nav lokāms vārds, un, vienlaikus, aizvietojot eksonīmu ar endonīmu tiek iznīcināts latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums. Vienīgais ieguvums šajā gadījumā ir pietuvošanās igauņu nosaukuma grafiskajam attēlam. Tāpat vēlējos noskaidrot kāda ir ārvalstu vietvārdu publicēšanas kārtība, jo internetā nav pieejama attiecīga datubāze, vien tiek norādīts, ka ārvalstu vietvārdi ir apkopoti Jāņa Sētas Lielajā pasaules atlantā, lai gan Ministru kabineta noteikumi Nr.50, "Vietvārdu informācijas noteikumi" 46. punkts nosaka, ka vietvārdu piešķīrējinstitūcijām ir pienākums vietvārdus publiskot brīvi pieejamās interneta vietnēs.
- O.Buša atbilde.
Lietojums MK noteikumos nav precīzi normēts, šajā gadījumā ieteiktu paralēlnosaukumu minēt tikai pirmajā lietojuma reizē – vai nu iekavās, vai piesaistot ar jeb, abi varianti būtu korekti. Konkrēti par Vīlandi/Viljandi – tas nav jauns izdomājums, abas paralēlformas minētas jau 1960. gadā publicētajos igauņu īpašvārdu atveides noteikumos. Un endonīma atzīšanas motivācija varētu būt tāda, ka Vīlande ir daudz mazāk zināma nekā Pērnava un Peipuss, tāpēc daudzi valodas lietotāji, kuriem būtu jāatveido igauņu Viljandi, pilnīgi automātiski tā arī rakstīs, pat neiedomājoties, ka eksistē arī eksonīms. Tāpēc, lai neradītu liekas problēmas, par pareiziem uzskatāmi abi iespējamie atveidojuma varianti. Savukārt ārvalstu vietvārdu publicēšanas kārtība nav juridiski normēta, jo punkts par vietvārdu piešķīrējinstitūciju pienākumiem attiecas tikai uz Latvijas vietvārdiem (piešķirt vietvārdus varam tikai Latvijā, ārvalstu vietvārdus tikai atveidojam, nevis piešķiram). Norma par oficiālo vietvārdu un paralēlnosaukumu lietošanu patiesībā attiecas tikai uz Latvijas vietvārdiem, jo ārvalstu vietvārdu atveidojumiem vispār (varbūt izņemot valstu nosaukumus) nav oficiāla statusa; taču, tiesa, šo normu ārvalstu vietvārdu lietojumam var piemērot pēc analoģijas. --Gvdk (diskusija) 20:49, 7 novembrī, 2012 (UTC)