Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs
Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs notiek kopš pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm 1924. gadā Šamonī, Francijā. Sieviešu disciplīnās pirmo reizi sacentās 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.
Vēsture un olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk distanču slēpošanu dēvēja par braukšanu ar luģēm, lužām, sniega kurpēm[1]. Tai ir sena vēsture Skandināvijas valstīs, kur sacensības notiek jau kopš 19. gadsimta sākuma. Norvēģija ir visu laiku veiksmīgākā valsts šajā sporta veidā, tai seko Zviedrija, Krievija (agrāk PSRS) un Somija[2]. Līdz 19. gs. vidum slēpošana galvenokārt tika izmantota, lai pārvietotos, bet kopš tā laika slēpošana ir attīstījusies par aktīvās atpūtas veidu un sportu[3].
Pirmās ziemas olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francijā) 1924. gadā tika iekļauti trīs slēpošanas sporta veidi ‒ distanču slēpošana, tramplīnlēkšana un ziemeļu divcīņa, tajos piedalījās tikai vīrieši[3]. Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Austrija, Beļģija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Francija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Somija, Šveice, Ungārija un Zviedrija[4]. Distanču slēpošanā sievietes pirmo reizi piedalījās 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Oslo[3]. Biatlons tika pievienots kā olimpiskais sporta veids, sākot ar 1960. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Skvoveli, Kalifornijā, ASV[5].
Latvija pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1924. gadā sacensībās Latviju pārstāvēja divi sportisti, to skaitā viens distanču slēpotājs — Roberts Plūme un ātrslidošanā Alberts Rumba. Tā bija pirmā Latvijas valsts pārstāvniecība olimpiskajās spēlēs. R. Plūme startēja distanču slēpošanā tolaik abās 18 km un 50 km distancēs, taču abās no sacensībām izstājās nefinišējis[4]. Katrās nākamajās olimpiskajās spēlēs slēpošanas programma tika papildināta ar jaunām disciplīnām, piemēram, sprintu gan klasiskajā, gan brīvajā stilā, skiatlonu, stafeti.
Distanču slēpošanas disciplīnas un stili olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 20. gadsimta 70. gadiem visi distanču slēpotāji sacentās vienā stilā, pa diagonāli mainot kājas un rokas, virzot tās taisni uz aizmuguri jeb klasiskajā stilā. 70. gados jaunu stilu izstrādāja amerikānis Bils Kohs, veicot slidošanai līdzīgu kustību ar vienu no slēpēm, un šī tehnika izrādījās daudz ātrāka. Ziemeļeiropieši FIS (Starptautiskajai Slēpošanas federācijai) lika aizliegt šo stilu, taču tā vietā tika nolemts atļaut abus divus stilus. Sacīkstes tagad tiek apzīmētas kā “klasiskā stila” vai “brīvā stila”, un slidošana ir atļauta tikai brīvā stila sacīkstēs[2].
Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos distances svārstās no 5 līdz 30 km sievietēm un no 10 līdz 50 km vīriešiem. Stafetes ir attiecīgi 4x5km un 4x10km sievietēm un vīriešiem[6]. Sacensības notiek gan klasiskajā stilā (C-classic), gan brīvajā stilā (F-freestyle) dažāda garuma distancēs: sprintā (1,5 km), 5 km, 10 km, 15 km, skiatlonā (7,5 km C + 7,5 km F sievietēm, 15 km C + 15 km F vīriešiem), 30 km (sievietēm), 50 km (vīriešiem), komandu sprintā (divi dalībnieki komandā) un stafetē (4x5 km sievietēm un 4x10 km vīriešiem)[7]. Sākotnēji visas distanču slēpošanas sacensības notika slēpotājiem startējot laika intervālos. Tomēr pēc programmas pārskatīšanas 21. gadsimta sākumā olimpiskajā programmā ir palikušas tikai vienas šādas sacīkstes — 15 km vīriešiem un 10 km sievietēm. Pārējās individuālās distances ir[5]:
- sprints, kurā četri līdz seši slēpotāji sacenšas viens pret otru aptuveni 1,5 km garumā. Vispirms kvalifikācijā sportisti sacenšas laika brauciena formātā ar 30 labākajiem laikiem, kas pēc tam iekļūst izslēgšanas un fināla braucienos.
- skiatlons (agrāk iedzīšana), kurā puse no distances tiek slēpota klasiskajā stilā un otra puse brīvajā stilā. Parasti tie ir 7,5 km un 7,5 km sievietēm, 15 km un 15 km vīriešiem (2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs). Sportisti maina slēpes un nūjas pēc pirmās distances puses veikšanas.
- individuālā distance, sportistiem startējot ik pēc 30 sekundēm pēc iepriekšējā dalībnieka. Sievietēm 2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs tā bija 10 km distance, vīriešiem 15 km distance, izmantojot klasiskā stila tehniku.
- stafete, kas parasti ir 4x5km sievietēm un 4x10km vīriešiem. Katras valsts 4 cilvēku komandas dalībnieks slēpo vienu posmu. Pirmie divi posmi tiek slēpoti klasiskajā stilā, bet pēdējie divi posmi brīvajā stilā.
- masu starts, 50 km vīriešiem un 30 km sievietēm. Starts tiek dots visiem sportistiem vienlaicīgi atrodoties uz starta līnijas jeb grupā.
Rollerslēpošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rollerslēpošana līdz šim nav tikusi iekļauta olimpisko spēļu programmā. Nozīmīgākās slēpošanas (vasaras) sporta veida ‒ rollerslēpošanas ‒ sacensības ir pasaules čempionāti, pasaules kausu izcīņas, nacionālo valstu čempionāti[3].
Pārvaldes instance
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šo sporta veidu starptautiski pārvalda Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS), kurā 2022. gadā bija 136 dalībvalstis. FIS pārvalda arī kalnu slēpošanu, frīstaila slēpošanu, ziemeļu divcīņu, tramplīnlēkšanu un snovbordu, kā arī rollerslēpošanu[2]. FIS nosaka starptautisko sacensību noteikumus, sacensību kalendāru, dažādu valstu sportistu kvalifikāciju, sacensību vietas, trašu izvietojumu un olimpiskās kvotas valstīm[3].
Titulētākie sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_2011.jpg)
Bjērns Dēli (norvēģu: Bjørn Dæhlie) ir norvēģis, ziemas olimpisko spēļu titulētākais distanču slēpotājs. Viņš ir viens no trim ziemas olimpiešiem, kas izcīnījis astoņas zelta medaļas. B. Dēli laikā no 1991. līdz 1999. gadam olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos kopumā izcīnīja 29 medaļas, kas padarīja viņu par vēsturē veiksmīgāko vīriešu distanču slēpotāju.[3]
Mārita Bjergena (norvēģu: Marit Bjørgen) ir norvēģiete, visu laiku veiksmīgākā ziemas olimpiete. Viņa ir viena no trim ziemas olimpiešiem (un vienīgā sieviete), kas izcīnījusi astoņas zelta medaļas distanču slēpošanā. Kopumā viņa izcīnījusi 15 olimpiskās medaļas ‒ vairāk nekā jebkurš sportists (vīrietis vai sieviete) ziemas olimpisko spēļu vēsturē.[3]
| Sportists | Nacionalitāte | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Mārita Bjergena | NOR | 8 | 4 | 3 | 15 |
| Bjērns Dēli | NOR | 8 | 4 | 0 | 12 |
| Raisa Smetaņina | RUS/URS/EUN | 4 | 5 | 1 | 10 |
| Ļubova Jegorova | RUS/EUN | 6 | 3 | 0 | 9 |
| Sikstens Jernbergs | SWE | 4 | 3 | 2 | 9 |
| Gaļina Kulakova | RUS/URS | 4 | 2 | 2 | 8 |
| Larisa Lazutina | RUS/EUN | 5 | 1 | 1 | 7 |
| Juhanness Hesflots Klēbo | NOR | 5 | 1 | 1 | 7 |
| Tomass Alsgords | NOR | 5 | 1 | 0 | 6 |
| Gunde Svans | SWE | 4 | 1 | 1 | 6 |
| Terēse Juheuga | NOR | 4 | 1 | 1 | 6 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Agra Blūma. «Slēpošana.». LU bibliotēka. Skatīts: 15.05.2024..
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Cross Country Skiing». olympedia.org. Skatīts: 20.05.2024..
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Juris Grants. «Slēpošanas sports». enciklopedija.lv. Skatīts: 20.05.2024..
- ↑ 4,0 4,1 Andris Zeļenkovs. «Ziemas olimpiskās spēles 1924. gadā Šamonī». enciklopedija.lv. Skatīts: 15.05.2024..
- ↑ 5,0 5,1 «Which cross-country ski disciplines are in the Olympics?». Salomon.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 19.02.2022. Skatīts: 15.05.2024..
- ↑ Ekblom, B., & Bergh, U. (2000). «Cross-country Skiing». Nutrition in sport, 656. Arhivēts no oriģināla, laiks: 14.04.2024. Skatīts: 15.05.2024..
- ↑ Juris Grants. «Distanču slēpošana». enciklopedija.lv. Skatīts: 15.05.2024..
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs.
