Domestikācija

Vikipēdijas lapa
Suņi un aitas ir vieni no pirmajiem dzīvniekiem, kurus pieradināja cilvēks

Domestikācija ir savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana, kuras laikā tie tiek ģenētiski izolēti no savvaļas formām un iegūst citādi, cilvēkam izdevīgas īpašības.

Dzīvnieku domestikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvnieku domestikācija — Zinātiska teorija par attiecībām starp dzīvniekiem un cilvēkiem, kuriem ir ietekme uz to apkopi un vairošanos. 15 000 — 12 000.g. p.m.ē. tika pieradināts pirmais mājdzīvnieks — suns.

Izpētes pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čārlzs Darvins (1809—1882) pamanīja nelielas atšķirības, kas padarīja domesticētos dzīvniekus citādākus kā savvaļas īpatņus. Viņš arī bija pirmais, kas pamanīja atšķirību, ka, veicot apzinātu pavairošanu, kad cilvēki izvēlās, kādu īpašību dzīvnieku iegūt, rezultāts ir citāds kā neapzināti vairojoties, kad pēcnācējs iedzimst ar vecāku īpašību variāciju.

Pieradināšana vai domestikācija?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti svarīgi domestikāciju nejaukt ar pieradināšanu. Pieradināšana ir, kad maina dzīvnieka uzvedību — samazina dabisko izvairīšanos no cilvēkiem, kā arī pieņem to klātbūtni. Domestikācija ir ģenētiskas izmaiņas, paaudžu gaitā, dzīvniekam izveidojot uzticību cilvēkam.

Domestikācijas pamata būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Domesticētam dzīvniekam piedzimstot, nav nepieciešama uzvedības maiņa, kā piemēram Mājas suņu šķirnēm. Savvaļas dzīvniekus ir iespējams pieradināt kā, piemēram, cilvēka audzināts savvaļas gepards. Tādus dzīvniekus, kas vairojas nebrīvē, piemēram, zooloģiskajā dārzā, nevar saukt par domesticētiem, jo netiek manīti to gēni.


Galvenokārt ir 3 domestikācijas veidi:

  1. Kad dzīvnieku pieradina kā mājdzīvniekus (suņi, kaķi, putni, dekoratīvās cūciņas)
  2. Kad pieradina izejvielu ieguvei kā liellopus (govis, aitas, cūkas)
  3. Kad pieradina kā transportu (zirgi, ēzeļi, kamieļi)


Arheoloģiskie un gēnu dati liecina, ka gēnu izmaiņas radušās, ilglaicīgi pieradinot.

Zirgu domestikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairākas teorijas saistībā ar zirgu domestikāciju. Zirgu zīmējumi parādījās jau vairākus desmitus gadu tūkstošus atpakaļ, taču tie bija savvaļas zirgi, kurus medīja gaļai. Precīzs laiks zirga pieradināšanai nav noteikts. Vieni no pirmajiem tiek uzskatīti 2000 gadus p.m.ē. kā transports, taču arvien vairāk pierādījumu liecina, ka tie varētu būt pieradināti jau 3500 gadus p.m.ē. Eirāzijas stepēs.

Precīzi noteikts laiks ir atkarīgs arī no tā, ko uzskata par domesticētu zirgu. Daži zoologi definē to kā laiku, kad cilvēks kontrolē to vairošanos, kas var tikt noteikts pētot skeletus — to izmēra un proporciju maiņu. Vēl precīzāks laiks uzzināms pētot tādas pazīmes kā izmantošana darbam, ieroči, māksla, reliģiskie artifakti un pašu cilvēku dzīvesveids. Ir arī pierādījumi, ka sākotnēji zirgus turēja gaļai un tikai vēlāk darbam. Pēta gēnu izmaiņas, kad tie ir bijuši gana dažādi no savvaļas indivīdiem.

Vēl izrakumos atrastajiem skeletiem pēta to zobus (kādu pārtiku ēda), mugurkaulu (vai zirgam bijis sēdēts virsū, likts nest smagumus), informāciju dod arī cilvēku apbedījumos atrastie zirgu kauli, kas varētu liecināt par cilts dzīvnieka līdzinešanu aizsaulē, kā arī jātnieka apbedīšanu kopā ar savu zirgu. Taču uzskatāmākie dometicētu zirgu pierādījumi atrodamu Csepel-Haros Ungārijā, kur manāmas krasas pārmaiņas zirgu izmērā un kopējā uzbūvē. Jebkurā gadījumā, Eiropā zirgi tika plaši izmantoti transportam, zemes apstrādei un karam.