Domnīca

Vikipēdijas lapa

Domnīca (angļu: think tank; arī ideju laboratorija un ideju ģenerators) ir pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība. Šāda veida organizācijas var būt gan valsts finansētas, gan arī uzņēmēju un mecenātu veidotas.

Domnīcas bieži vien tiek kritizētas par ciešo saistību ar partijām, iejaukšanos politiskajā dienaskārtībā un neskaidriem finansējuma avotiem. Lielākoties domnīcas nav politiski neitrālas, bet pārstāv ideoloģisko strāvojumu. Latvijas domnīcas visbiežāk ir labēji konservatīvas.

Latvijā darbojas vairākas domnīcas. Visvecākā domnīca Latvijā ir Latvijas Ārpolitikas institūts, kas dibināts 1992. gadā.

ASV Vācijas Maršala fonds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV Vācijas Maršala fonda (The German Marshall Fund of the United States) mērķis ir vecināt ciešākas attiecības starp ASV un Eiropu, atbalstot indivīdu un institūciju darbu transatlantisko jautājumu jomā un organizējot politiķu, ekspertu un uzņēmējdarbības pārstāvju diskusijas par šiem jautājumiem. Fonds darbojas arī Igaunijā. Fonds atbalsta arī virkni iniciatīvu, kuru nolūks ir stiprināt demokrātiskos procesus pasaulē. Fonds tiek finansēts no ASV un Vācijas valdību budžetiem. Tā starptautiskais vadītājs ir Kreigs Kenedijs.

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biedrība „Austrumeiropas politikas pētījumu centrs” (Centre for East European Policy Studies) darbojas Latvijā un tās galvenais pētījuma objekts ir Austrumeiropas reģions – Krievijas, Baltkrievijas, Moldovas un Ukrainas valstis. Biedrība APPC (sākumā ar citu nosaukumu, iepriekšējais nosaukums bija „Pilsoniskā līdzdalība”) tika dibināta 2004. gada 30. aprīlī ar mērķi veicināt Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības integrāciju. Šobrīd APPC darbojas ar mērķi 1) dot ieguldījumu Latvijas ārpolitikas attīstībā, veicot pētniecisko darbību Austrumeiropas valstu politikas, vēstures un ekonomikas jomās; 2) attīstīt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pētnieciskajiem institūtiem u.c. organizācijām; 3) apzināt un skaidrot Latvijas intereses ārvalstīs, kuru izpētes rezultāti varētu būt noderīgi Latvijas valsts iestādēm lēmumu pieņemšanā, īpaši, LR Ārlietu ministrijai. Centra valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Lerhis. Centra darbība tiek finansēta no dažādiem projektiem, Eiropas Savienības un nereti arī Konrāda Adenauera fonda u.c. Adrese:  Ausekļa iela 11 – 411, Rīga, LV – 1010.

Baltijas Asamblejas sekretariāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekretariāts darbojas arī Latvijā un Igaunijā. Tas tiek finansēts no Latvijas budžeta. Sekretariāta šī brīža vadītāja ir Dr. Marika Laizāne - Jurkāne.

Asambleja tiek veidota no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parlamenta deputātiem. Katras valsts parlamentu pārstāv 12 - 20 deputāti.

Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. Tā ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei, bet citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā. Laikā starp sesijām BA Prezidijs var pieņemt lēmumus par aktuāliem jautājumiem. Asambleja ik gadu izvirza sev prioritātes. 2013. gadā izvirzītās Latvijas prioritātes: 1) Reģiona konkurētspējas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana; 2) Sadarbības nostiprināšana ar Ziemeļvalstīm; 3) Reģionāla līmeņa enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība. Adrese: Citadeles 2-616, Rîga, LV-1010.

Baltijas forums, biedrība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas forums ir uz krievvalodīgajiem orientēta, nevalstiska, ar politiku (partiju "Saskaņa") cieši saistīta organizācija. Forums reģistrēts 2000. gada 20. aprīlī. Baltijas foruma finansiālā darbība tiek īstenota balstoties uz ienākumiem par dažādiem pētījumiem un pētnieciskajiem darbiem, kā arī privātpersonu brīvprātīgiem ziedojumiem un uzņēmumu ziedojumiem. Baltijas foruma prezidents šobrīd ir Jānis Urbanovičs ("Saskaņa" deputāts). Adrese: Jēkaba iela 26/28-9, LV-1050, Rīga.

Baltijas — Melnās jūras alianse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alianse darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. Tas tiek finansēts no dalībvalstu budžetiem. Alainses dalībvalstis ir Gruzija, Ukraina, Polija un Baltijas valstis. Šobrīd alianses Latvijas koordinatore ir Sarmīte Ēlerte. Tajā darbojas arī Ojārs Ēriks Kalniņš. Alianses pašreizējos mērķos ir sekmēt un veicināt iespējami ātru Gruzijas un Ukrainas Eiro-Atlantisko integrāciju – uzskatot dalību šajās organizācijās gan par minēto valstu, gan arī par pašu ES un NATO dalībvalstu drošības, brīvības un neatkarības stratēģiskajiem garantiem. Tāpat mērķis ir sekmēt brīvas un demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos Gruzijā un Ukrainā un to iekļaušanos citu brīvu un demokrātisku Eiropas un pasaules valstu saimē. Baltijas - Melnās jūras alianse sadarbojas nevalstiskā, mediju, akadēmiskā, ekonomikas un politikas jomās. Adrese: Rūpniecības iela 10 (3. stāvs), Rīga.

Biedrība "Providus"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskās poltiikas centrs PROVIDUS ir nevalstiska, bezpartejiska un bezpeļņas organizācija, juridiski – biedrība, kas dibināta 2002. gadā un kopš 2006. gada ir sabiedriskā labuma organizācijas statusā. PROVIDUS komandā ir 11 pastāvīgie darbinieki, kā arī 3 asociētie pētnieki un brīvprātīgie. PROVIDUS publicē pētījumus un politikas analīzi, uzrauga un izvērtē politikas ieviešanu, rīko izglītojošus pasākumus. Sniedz arī apmācības un konsultācijas valsts iestādēm, pašvaldībām, privātām un starptautiskām organizācijām. Biedrības direktore ir Krista Baumane. Adrese: Alberta iela 13, Rīga, LV 1010.

Britu padomes pārstāvniecība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārstāvniecība darbojas arī Igaunijā. Tā tiek finansēta no Lielbritānijas valdības. Britu padomes pārstāviecības vadītāja Latvijā ir Sandra Prince. Britu padome ir Lielbritānijas izveidota starptautiska organizācija kultūras attiecībām. Tā strādā ar jaunatni, radot dažādas iespējas izglītībā, angļu valodas apguvē un kulturālajā apmaiņā. Britu padome ir nozīmīgs sabiedriskās diplomātijas kanāls Latvijā - tā veido saskarsmi starp Latvijas un Lielbritānijas iedzīvotājiem. Pārstāvniecības galvenie darbības virzieni ir izglītības un kultūras sadarbības projekti. Britu padomes pārstāvniecības darbojas 110 pasaules valstīs un teritorijās. Adrese: Blaumaņa 5a-2, Rīga, LV-1011.

CERTUS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CERTUS ir Latvijā pirmā domnīca, kas veidota ar 100 % privātā finansējuma palīdzību un apvieno teju visas vadošās Latvijas tautsaimniecības nozares — farmācijas, IT, kokrūpniecības, finanšu, lauksaimniecības un citas. Latvijai ir aktīvi jāstrādā pie konkurētspējas celšanas, jo virzoties pa pašreizējo ceļu, Latvija nespēs pietuvoties Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim. Cilvēki turpinās aizbraukt labākas dzīves meklējumos, bet palicēji izjutīs pieaugošu sociālo un ekonomisko slogu. Ekonomiskā izaugsme ir vienīgais risinājums un to var panākt tikai kopīgiem spēkiem. CERTUS misija ir veicināt ekonomisko izaugsmi, lai samazinātu nabadzību, uzlabotu veselības aprūpi un izglītību, kā arī lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos. To var sasniegt privātā, akadēmiskā un publiskā sektora stratēģiskas sadarbības rezultātā. CERTUS ir platforma šādas sadarbības nodrošināšanai. Adrese: Skolas iela 11, Rīga.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrs ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas struktūrvienība. Centra izpilddirektors ir Jānis Bērziņš. Centrs tiek finansēts no akadēmijas budžeta. Centrs nodarbojas ar aizsardzības un drošības politikas jautājumu pētīšanu un rekomendāciju formulēšanu. Pētījumi tiek izstrādāti galvenokārt par Latvijas bruņoto spēku attīstības dažādiem aspektiem, tā veidojot akadēmisku un labvēlīgu vidi bruņoto spēku virsniecības izglītības procesam. Centrs organizē seminārus, diskusijas un konferences, lai veidotu Latvijas sabiedrības izpratni par aktuālajiem drošības un aizsardzības jautājumiem. Adrese: Ezermalas iela 8, Rīga.

Frīdriha Eberta fonds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonds tika dibināts 1925. gadā kā Vācijas pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta Frīdriha Eberta politiskais mantojums. Fridriha Eberta fonds darbojas vairāk nekā 100 valstīs, tai skaitā arī Lietuvā un Igaunijā. Fondu finansē Vācijas valdība. FEF mērķi ir: 1) visu sociālo slāņu pārstāvju politiskās un sociālās izglītības demokrātijas un plurālisma garā veicināšana; 2) stipendijas apdāvinātiem jauniešiem, veicinot iespējas iegūt universitātes izglītību un veikt pētniecības darbu; 3) starptautiskās saprašanās un sadarbības veicināšana. Adrese: Dzirnavu iela 37-64, Rīga, LV 1010, Latvija.

Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS (iepriekš Sorosa fonds - Latvija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada septembrī Sorosa fonds - Latvija mainīja savu nosaukumu un tagad pazīstams kā Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS. Fonda izpilddirektore ir Ieva Morica. Fonda prioritārie darbības virzieni: (1) Demokrātija. Stiprināt demokrātijas kvalitāti Latvijā, atbalstot inovatīvas un jēgpilnas formas iedzīvotāju iesaistīšanai sabiedriskajos un politiskajos procesos, veicinot kritisko domāšanu, diskusiju un sarunu kultūru, viedokļu dažādības pieņemšanu un intelektuālo zinātkāri. (2) Līdzsvarota ekonomika / sociālā uzņēmējdarbība. Dzīves kvalitāte, indivīda iniciatīva un solidaritāte, taisnīga attīstība. Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un dalīšanos resursos, kas ir ilgtspējīgas ekonomikas kodols. (3) Iekļaujoša sabiedrība. Veicināt  pilsoniskās piederības izjūtu visos Latvijas iedzīvotājos, lai etniskās, valodu un uzskatu atšķirības būtu sabiedrības pievienotā vērtība, nevis šķelšanās iemesls un autoritāru tendenču provocētājs.

Fonds ir arī Sarunu festivāla LAMPA aizsācējs.

Fonds ir dibinājis šādas organizācijas: domnīca PROVIDUS; Izglītības attīstības centru; Latvijas Tiesnešu mācību centru; Rīgas Juridisko augstskolu; Valodu mācību centru; Laikmetīgās mākslas centru; Izglītības iniciatīvu centru. Adrese: Alberta iela 13, Rīga, LV-1010. Mājaslapa.

Gētes institūts Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gētes institūts ir Vācijas Federatīvās Republikas kultūras institūts, kas darbojas visā pasaulē. Gētes institūta administrācijas vadītāja Latvijā ir Gerda Markus.Gētes institūts strādā kā sabiedrisko un privāto kultūras iestāžu, federālo zemju, pašvaldību un tautsaimniecības uzņēmumu partneris. To finansē Vācijas federālā valdība kopīgi ar Vācijas starptautiskās sadarbības organizācijām. 1992. gada rudenī Gētes institūts uzsāka darbību Rīgā - kā pirmais Gētes institūts Baltijas valstīs. Gētes institūta mērķi ir veicināt vācu valodas apmācību ārzemēs un stiprināt vācu-latviešu sadarbību kultūras jomā, kā arī īstenot VFR ārējās kultūras un izglītības politikas uzdevumus. Adrese: Torņa 1, Rīga, LV-1050.

Jewish Agency for Israel, pārstāvniecība, ebreju aģentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārstāvniecība darbojas arī Igaunijā un Lietuvā. To finansē Izraēlas valdība. Adrese: Lāčplēša 24, Rīga, LV-1011.

Konrāda Adenauera fonds, pārstāvniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konrāda Adenauera fonds (Konrad Adenauer Stiftung (KAS)) ir politiska pārstāvniecība, kas cieši saistīta ar Kristīgo Demokrātijas Savienību Vācijā (CDU). Konrāds Adenauers (1876-1967) ir CDU līdzdibinātājs un pirmais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers. Fondu galvenokārt finansē Vācijas valdība. Darbojas arī Igaunijā un Lietuvā. Fonda koordinators Latvijā ir Una Spēlmane - Baumane. Ar konsultāciju un izglītības projektiem Baltijas valstīs KAS sniedz ieguldījumu līderu un deputātu tālākizglītībā, kā arī partiju sistēmas stabilizācijā. Pēc iestāšanās ES un NATO, KAS veicina informācijas apmaiņu par politiskiem mērķiem un institūcijām eiroatlantiskās struktūras ietvars Baltijas valstīs. KAS mēģina stiprināt vietējos partnerus, lai varētu attīstīt savu iniciatīvu un ieguldījumu ES un NATO ārlietu un drošības politikas dialoga nodrošināšanai ar ārējo Austrumeiropas robežu. Kas ir vairāk nekā 70 biroju ārvalstī ar projektiem vairāk nekā 120 valstīs. Adrese: Elizabetes iela 85a 1-1 Rīga, LV – 1050.

Latvijas Ārpolitikas institūts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Ārpolitikas institūts tika izveidots 1992. gadā Rīgā kā bezpeļņas organizācija, kurai tika uzdots sniegt Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem un ārpolitikas stratēģiju. Institūts ir neatkarīga biedrība, kas veic pētījumus, izdod publikācijas, kā arī rīko lekcijas, seminārus un konferences, kas saistītas ar starptautiskās politikas jautājumiem. LĀI pašreizējais direktors ir Dr. Andris Sprūds. Šobrīd LĀI darbība tiek finansēta no individuāliem projektiem un Institūts nesaņem bāzes finansējumu no valsts vai nevalstiskām organizācijām. Galvenās Institūta pētniecības tēmas ir saistītas ar: 1) Latvijas ārlietu politikas jomu novērtējumu; 2) transatlantiskajām attiecībām; 3) Eiropas Savienības politiku, tostarp tās kaimiņattiecību politiku un Austrumu partnerības jautājumiem; 4) daudzpusējās un divpusējās attiecības ar Krieviju. Latvijas Ārpolitikas institūts pievēršas arī dažādiem aspektiem enerģētikas jomā, piemēram, ES enerģētikas politika, ES un Krievijas enerģētikas dialogā, valsts un reģionālā līmeņa enerģētikas politiku mijiedarbību. Adrese: Pils iela 21, LV-1050, Rīga..

Latvijas Politologu biedrība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Politologu biedrība ir nevalstiska organizācija, kas apvieno profesionālus politologus. Latvijas Politologu biedrība dibināta 2003. gadā kā profesionāļu organizācija ar mērķi veicināt politikas zinātnes attīstību un popularizēt Latvijas politologu zinātnisko jaunradi. Šobrīd Latvijas Politologu biedrība apvieno vairāk kā 40 biedrus un aktīvi darbojas politikas zinātnes nozarē strādājošo un studējošo zinātniskās darbības veicināšanā, kā arī sabiedrības izglītošanā par Latvijā un pasaulē notiekošajiem politiskajiem procesiem. Daudzi biedrības biedri ir praktizējoši politikas zinātnes lektori, docenti un profesori. Biedrība sadarbojas ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupu, Latvijas Ārlietu ministriju un Ziemeļu Ministru padomi, kopā veicot apjomīgus pētījumus, kas publicēti grāmatās "Baltijas jūras reģions pēc Eiropas Savienības paplašināšanās: attīstības scenāriji", "Eiropas Parlaments: ārējās un drošības politikas īstenotājs", "Laba pārvaldība', "EU Strategy for the Baltic Sea Region: a Year After and Beyond". Biedrība reizi ceturksnī izdod e-žurnālu 'Latvijas intereses Eiropas Savienībā". Adrese: Lomonosova iela 1 - 323.kab., Rīga, LV – 1019.

Latvijas Transatlantiskā organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Transatlantiskā Organizācija (LATO) ir nevalstiska, sabiedriska organizācija. Tā apvieno domubiedrus, kas vēlas veicināt Latvijas dalību NATO. LATO valdes priekšsēdētājs ir Toms Baumanis. LATO mērķi: 1) informēt Latvijas sabiedrību par NATO un Latvijas dalību NATO; 2) veicināt sadarbību ar citām valstīm ar mērķi informēt šo valstu iedzīvotājus par Latviju kā NATO dalībvalsti; 3)  organizēt sabiedrības informēšanas pasākumus par Latvijas un Eiro-Atlantiskās drošības politikas aktuālajām tēmām; 4) veicināt Latvijas kā NATO dalībvalsts starptautiskās lomas nostiprināšanos; 5) veicināt starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas ārpolitikas mērķiem. Adrese: Rūpniecības iela 10 (3.stāvs) Rīga, LV-1010.

Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju centrs (Centre for European and transition studies)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Universitātes paspārnē 2000. gadā dibināta organizācija. Pašreizējā centra direktore ir Tatjana Muravska. Centrs piedalās dažādos projektu konkursos, no kuriem saņem finansējumu, bet lielākoties tas tiek finansēts no LU budžeta. Centra mērķis ir veicināt akadēmisku un praktisku Eiropas jautājumu pētīšanu. Pētījumos piedalās gan Eiropas savienības dalībvalstu, gan trešo valstu studenti. Pētījumi visbiežāk ir par ekonomiskajiem, politikas zinātnes, tiesībzinātņu, valsts pārvaldes un reģionālās politikas jautājumiem. Centrs nodarbojas ar Žana Monē un Marijas Kirī Eiropas Komisijas projektiem, sniedzot priekšlikumus valsts pārvaldes institūcijām par ekonomisko un sociālo attīstību Eiropas integrācijas kontekstā. Centrs ir starptautiski atzīts akadēmiķu, absolventu un dažādās jomās strādājošo profesionāļu forums par Eiropas attīstību no jaunas dalībvalsts skatupunkta. Adrese: Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1584.

NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (NATO StratCom COE) sāka savu darbību 2014. gada janvārī. NATO StratCom centra uzdevumi Latvijā ir veicināt uzlabotus stratēģiskās komunikācijas spējas Alianses un sabiedroto valstu ietvaros. Centrs izstrādā programmas, lai sekmētu StratCom doktrīnu izstrādi un saskaņošanu, veic pētījumus un eksperimentus, lai rastu praktiskus risinājumus esošajām problēmām, kā arī rīko mācības StratCom operāciju laikā. Tas tiek finansēts no NATO. Centra vadītājs Latvijā ir Jānis Kārkliņš. Adrese: Kr. Valdemāra iela 10/12, Rīga, LV – 1473.

Transparency International Latvia — Delna Latvijas filiāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedrība par atklātību – Delna ir biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos, sekmējot informācijas atklātību un korupcijas novēršanu. 1998. gada 27. augustā Delna tika izveidota kā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa, kas kopā ar 85 citu valstu nodaļām darbojas gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Delnas direktors kopš 2016. gada aprīļa ir Jānis Volberts. Delnai nav pastāvīga un regulāra finansējuma avota. Pamatā finansējums tiek iegūts, izstrādājot un realizējot konkrētus projektus. Delnas galvenie uzdevumu ir: 1) iedzīvināt demokrātijas principus sabiedrībā, lai palielinātu sabiedrības līdzdalību korupcijas apkarošanā; 2) panākt informācijas atklātību un pieejamību valsts, pašvaldību, privātajās un sabiedriskajās institūcijās un nodrošināt tās brīvu pieejamību; 3) veikt korupcijas cēloņu un to veicinošo apstākļu analīzi, izstrādāt un īstenot pasākumus korupcijas novēršanā, tai skaitā likumdošanas uzlabošanu; 4) veicināt sabiedrisko organizāciju sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm. Adrese: Citadeles iela 8, Rīga, LV-1010.

Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas Akadēmiskais Apmaiņas Dienests (DAAD) ir Vācijas augstskolu apvienība un lielākā augstskolu starptautiskās sadarbības atbalsta organizācija, kuru finansē Vācijas valsts. Dienests darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. DAAD galvenais uzdevums ir atbalstīt akadēmiskos kontaktus ar citām valstīm, galvenokārt, ar studentu un zinātnieku apmaiņas programmu palīdzību. DAAD informācijas centrs Rīgā konsultācijas interesentiem no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas par studiju un pētniecības iespējām Vācijā un DAAD stipendiju programmām, kā arī informē par studiju uzsākšanu un pētniecības plānošanu Vācijā. Centra vadītājs Rīgā ir Dr. Markus Hēfners. Adrese: Kaļķu iela 1 – 402, Rīga.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]