Dzērvjveidīgie

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzērvjveidīgie
Gruiformes (Bonaparte, 1854)
Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum)
Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
Iedalījums
Dzērvjveidīgie Vikikrātuvē

Dzērvjveidīgie, dzērvjveidīgo kārtas putni (Gruiformes) ir liela un mazāka auguma putni, kas izplatīti visā pasaulē. Kopumā ir 19 liela auguma dzērvjveidīgo putnu sugas un 170 mazāka auguma sugas, kas iedalītas 2 apakškartās. Pazīstamākie putni šajā kārtā ir dzērves un dumbrvistiņas. Gandrīz visi šīs kārtas putni vairāk vai mazāk ir saistīti ar ūdeņiem.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 7 dzērvjveidīgo sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1] Tās ir dzērve (Grus grus), [2] grieze (Crex crex), laucis (Fulica atra), ūdensvistiņa (Gallinula chloropus), mazais ormanītis (Porzana parva), ormanītis (Porzana porzana) un dumbrcālis (Rallus aquaticus).[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērvjveidīgo putnu morfoloģija ir atšķirīga katrai no apakškārtām. Kopumā tie ir slaidi putni ar samērā garām un slaidām kājām, kakliem un knābjiem. Lai gan dumbrvistiņu apakškārtas (Ralli) putniem knābji un kakli ir proporcionāli īsāki, dažām sugām knābji ir pavisam īsi. Dzērvjveidīgo apakškārtas (Grui) putni riesta laikā izpilda dažādus sarežģītus rituālus un pulcējas lielos baros.[4] Ligzda tiek būvēta uz zemes.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērvjveidīgo kārta (Gruiformes)[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]