Latvijas Sarkanā grāmata

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Sarkanā grāmata ir sarkanā grāmata, kas apkopo datus par Latvijā reti sastopamiem un aizsargājamiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Latvijas PSR Sarkanā grāmata tika pabeigta 1979. gadā. 1980. gadā. to apstiprināja Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Prezidijs. Tajā iekļuva 118 dzīvnieku sugas un 1 pasuga.

Latvijas PSR Sarkanās grāmatas pirmvariants tiek veidots vienā eksemplārā, tās teksts ir rakstīts mašīnrakstā uz tipogrāfijā iespiestām veidlapām. Lapas tai ir sastiprinātas pēc pārlapojamā galda kalendāra principa, lapas ir marķētas kategorijai atbilstošā krāsā. Tas dod iespēju atjaunināt Sarkano grāmatu sugai atbilstošo lapu vienkārši nomainot pret citu ar jaunākām ziņām par šo sugu. Tieši uz šī dokumenta pamata tiek pilnveidoti arī tās topogrāfiskie varianti.

1985. gadā Latvijas PSR Sarkano grāmatu publicēja izdevniecība „Zinātne”. Tajā bija ne tikai dzīvnieki, bet arī 112 ziedaugu sugas. Šis izdevums bija zinātnisks variants Sarkanajai grāmatai, tajā informācija bija ļoti konspektīva, grāmata bija pārsvarā domāta zinātniekiem un dabas aizsardzības praktiķiem, tādēļ tai bija mazs metiens un tā nebija plaši pieejama.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauj tās sugas, kuru stāvoklis atbilst SDAS Reto un iznīkstošo sugu komisijas noteiktajām kategorijām:

  • 0. kategorija — acīmredzot iznīkušas sugas, kuras nav sastopamas dabā vairākus gadus, taču, iespējams, saglabājušās atsevišķās vietā vai arī nebrīvē;
  • 1. kategorija — sugas, kurām draud iznīkšana, to turpmāka pastāvēšana nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas;
  • 2. kategorija — retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās sastopamas tik nelielā skaitā vai pēc platības tik ierobežotās teritorijās, ka tās var ātri iznīkt;
  • 3. kategorija — sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās vairākus gadus vai nu dabisku cēloņu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē;
  • 4. kategorija — nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli.

Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas pastāvīgi mainās, jo dažas atjaunojās, citas nāk klāt un bieži mainās to statuss. Piemēram, Latvijas Sarkanajā grāmatā vairs nav iekļauti ūdri, medņi un rubeņi. Savukārt Sarkanajā grāmatā iekļaujamo sugu kandidātu sarakstā ir ķīķis, niedru lija, vistu vanags, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, bezdelīgu piekūns, ausainā pūce, zivjudzenīts, pelēkā dzilna, stepes lija, bikšainais klijāns, baltā pūce, akmens cauna un meža susuris.

Sarkanajā grāmatā iekļautie zīdītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvnieka

nosaukums

Dzīvnieka nosaukums

latīniski

Kategorija
1. Brūnais garausainis Plecotus auritus -
2. Brūnais lācis Ursus arctos 3.
3. Lidvāvere Pteromys volans 1.
4. Bārdainais naktssikspārnis Myotis mystacinus 4.
5. Branta naktssikspārnis Myotis brandtii 3.
6. Dīķa naktssikspārnis Myotis dasycneme 2.
7. Lielais naktssikspārnis Myotis myotis -
8. Naterera naktssikspārnis Myotis nattereri 3.
9. Ūdeņu naktssikspārnis Myotis daubentoni -
10. Eiropas platausis Barbastella barbastellus 3.
11. Pundursikspārnis Pipistrellus pipistrellus 3.
12. Pelēkais ronis Halichoerus grypus 3.
13. Baltijas pogainais ronis Phoca hispida bottnica 1.
14. Meža sicista Sicista betulina 3.
15. Divkrāsainais sikspārnis Vespertilio murinus 3.
16. Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii -
17. Platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus -
18. Ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii -
19. Dārza susuris Eliomys quercinus 3.
20. Lazdu susuris Muscardinus avellanarius -
21. Lielais susuris Glis glis 2.
22. Meža susuris Dryomys nitedula 3.
23. Ūdris Lutra lutra 4.
24. Mazais vakarsikspārnis Nyctalus leisleri 3.
25. Rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula -
26. Pigmejsikspārnis Pipistrellus pygmaeus -