Dzīvība un trīs nāves

Dzīvība un trīs nāves ir rakstnieka Kārļa Zariņa pirmais romāns, kas tika izdots 1921. gadā. Romāna darbība notiek pēc 1905. gada revolūcijas, 1906. gadā. Romānā izpaužas modernisma paradigmas.

Darbība notiek 1905. gada revolūcijas atplūdu laikā 1906. gadā, kad varas kalpi tvarsta revolucionārus un vēl notiek gan banku ekspropriācijas, gan atsevišķu varas kalpu "novākšana" revolūcijas vārdā. K. Zariņš laikmeta dramatismu iezīmē skopiem, spēcīgiem vilcieniem, bet tas lielā mērā ir tikai fons triju jauniešu — viņus var dēvēt par deklasētiem revolucionāriem — raksturu atklāsmei un analīzei laikā, kad viņi rauga izvairīties no nonākšanas policijas nagos, un, kad tas tomēr ir noticis, viņu cilvēciskajai stājai, sagaidot nāves sodu.