Kārlis Zariņš (rakstnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Zariņš
Kārlis Zariņš
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 9. decembrī
Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 20. decembrī (89 gadi)
Sabile, LPSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, tulkotājs
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks 1911-1945
Žanri romāns, novele
Šis raksts ir par latviešu rakstnieku. Par citām jēdziena Kārlis Zariņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Zariņš (1889. gada 9. decembris[1]1978. gada 20. decembris) bija latviešu rakstnieks. Zariņa darbiem raksturīga pievēršanās dzīves dīvainībām, savādiem cilvēku raksturiem; dažkārt tajos sastopama arī mistika[2].

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā Kārlis Žagars 1889. gada 9. decembrī Liepājā zirgu puiša un mājkalpotājas ģimenē. Mācījās vairākās skolās Liepājā, 1894. gadā viņa vecāki nomainīja uzvārdu uz "Zaļums". 1900. gadā Zariņš sāka mācīties Rīgas elementārskolā (vadītājs P. Rode), vēlāk Venjamina Blūma mākslas skolā (1905—1906).[3] Pēc 1905. gada revolūcijas no 1908. līdz 1909. gadam bija apcietinājumā. 1911. gadā laikraksta "Latvija" publicēja viņa noveli „Mans tēvocis”. Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā, dienēja garnizona štābā Odesā. 1919. gadā Zariņš piedalījās Latvijas brīvības cīņās, no 1920. gada bija laikraksta "Latvijas Kareivis" līdzstrādnieks. No 1927. līdz 1931. gadam nodarbojās vienīgi ar rakstniecību, pēc tam strādāja valsts ierēdņa darbu.

Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam bija laikraksta "Tēvija" literārās nodaļas vadītājs. Pēc kara beigām dzīvoja Talsos, viņa sievas dzimtajā pilsētā, izvairoties no iespējamām Latvijas PSR varas orgānu represijām viņa literārās darbības dēļ. Maizi pelnīja, strādādams par ceļu remontstrādnieku (1946—1956), pēc pensionēšanās 1961. gadā uzrakstīja lugu “Engures karš” un pārstrādāja 1943. gadā sarakstīto romānu “Kāvu gadi” par Lielo Ziemeļu karu.[4]

Miris 1978. gada 30. decembrī Sabilē, apbedīts Talsu Jauviņu kapos.[5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zariņš publicējis 9 romānus un 14 stāstu krājumus. Sarakstījis arī vairākas lugas. Romānos "Pelnu viesulis" un "Spīganas purvā" ieskanas tā laika sabiedrības kritika. Zariņš ir sarakstījis vēsturisku romānu "Kaugurieši" par Vidzemes zemnieku sacelšanos 1802. gadā. Pēc šī romāna motīviem uzņemta filma "Kaugurieši" (1941).

Viņa stāsti un noveles apkopoti krājumos "Skumju paradīze" (1921), "Savādi cilvēki" (1923), "Gluži veltīga varonība" (1926), "Starp divām mūžībām" (1930). Viņš ir arī sarakstījis vairākus romānus: "Dzīvība un trīs nāves" (1921),[6] "Pelnu viesulis" (1928), "Spīganas purvā" (1929), "Dārza māja" (1930).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. literatura.lv LU LFMI
  2. «Zariņš Kārlis». lulfmi.lv. Skatīts: 2016. gada 25. oktobrī.
  3. timenote.info
  4. Kautrīgais jubilārs ANITA ROŽKALNE la.lv 2014. gada 9. decembrī
  5. Pirms 35 gadiem miris rakstnieks Kārlis Zariņš irLiepaja 2013. gada 30. decembrī
  6. «Dzīvība un trīs nāves». Zvaigzne ABC.