Kārlis Zariņš (rakstnieks)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par latviešu rakstnieku. Par citām jēdziena Kārlis Zariņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Zariņš (1889. gada 12. decembris1978. gada 20. decembris) bija latviešu rakstnieks. Zariņa darbiem raksturīga pievēršanās dzīves dīvainībām, savādiem cilvēku raksturiem; dažkārt tajos sastopama arī mistika[1].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1911. gadā laikrakstā "Latvija" publicēts pirmais darbs — novele „Mans tēvocis”. 1919. gadā Zariņš piedalījās Latvijas atbrīvošanās cīņās, vēlāk daudzi stāsti veltīti šīs cīņas epizodēm. Nozīmīgākie stāsti sacerēti 20. gs. 20. gados. Zariņš izmanto reālpsiholoģiskās prozas paņēmienus, bieži tos paceldams filozofiskas vai eksistenciālas apceres līmenī. 30. gados Zariņa stāstu intonācija mainās — no racionāla skeptiķa viņš pārvērtās romantiķī.[nepieciešama atsauce]

Pēc 1945. gada K. Zariņš vairs nepublicējās.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zariņš publicējis 9 romānus un 14 stāstu krājumus. Sarakstījis arī vairākas lugas. Romānos "Pelnu viesulis" un "Spīganas purvā" ieskanas tā laika sabiedrības kritika. Zariņš ir sarakstījis vēsturisku romānu "Kaugurieši" par Vidzemes zemnieku sacelšanos 1802. gadā. Pēc šī romāna motīviem uzņemta filma "Kaugurieši" (1941).

Viņa stāsti un noveles apkopoti krājumos "Skumju paradīze" (1921), "Savādi cilvēki" (1923), "Gluži veltīga varonība" (1926), "Starp divām mūžībām" (1930). Viņš ir arī sarakstījis vairākus romānus: "Dzīvība un trīs nāves" (1921),[2] "Pelnu viesulis" (1928), "Spīganas purvā" (1929), "Dārza māja" (1930).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Zariņš Kārlis». lulfmi.lv. Skatīts: 2016. gada 25. oktobrī.
  2. «Dzīvība un trīs nāves». Zvaigzne ABC.