Dzelzsbetons
Dzelzsbetons ir celtniecības materiāls, kas sastāv no betona un tērauda (armatūras vai citi materiāli) stiegrojuma apvienojuma.
Dzelzsbetona sastāvdaļu saistību nodrošina betona un stiegrojuma apmēram vienādais termiskās izplešanās koeficients. Slogojot dzelzsbetona konstrukcijas vai izstrādājumus, betons uzņem spiedi, bet stiegrojums tā iekšienē stiepi. Dzelzsbetona priekšrocības ir liela stiprība, ugunsizturība, lētās izmaksas un ilggadība. Turklāt no dzelzsbetona viegli var izgatavot dažādu formu un konfigurāciju izstrādājumus. Trūkums ir tas, ka pie masīvām konstrukcijām, dzelzsbetons zaudē izturību, jo betona izturība ir vidēji 10 reizes zemāka nekā tēraudam, ko visbiežāk izmanto dzelzsbetona stiegrošanā. Dzelzsbetons tika patentēts 1867. gadā. Plaša šī materiāla izmantošana sākās nākamajā gadsimtā. Dzelzsbetons ļāva celt augstceltnes, jo pirms šī materiāla izgudrošanas vairākstāvu ēku celtniecība bija apgrūtināta.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzelzsbetons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|