Dzirnavas

Dzirnavas ir ierīce, ar kuras palīdzību cietus materiālus var sadalīt mazākos gabalos maļot, sasmalcinot vai griežot. Pastāv dažāda veida dzirnavas — ūdensdzirnavas, ko darbina ar ūdensratu vai hidroturbīnu, vējdzirnavas, ko darbina vējš. Mūsdienās biežāk tiek izmantotas ar elektrību darbināmas dzirnavas.

Senākais dzirnavu izmantošanas mērķis bija graudu pārstrāde miltos.^[1] Pirms dzirnavām šis darbs tika paveikts ar akmens plākšņu, piestas, graudberžu palīdzību.^[1] 16. gadsimtā p. m. ē. Indijā un 4. gadsimtā p. m. ē. Eiropā sāka iegūt smalku malumu starp rotējošām virsmām.^[1] 2. gadsimtā p. m. ē. antīko autoru darbos ir tikušas pieminētas ūdens dzirnavas, kas izgatavotas Seno Austrumu zemēs.^[1] 8.—9. gadsimtā Eiropā tika sākta vējdzirnavu celtniecība, 15. gadsimtā tajās tika veikti lieli uzlabojumi.^[1]

Latvijas teritorijā Kurzemē un Zemgalē dzirnavas tikušas sauktas par sudmalām, savukārt Latgalē — par patmalām.^[1] Ūdensdzirnavas Rīgas apkārtnē bijušas jau 1226. gadā, zināmas vējdzirnavas no 14. gadsimta.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 715. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzirnavas.

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lpe-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 715. lpp.

[1]