Dzēlējlapsenes
| Dzēlējlapsenes Aculeata (Latreille, 1802) | |
|---|---|
 Parastā lapsene (Vespula vulgaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Plēvspārņi (Hymenoptera) |
| Apakškārta | Iežmauglapsenes (Apocrita) |
| Infrakārta | Dzēlējlapsenes (Aculeata) |
| Iedalījums | |
| |
 Dzēlējlapsenes Vikikrātuvē | |
Dzēlējlapsenes (Aculeata) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) monofilētiskajām grupām, kas apvieno visaugstāk attīstītos plēvspārņus (Hymenoptera).
Šīs grupas lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni un zaudējis spēju dēt olas. Tomēr ne visas sugas spēj dzelt, jo olu dējeklis ir izmainījies nedaudz savādāk. Piemēram, olu dējeklis mainījies tādējādi, lai varētu olas dēt šaurās vietās, vai arī tas ir zaudēts pilnībā. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Pastāv hipotēze, ka tieši indes dzeloņa izveidošanās ir radījusi apstākļus sabiedrisko kukaiņu attīstībai, jo radījusi spēcīgus dabīgos aizsardzības ieročus.[1]
Sistemātikas izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēl nesenā pagātnē iežmauglapseņu apakškārtai bija 2 infrakārtas: dzēlējlapsenes un parazītlapsenes (Parasitica) — parafilētiska grupa, kas tika izveidota mākslīgi. Tā kā mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētisku grupu kā taksonomisku vienību, tad plēvspārņu (Hymenoptera) sistemātikā šī infrakārta ir likvidēta. Ja parazītlapseņu grupa tiek pieminēta, tad tā tiek saukta par nenoteiktu grupu. Līdz ar to, lai arī dzēlējlapsenes ir monfilētiska grupa, pēdējos gados daudzās sistemātikās arī dzēlējlapseņu infrakārtu atzīmē kā nenoteiktu grupu.[2][3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dzēlējlapsenes (Aculeata)
- Bišu virsdzimta (Apoidea)
- nenoteikta grupa Bites (Anthophila)
- dzimta Austrālijas zīdbites (Stenotritidae)
- dzimta Griezējbites (Megachilidae)
- dzimta Grumbuļbites (Melittidae)
- dzimta Lielās grumbuļbites (Meganomiidae)
- dzimta Medusbites (Apidae)
- dzimta Primitīvās grumbuļbites (Dasypodaidae)
- dzimta Slaidbites (Haltictidae)
- dzimta Smilšbites (Andrenidae)
- dzimta Zīdbites (Colletidae)
- nenoteikta grupa Racējlapseņveidīgie (Spheciformes)
- dzimta Racējlapsenes (Spechidae)
- dzimta Tropu prusaklapsenes (Ampulicidae)
- dzimta Crabronidae
- dzimta Heterogynaidae
- nenoteikta grupa Bites (Anthophila)
- Krāšņlapseņu virsdzimta (Chrysidoidea)
- dzimta Cikāžlapsenes (Dryinidae)
- dzimta Krāšņlapsenes (Chrysididae)
- dzimta Kukaiņlapsenes (Bethylidae)
- dzimta Embolemidae
- dzimta Plumariidae
- dzimta Sclerogibbidae
- dzimta Scolebythidae
- Lapseņu virsdzimta (Vespoidea)
- dzimta Lapsenes (Vespidae)
- dzimta Kameņlapsenes (Mutillidae)
- dzimta Māņlapsenes (Sapygidae)
- dzimta Puslapsenes (Tiphiidae)
- dzimta Skudras (Formicidae)
- dzimta Smilšlapsenes (Pompilidae)
- dzimta Bradynobaenidae
- dzimta Rhopalosomatidae
- dzimta Scoliidae
- dzimta Sierolomorphidae
- Bišu virsdzimta (Apoidea)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Enabling Mechanisms in the Origin of Sociality in the Hymenoptera
- ↑ «Infraorder Aculeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 24. maijā.
- ↑ Aculeata - Bees, Ants, and Stinging Wasps