Džordžs Ortons

Džordžs Ortons
George Orton

Personas dati
Džordžs Vašingtons Ortons
Dzimis	1873. gada 10. janvārī Stratroja Ontārio, Kanāda
Miris	1958. gada 24. jūnijā Lakonija, Ņūhempšīra, ASV
Tautība	kanādietis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Kanāda
Sporta veids	vieglatlētika
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	1 (1900)
Medaļas	2 (1 zelts un 1 bronza)
Medaļas Pārstāvot: Kanāda (CAN) Vieglatlētika Vasaras olimpiskās spēles Zelts Parīze 1900 2500 m šķēršļu skrējiens Bronza Parīze 1900 400 m barjerskrējiens
Kanādas sporta slavas zāle Kanādas olimpiskā slavas zāle

Džordžs Vašingtons Ortons (angļu: George Washington Orton; dzimis 1873. gada 10. janvārī, miris 1958. gada 24. jūnijā) bija kanādiešu vieglatlēts, vidēju un garo distanču skrējējs. 1900. gadā kļuva par pirmo kanādieti, kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļu.

Biogrāfija

Ortons ir dzimis Ontārio pilsētā Stratrojā. Viņš jau no trīs gadu vecuma bija paralizēts, kad nokrita no koka. Viņš bija guvis asins recekli smadzenēs un stipri bojājis labo roku. Viņš nevarēja staigāt līdz 10 gadu vecumam un pilnībā atguva savu mobilitāti ap 12 gadu vecumu.

Viņš pabeidza bakalaura studijas Toronto Universitātē 1893. gadā romāņu valodās. Pēm tim viņam tika piedāvāta stipendija Pensilvānijas Universitātē, lai pabeigtu maģistra grādu (1894. gadā) un doktora grādu (1896. gadā) filozofijā. Jau universitātes laikā viņš bija vidējo distanču skrējējs. Viņš izcīnīja 17 nacionālos čempiona titulus ASV, kā arī 7 Kanādas un vienu čempiona titulu Lielbritānijā. Viņš 6 reizes ieguva ASV čempiona titulu vienas jūdzes skrējienā 7 reizes divu jūdžu skrējienā un 2 reizes piecu jūdžu, desmit jūdžu un krosa skrējienos. 1892. gadā kamēr viņš bija Toronto Universitātes stundents viņš uzstādīja jūdzes rekordu 4:21.8, kas nepārspēts saglabājās 42 gadus. Kopumā viņš uzvarēja 131 sacensībā, ieskaitot 33 nacionālos un starptautiskos čempionātus.

1900. gadā viņš startēja Parīzes olimpiskajās spēlēs. Viņš startēja trijās vieglatlētikas skriešanas disciplīnās, no kurām divās viņš izcīnīja olimpiskās medaļas. Pirmo medaļu, bronzas medaļu, viņš ieguva 400 metru barjerskrējienā, ar rezultātu 58.8 sekundes. Šajā disciplīnā viņš piekāpās francūzim Anrī Tozēnam (rezultāts — 58.3 sekundes) un amerikānim Volteram Tjūksberijam (rezultāts — 57.6 sekundes). Šī bija pirmā olimpiskā medaļa, ko spēlēs izcīnīja kāds no Kanādas sportistiem. Tajā pašā dienā viņš izcīnīja Kanādai arī pirmo zelta medaļu olimpiskajās spēlēs. Šo panākumu viņš guva 2500 metru šķēršļu skrējienā, kur viņa rezultāts bija 7 minūtes 34.4 sekundes. Viņš startēja arī 4000 metru šķēršu skrējienā, kur ieguva 5. vietu, taču precīzs viņa rezultāts šajā disciplīnā nav zināms.

Atšķirībā no mūsdienām agrīnie olimpisko spēļu sportisti sacensībās nepārstāvēja savu dzimto valsti. Tautībai nebija nozīmes. Viņi skrēja kā indivīdi vai kā universitātes delegācijas, vai sporta kluba pārstāvji. Oficiāla valsts nosaukuma iekļaušana līdzās sportista vārdam sākās tikai 1908. gada vasaras plimpiskajās spēlēs. Tajā laikā Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu spēku pievienoja tautību līdzās iepriekšējo sportistu vārdiem, un tieši tā Ortons kļuva pazīstams kā amerikānis. Blakus viņa vārdam ierakstu grāmatās tas bija "Džordžs Ortons-ASV". Šī kļūda netika pamanīta 70 gadus, pirms SOK atņēma šo iegūto medaļu ASV un piešķīra Kanādai. Ortons tiek uzskatīts arī par arī pirmais sportistu, invalīdu, kurš izcīnījis olimpisko zelta medaļu. Daudzus gadus viņam izdevās noslēpt savu invaliditāti, "mirušu" labo roku un roku, kas neatgriezeniski sabojāta bērnības negadījumā.

Ortons bija pazīstams kā "Filadelfijas hokeja tēvs". Viņš 1896. gadā filadelfiešus iepazīstināja ar hokeju, atrodoties Pennā. Atsaucoties uz atbilstoša aprīkojuma trūkumu, Ortons bija atbildīgs par pirmās iekštelpu ledus arēnas būvniecību Filadelfijā. 1897. gadā viņš nodibināja Filadelfijas hokeja līgu un nākamajā gadā izveidoja Kvakersitijas hokeja klubu, kurš spēlēja Amerikas amatieru hokeja līgā. Laika posmā no 1920. līdz 1922. gadam viņš bija hokeja komandas Penn Varsity treneris. Viņš palīdzēja izveidot arī pirmo futbola komandu Toronto Universitātē. Ortons tika izvēlēts spēlēt Kanādas futbola komandā, kas 1891. gada 14. jūnijā spēlēja pret ASV visu zvaigžņu komandu. 1910. gadā viņš spēlēja Filadelfijas visu-zvaigžnu komandā pret Ņujorkas visu zvaigžņu komandu. 1923. gadā, 50 gadu vecumā, viņš spēlēja futbolu Meršanvillas komandā, Filadelfijas līgā. Ortons bija arī Amerikas Dzejnieku akadēmijas loceklis un brīvi runāja 9 valodās.

Ortons piedalījās pirmajā Pennas stafetes karnevālā 1895. gadā un vēlāk kļuva par vieglatlētikas treneri Pennā, pārņemot vadību pēc Maika Mērfija nāves. Viņš 1903. gadā uzrakstīja skrējēju apmācības rokasgrāmatu "Distance and Cross Country Running", kā arī uzrakstīja grāmatu par Pennas vieglatlētikas vēsturi. Viņš bija Pennas komandas vadītājs no 1919. līdz 1925. gadam un palīdzēja veidot pasākumu pirmajos gados, padarot to par lielāko ikgadējo vieglatlētikas sacensību pasaulē.

1903. gadā Ortons nodibināja Camp Tecumseh Mereditā, Ņūhempšīras štatā. Pēc desmit gadiem viņš nodibināja Camp Iroquois, pirmo meiteņu un jaunkundžu sporta nometni.

Viņš tika uzņemts Kanādas sporta slavas zālē un Kanādas olimpiskajā slavas zālē, kā arī Pensilvānijas Universitātes slavas zālē un Filadelfijas sporta slavas zālē. Ortons nomira 85 gadu vecumā Ņūhempšīras pilsētā Lakonija.

Ārējās saites

• Ronalds Makdonalds (SOK profils) (angliski)
• Ronalds Makdonalds (Olympedia.org) (angliski)
• Ronalds Makdonalds (Sports Reference profils) (angliski)