Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vieglatlētika
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Olympic rings.svg Athletics pictogram.svg
Norises vietaValsts karogs: Francija Kruakatelāns, Buloņas mežs, Parīze, Francija
Norises laiks1900. gada 14. — 22. jūlijs
Disciplīnu skaits23 (visas vīriešu)
Dalībnieki117 (visi vīrieši) no 16 valstīm
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»
Vieglatlētika 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs

Athletics pictogram.svgOlympic rings without rims.svg
Sportisti
Skrejceļa disciplīnas
60 metri Vīrieši
100 metri Vīrieši
200 metri Vīrieši
400 metri Vīrieši
800 metri Vīrieši
1500 metri Vīrieši
110 metru barjerskrējiens Vīrieši
200 metru barjerskrējiens Vīrieši
400 metru barjerskrējiens Vīrieši
2500 metru šķēršļu skrējiens Vīrieši
4000 metru šķēršļu skrējiens Vīrieši
5000 metru komandu skrējiens Vīrieši
Šosejas disciplīnas
Maratons Vīrieši
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana Vīrieši
Tāllēkšana Vīrieši
Trīssoļlēkšana Vīrieši
Augstlēkšana no vietas Vīrieši
Tāllēkšana no vietas Vīrieši
Trīssoļlēkšana no vietas Vīrieši
Kārtslēkšana Vīrieši
Diska mešana Vīrieši
Lodes grūšana Vīrieši
Vesera mešana Vīrieši
← 1896 1904 →

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Vieglatlētikā kopā startēja 117 sportisti no 16 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija (Bastīlijas diena) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija Kruakatelāns, Buloņas meža teritorijā.[1]

Salīdzinot ar iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.

Medaļas tika sadalītas 23 dažādās vieglatlētikas disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: 60 metru un 200 metru skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana.

No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 11 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja ASV sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). Savukārt, mājinieki, Francija, izcīnīja tikai 7 medaļas. ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas 110 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas, lodes grūšanā un vesera mešanā, bet 4000 metru šķēršļu skrējienā visas medaļas izcīnīja Lielbritānijas sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja Bohēmijas, Dānijas, Indijas, Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un Ungārija izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti Ērvings Baksters un Volters Tjūksberijs, katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis Alvins Krencleins bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.

Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie olimpiskie rekordi. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.

Sacensību kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  ●   — sacensības;   ●   — medaļu izcīņa

Disciplīna 14. jūlijs
(Sest.)
15. jūlijs
(Svēt.)
16. jūlijs
(Pirm.)
17. jūlijs
(Otr.)
18. jūlijs
(Treš.)
19. jūlijs
(Ceturt.)
20. jūlijs
(Piekt.)
21. jūlijs
(Sest.)
22. jūlijs
(Svēt.)
Skrejceļa disciplīnas
60 metri
100 metri
200 metri
400 metri
800 metri
1500 metri
110 metru barjerskrējiens
200 metru barjerskrējiens
400 metru barjerskrējiens
2500 metru šķēršļu skrējiens
4000 metru šķēršļu skrējiens
5000 metru komandu skrējiens
Šosejas disciplīnas
Maratons
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana
Tāllēkšana
Trīssoļlēkšana
Augstlēkšana no vietas
Tāllēkšana no vietas
Trīssoļlēkšana no vietas
Kārtslēkšana
Diska mešana
Lodes grūšana
Vesera mešana

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats no 800 metru fināla skrējiena.
Skats no maratona skrējiena.
Skats no augstlēkšanas sacensībām.
Skats no kārtslēkšanas sacensībām.
Skrejceļa disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
60 metri
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
Volters Tjūksberijs
 ASV
Stens Roulijs
 Austrālija
[2]
100 metri
sīkāk
Frenks Džerviss
 ASV
Volters Tjūksberijs
 ASV
Stens Roulijs
 Austrālija
[3]
200 metri
sīkāk
Volters Tjūksberijs
 ASV
Normens Pričards
 Indija
Stens Roulijs
 Austrālija
[4]
400 metri
sīkāk
Maksvels Longs
 ASV
Viljams Holands
 ASV
Ernsts Šulcs
 Dānija
[5]
800 metri
sīkāk
Alfrēds Tisē
 Lielbritānija
Džons Kregans
 ASV
Deivids Hols
 ASV
[6]
1500 metri
sīkāk
Čārlzs Benets
 Lielbritānija
Anrī Deložs
 Francija
Džons Brejs
 ASV
[7]
110 metru barjerskrējiens
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
Džons Maklīns
 ASV
Frederiks Molonijs
 ASV
[8]
200 metru barjerskrējiens
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
Normens Pričards
 Indija
Volters Tjūksberijs
 ASV
[9]
400 metru barjerskrējiens
sīkāk
Volters Tjūksberijs
 ASV
Anrī Tozēns
 Francija
Džordžs Ortons
 Kanāda
[10]
2500 metru šķēršļu skrējiens
sīkāk
Džordžs Ortons
 Kanāda
Sidnijs Robinsons
 Lielbritānija
Žans Šastanjē
 Francija
[11]
4000 metru šķēršļu skrējiens
sīkāk
Džons Rimmers
 Lielbritānija
Čārlzs Benets
 Lielbritānija
Sidnijs Robinsons
 Lielbritānija
[12]
5000 metru komandu skrējiens
sīkāk
 Jauktā komanda
Flag of the United Kingdom.svg Čārlzs Benets (GBR)
Flag of the United Kingdom.svg Džons Rimmers (GBR)
Flag of the United Kingdom.svg Sidnijs Robinsons (GBR)
Flag of the United Kingdom.svg Alfrēds Tisē (GBR)
Flag of the United Kingdom (Australian shade).svg Stens Roulijs (AUS)
 Francija
Flag of France.svg Anrī Deložs (FRA)
Flag of France.svg Gastons Rageno (FRA)
Flag of France.svg Žans Šastanjē (FRA)
Flag of France.svg Andrē Kastaņē (FRA)
Flag of France.svg Albērs Šampudrī (FRA)
Netika pasniegta [13]
Šosejas disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Maratons
sīkāk
Mišels Teato
 Luksemburga
Emīls Šampions
 Francija
Ernsts Fasts
 Zviedrija
[14]
Laukuma disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Augstlēkšana
sīkāk
Ērvings Baksters
 ASV
Patriks Līhijs
 Lielbritānija
Lajošs Genči
 Ungārija
[15]
Tāllēkšana
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
Maiers Prinšteins
 ASV
Patriks Līhijs
 Lielbritānija
[16]
Trīssoļlēkšana
sīkāk
Maiers Prinšteins
 ASV
Džeimss Konolijs
 ASV
Luiss Šeldons
 ASV
[17]
Augstlēkšana no vietas
sīkāk
Rejs Evrijs
 ASV
Ērvings Baksters
 ASV
Luiss Šeldons
 ASV
[18]
Tāllēkšana no vietas
sīkāk
Rejs Evrijs
 ASV
Ērvings Baksters
 ASV
Emīls Toršbēfs
 Francija
[19]
Trīssoļlēkšana no vietas
sīkāk
Rejs Evrijs
 ASV
Ērvings Baksters
 ASV
Roberts Garets
 ASV
[20]
Kārtslēkšana
sīkāk
Ērvings Baksters
 ASV
Meredits Kolkets
 ASV
Karls Alberts Andersens
 Norvēģija
[21]
Diska mešana
sīkāk
Rūdolfs Bauers
 Ungārija
Františeks Janda-Suks
 Bohēmija
Ričards Šeldons
 ASV
[22]
Lodes grūšana
sīkāk
Ričards Šeldons
 ASV
Džosija Makrakens
 ASV
Roberts Garets
 ASV
[23]
Vesera mešana
sīkāk
Džons Flenegens
 ASV
Trakstans Heirs
 ASV
Džosija Makrakens
 ASV
[24]

Sportisti ar vairākām medaļām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alvins Krencleins bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Alvins Krencleins  ASV 4 4
Rejs Evrijs  ASV 3 3
Ērvings Baksters  ASV 2 3 5
Volters Tjūksberijs  ASV 2 2 1 5
Čārlzs Benets  Lielbritānija 2 1 3
Sidnijs Robinsons  Lielbritānija 1 1 1 3
Maiers Prinšteins  ASV 1 1 2
Stens Roulijs  Austrālija 1 3 4
Džordžs Ortons  Kanāda 1 1 2
Ričards Šeldons  ASV 1 1 2
Anrī Deložs  Francija 2 2
Normens Pričards  Indija 2 2
Patriks Līhijs  Lielbritānija 1 1 2
Džosija Makrakens  ASV 1 1 2
Žans Šastanjē  Francija 1 1 2
Luiss Šeldons  ASV 2 2

Medaļu sadalījums starp valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  ASV 16 13 10 39
2  Lielbritānija 3 3 2 8
3/4  Kanāda 1 1 2
 Ungārija 1 1 2
5  Luksemburga 1 1
6  Jauktā komanda 1 1
7  Francija 4 2 7
8  Indija 2 2
9  Bohēmija 2 2
10  Austrālija 3 3
11/13  Dānija 1 1
 Norvēģija 1 1
 Zviedrija 1 1
Kopā (13 valstis): 23 23 22 68

Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Rezultāts Sportists (valsts)
60 metri 7.0  Alvins Krencleins (ASV)
100 metri 10.8  Frenks Džerviss (ASV) /  Volters Tjūksberijs (ASV)
200 metri 22.2  Volters Tjūksberijs (ASV)
400 metri 49.4  Maksvels Longs (ASV)
800 metri 1:59.0  Deivids Hols (ASV)
1500 metri 4:06.2  Čārlzs Benets (Lielbritānija)
110 metru barjerskrējiens 15.4  Alvins Krencleins (ASV)
200 metru barjerskrējiens 25.4  Alvins Krencleins (ASV)
400 metru barjerskrējiens 57.6  Volters Tjūksberijs (ASV)
2500 metru šķēršļu skrējiens 7:34.4  Džordžs Ortons (Kanāda)
4000 metru šķēršļu skrējiens 12:58.4  Džons Rimmers (Lielbritānija)
Augstlēkšana 1.90 m  Ērvings Baksters (ASV)
Tāllēkšana 7.185 m  Alvins Krencleins (ASV)
Trīssoļlēkšana 14.47 m  Maiers Prinšteins (ASV)
Augstlēkšana no vietas 1.655 m  Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Tāllēkšana no vietas 3.21 m  Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Trīssoļlēkšana no vietas 10.58 m  Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Kārtslēkšana 3.30 m  Viljams Hoits (ASV) /  Ērvings Baksters (ASV)
Diska mešana 36.04 m  Rūdolfs Bauers (Ungārija)
Lodes grūšana 14.10 m  Ričards Šeldons (ASV)
Vesera mešana 51.01 m  Džons Flenegens (ASV)

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 16 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Athletics at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. septembris. Skatīts: 2020. gada 7. septembris.
  2. «Paris 1900 Athletics — 60m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  3. «Paris 1900 Athletics — 100m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  4. «Paris 1900 Athletics — 200m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  5. «Paris 1900 Athletics — 400m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  6. «Paris 1900 Athletics — 800m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  7. «Paris 1900 Athletics — 1500m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  8. «Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  9. «Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  10. «Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  11. «Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  12. «Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  13. «Paris 1900 Athletics — 5000m team men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  14. «Paris 1900 Athletics — marathon men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  15. «Paris 1900 Athletics — high jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  16. «Paris 1900 Athletics — long jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  17. «Paris 1900 Athletics — triple jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  18. «Paris 1900 Athletics — high jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  19. «Paris 1900 Athletics — long jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  20. «Paris 1900 Athletics — triple jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  21. «Paris 1900 Athletics — pole vault men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  22. «Paris 1900 Athletics — discus throw men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  23. «Paris 1900 Athletics — shot put men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  24. «Paris 1900 Athletics — hammer throw men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]