Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vieglatlētika
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Olympic rings without rims.svg
Athletics pictogram.svg
Norises vietaKruakatelāns
Norises laiks1900. gada 14. — 22. jūlijs
Disciplīnu skaits23 (visi vīriešiem)
Dalībnieki117 (visi vīrieši) no 15 valstīm
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»
Vieglatlētika 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs

Athletics pictogram.svgOlympic rings without rims.svg
Sportisti
Skrejceļa disciplīnas
60 metri Vīrieši
100 metri Vīrieši
200 metri Vīrieši
400 metri Vīrieši
800 metri Vīrieši
1500 metri Vīrieši
110 metru barjerskrējiens Vīrieši
200 metru barjerskrējiens Vīrieši
400 metru barjerskrējiens Vīrieši
2500 metru šķēršļu skrējiens Vīrieši
4000 metru šķēršļu skrējiens Vīrieši
5000 metru komandu skrējiens Vīrieši
Šosejas disciplīnas
Maratons Vīrieši
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana Vīrieši
Tāllēkšana Vīrieši
Trīssoļlēkšana Vīrieši
Augstlēkšana no vietas Vīrieši
Tāllēkšana no vietas Vīrieši
Trīssoļlēkšana no vietas Vīrieši
Kārtslēkšana Vīrieši
Diska mešana Vīrieši
Lodes grūšana Vīrieši
Vesera mešana Vīrieši

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Sacensībās startēja 117 sportisti no 15 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija (Bastīlijas diena) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija Kruakatelāns, Buloņas meža teritorijā.[1]

Salīdzinot ar iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.

Medaļas tika sadalītas 23 dažādās vieglatlētikas disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. irmoreizi olimpiskās medaļas tika šādās skrejceļa sadalītas — 60 metru un 200 metru skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās — augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā. No šīm visām disciplīnām gandrīz visās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām ir notikušas 200 metru skriešana, 400 metru barjerskrējiens un vesera mešana.

No visām 15 pārstāvošajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 11 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja ASV sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas, 16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas. Savukārt, mājinieki, Francija izcīnīja tikai 7 medaļas. ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas 110 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas, lodes grūšanā uun vesera mešanā, bet 4000 metru šķēršļu skrējienā visas medaļas izcīnīja Lielbritānijas sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja Bohēmijas, Dānijas, Indijas, Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un Ungārija izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti Ērvings Baksters un Volters Tjūksberijs, kads izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā. Taču amerikānis Alvins Krencleins bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.

Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējo olimpisko spēļu uzstādītie olimpiskie rekordi. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četru olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.

Kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsacīkstes Pusfināli Atkārtojuma sacensības Fināls (medaļu izcīņa)
Disciplīna 14. jūlijs
(Sestdiena)
15. jūlijs
(Svētdiena)
16. jūlijs
(Pirmdiena)
17. jūlijs
(Otrdiena)
18. jūlijs
(Trešdiena)
19. jūlijs
(Ceturtdiena)
20. jūlijs
(Piektdiena)
21. jūlijs
(Sestdiena)
22. jūlijs
(Svētdiena)
Skrejceļa disciplīnas
60 metri
100 metri
200 metri
400 metri
800 metri
1500 metri
110 metru barjerskrējiens
200 metru barjerskrējiens
400 metru barjerskrējiens
2500 metru šķēršļu skrējiens
4000 metru šķēršļu skrējiens
5000 metru komandu skrējiens
Šosejas disciplīnas
Maratons
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana
Tāllēkšana
Trīssoļlēkšana
Augstlēkšana no vietas
Tāllēkšana no vietas
Trīssoļlēkšana no vietas
Kārtslēkšana
Diska mešana
Lodes grūšana
Vesera mešana

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats no 800 metru fināla skrējiena.
Skats no maratona skrējiena.
Skats no augstlēkšanas sacensībām.
Skats no kārtslēkšanas sacensībām.
OR Olimpiskais rekords
WR Pasaules rekords
Skrejceļa disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
60 metri
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
7.0 (OR) Volters Tjūksberijs
 ASV
7.1 Stens Roulijs
 Austrālija
7.2 [2]
100 metri
sīkāk
Frenks Džarviss
 ASV
11.0 Volters Tjūksberijs
 ASV
11.1 Stens Roulijs
 Austrālija
11.2 [3]
200 metri
sīkāk
Volters Tjūksberijs
 ASV
22.2 (OR) Normens Pričards
 Indija
22.8 Stens Roulijs
 Austrālija
22.9 [4]
400 metri
sīkāk
Maksvels Longs
 ASV
49.4 (OR) Viljams Holands
 ASV
49.6 Ernsts Šulcs
 Dānija
51.5 [5]
800 metri
sīkāk
Alfrēds Tisē
 Lielbritānija
2:01.2 Džons Kregans
 ASV
2:03.0 Deivids Holls
 ASV
2:03.8 [6]
1500 metri
sīkāk
Čārlzs Benets
 Lielbritānija
4:06.2 (OR; WR) Anrī Deložs
 Francija
4:06.6 Džons Brejs
 ASV
4:07.2 [7]
110 metru barjerskrējiens
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
15.4 (OR) Džons Maklīns
 ASV
15.5 Frederiks Molonijs
 ASV
15.6 [8]
200 metru barjerskrējiens
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
25.4 (OR) Normens Pričards
 Indija
26.0 Volters Tjūksberijs
 ASV
26.1 [9]
400 metru barjerskrējiens
sīkāk
Volters Tjūksberijs
 ASV
57.6 (OR) Anrī Tozēns
 Francija
58.3 Čārlzs Ortons
 Kanāda
58.8 [10]
2500 metru šķēršļu skrējiens
sīkāk
Čārlzs Ortons
 Kanāda
7:34.4 (OR) Sidnijs Robinsons
 Lielbritānija
7:38.0 Žans Šastanjē
 Francija
Nav zināms [11]
4000 metru šķēršļu skrējiens
sīkāk
Džons Rimmers
 Lielbritānija
12:58.4 (OR) Čārlzs Benets
 Lielbritānija
12:58.6 Sidnijs Robinsons
 Lielbritānija
12:58.8 [12]
5000 metru komandu skrējiens
sīkāk
 Jauktā komanda
Flag of the United Kingdom.svg Čārlzs Benets (GBR)
Flag of the United Kingdom.svg Džons Rimmers (GBR)
Flag of the United Kingdom.svg Sidnijs Robinsons (GBR)
Flag of the United Kingdom.svg Alfrēds Tisē (GBR)
Flag of the United Kingdom (Australian shade).svg Stens Roulijs (AUS)
26 punkti  Francija
Flag of France.svg Anrī Deložs (FRA)
Flag of France.svg Gastons Rageno (FRA)
Flag of France.svg Žans Šastanjē (FRA)
Flag of France.svg Andrē Kastanē (FRA)
Flag of France.svg Albērs Šampudrī (FRA)
29 punkti Netika pasniegta [13]
Šosejas disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Maratons
sīkāk
Mišels Teato
 Francija
2:59:45 Emīls Šampjons
 Francija
3:04:17 Ernsts Fasts
 Zviedrija
3:37:14 [14]
Laukuma disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Augstlēkšana
sīkāk
Ērvings Baksters
 ASV
1.90 m (OR) Patriks Līhijs
 Lielbritānija
1.78 m Lajošs Genči
 Ungārija
1.75 m [15]
Tāllēkšana
sīkāk
Alvins Krencleins
 ASV
7.185 m (OR) Maiers Prinšteins
 ASV
7.175 m Patriks Līhijs
 Lielbritānija
6.950 m [16]
Trīssoļlēkšana
sīkāk
Maiers Prinšteins
 ASV
14.47 m (OR) Džeimss Konolijs
 ASV
13.97 m Luiss Šeldons
 Lielbritānija
13.64 m [17]
Augstlēkšana no vietas
sīkāk
Rejs Evrijs
 ASV
1.655 m (OR) Ērvings Baksters
 ASV
1.525 m Luiss Šeldons
 ASV
1.500 m [18]
Tāllēkšana no vietas
sīkāk
Rejs Evrijs
 ASV
3.21 m (OR) Ērvings Baksters
 ASV
3.135 m Emīls Toršbēfs
 Francija
3.03 m [19]
Trīssoļlēkšana no vietas
sīkāk
Rejs Evrijs
 ASV
10.58 m (OR) Ērvings Baksters
 ASV
9.95 m Roberts Garets
 ASV
9.50 m [20]
Kārtslēkšana
sīkāk
Ērvings Baksters
 ASV
3.30 m (OR) Meredits Kolkets
 ASV
3.25 m Karls Alberts Andersens
 Norvēģija
3.20 m [21]
Diska mešana
sīkāk
Rūdolfs Bauers
 Ungārija
36.04 m (OR) Františeks Janda-Suka
 Bohēmija
35.14 m Ričards Šeldons
 ASV
34.60 m [22]
Lodes grūšana
sīkāk
Ričards Šeldons
 ASV
14.10 m (OR) Džosija Makrakens
 ASV
12.85 m Roberts Garets
 ASV
12.37 m [23]
Vesera mešana
sīkāk
Džons Flenegens
 ASV
51.01 m (OR) Trakstans Heirs
 ASV
46.26 m Džosija Makrakens
 ASV
43.58 m [24]

Sportisti ar vairākām medaļām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alvins Krencleins bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.
Sportists Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Alvins Kreicleins  ASV 4 0 0 4
Rejs Evrijs  ASV 3 0 0 3
Ērvings Baksters  ASV 2 3 0 5
Volters Tjūksberijs  ASV 2 2 1 5
Čārlzs Benets  Lielbritānija 2 0 1 3
Sidnijs Robinsons  Lielbritānija 1 1 1 3
Maiers Prinšteins  ASV 1 1 0 2
Stens Roulijs  Austrālija 1 0 3 4
Džordžs Ortons  Kanāda 1 0 1 2
Ričards Šeldons  ASV 1 0 1 2
Anrī Deložs  Francija 0 2 0 2
Normens Pričards  Indija 0 2 0 2
Patriks Līhijs  Lielbritānija 0 1 1 2
Džosija Makrakens  ASV 0 1 1 2
Žans Šastanjē  Francija 0 1 1 2
Luiss Šeldons  ASV 0 0 2 2

Medaļu sadalījums starp valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  ASV (USA) 16 13 10 39
2  Lielbritānija (GBR) 3 3 2 8
3  Francija (FRA) (rīkotājvalsts) 1 4 2 7
4/5  Kanāda (CAN) 1 0 1 2
 Ungārija (HUN) 1 0 1 2
6  Jauktā komanda (MIX) 1 0 0 1
7  Indija (IND) 0 2 0 2
8  Bohēmija (BOH) 0 2 0 2
9  Austrālija (AUS) 0 0 3 3
10/12  Dānija (DEN) 0 0 1 1
 Norvēģija (NOR) 0 0 1 1
 Zviedrija (SWE) 0 0 1 1
Kopā (11 valstis): 23 23 22 68

Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Līdz spēlēm Sportists (valsts) Uzstādīšanas vieta Pēc spēlēm Sportists (valsts)
60 metri Nebija 7.0  Alvins Krencleins (ASV)
100 metri 11.8  Tomass Bērks (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 10.8  Frenks Džerviss (ASV) /  Volters Tjūksberijs (ASV)
200 metri Nebija 22.2  Volters Tjūksberijs (ASV)
400 metri 54.2  Tomass Bērks (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 49.4  Maksvels Longs (ASV)
800 metri 2:10.0  Edvīns Fleks (Austrālija) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 1:59.0  Deivids Holls (ASV)
1500 metri 4:33.2  Edvīns Fleks (Austrālija) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 4:06.2  Čārlzs Benets (Lielbritānija)
110 metru barjerskrējiens 17.6  Tomass Kērtiss (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 15.4  Alvins Krencleins (ASV)
200 metru barjerskrējiens Nebija 25.4  Alvins Krencleins (ASV)
400 metru barjerskrējiens Nebija 57.6  Volters Tjūksberijs (ASV)
2500 metru šķēršļu skrējiens Nebija 7:34.4  Džordžs Ortons (Kanāda)
4000 metru šķēršļu skrējiens Nebija 12:58.4  Džons Rimmers (Lielbritānija)
Augstlēkšana 1.81 m  Ellerijs Klārks (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 1.90 m  Ērvings Baksters (ASV)
Tāllēkšana 6.35 m  Ellerijs Klārks (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 7.185 m  Alvins Krencleins (ASV)
Trīssoļlēkšana 13.71 m  Džeimss Konolijs (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 14.47 m  Maiers Prinšteins (ASV)
Augstlēkšana no vietas Nebija 1.655 m  Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Tāllēkšana no vietas Nebija 3.21 m  Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Trīssoļlēkšana no vietas Nebija 10.58 m  Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Kārtslēkšana 3.30 m  Viljams Hoits (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 3.30 m  Viljams Hoits (ASV) /  Ērvings Baksters (ASV)
Diska mešana 29.15 m  Roberts Garets (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 36.04 m  Rūdolfs Bauers (Ungārija)
Lodes grūšana 11.22 m  Roberts Garets (ASV) Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 14.10 m  Ričards Šeldons (ASV)
Vesera mešana Nebija 51.01 m  Džons Flenegens (ASV)

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglatlētikā bija pārstāvētas 15 valstis. Visvairāk sportistu, 43 startēja no ASV. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglatlētikā startēja 117 sportisti. Lielākā daļa no sportistiem olimpiskajās spēlēs startēja pirmo reizi, izņemot 7 sportistus, vācieti Kurtu Dēriju, britu Lonsestonu Eliotu, amerikāņus Robertu Garet un Džeimsu Konoliju, grieķus Panagioti Paraskvepulu un Sotiriju Versi un francūzi Aleksandru Tifēru, kuriem šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles. Visvairāk disciplīnās startēja Zviedrijas sportists Ēriks Lemmings. Viņš šajās olimpiskajās spēlēs kopā startēja 6 vieglatlētikas disciplīnās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Athletics at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. septembris. Skatīts: 2020. gada 7. septembris.
  2. «Paris 1900 Athletics — 60m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  3. «Paris 1900 Athletics — 100m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  4. «Paris 1900 Athletics — 200m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  5. «Paris 1900 Athletics — 400m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  6. «Paris 1900 Athletics — 800m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  7. «Paris 1900 Athletics — 1500m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  8. «Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  9. «Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  10. «Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  11. «Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  12. «Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  13. «Paris 1900 Athletics — 5000m team men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  14. «Paris 1900 Athletics — marathon men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  15. «Paris 1900 Athletics — high jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  16. «Paris 1900 Athletics — long jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  17. «Paris 1900 Athletics — triple jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  18. «Paris 1900 Athletics — high jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  19. «Paris 1900 Athletics — long jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  20. «Paris 1900 Athletics — triple jump standing men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  21. «Paris 1900 Athletics — pole vault men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  22. «Paris 1900 Athletics — discus throw men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  23. «Paris 1900 Athletics — shot put men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  24. «Paris 1900 Athletics — hammer throw men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]