Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Norises vieta	Kruakatelāns, Buloņas mežs
Norises laiks	1900. gada 14. — 22. jūlijs
Disciplīnu skaits	23 (visas vīriešu)
Dalībnieki	117 (visi vīrieši) no 15 valstīm
«1896 Atēnas	1904 Sentluisa»

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Sportisti
Skrejceļa disciplīnas
60 metri		Vīrieši
100 metri		Vīrieši
200 metri		Vīrieši
400 metri		Vīrieši
800 metri		Vīrieši
1500 metri		Vīrieši
110 metru barjerskrējiens		Vīrieši
200 metru barjerskrējiens		Vīrieši
400 metru barjerskrējiens		Vīrieši
2500 metru šķēršļu skrējiens		Vīrieši
4000 metru šķēršļu skrējiens		Vīrieši
5000 metru komandu skrējiens		Vīrieši
Šosejas disciplīnas
Maratons		Vīrieši
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana		Vīrieši
Tāllēkšana		Vīrieši
Trīssoļlēkšana		Vīrieši
Augstlēkšana no vietas		Vīrieši
Tāllēkšana no vietas		Vīrieši
Trīssoļlēkšana no vietas		Vīrieši
Kārtslēkšana		Vīrieši
Diska mešana		Vīrieši
Lodes grūšana		Vīrieši
Vesera mešana		Vīrieši

Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Vieglatlētikā kopā startēja 117 sportisti no 15 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija (Bastīlijas diena) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija Kruakatelāns, Buloņas meža teritorijā.

Salīdzinot ar iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.

Medaļas tika sadalītas 23 dažādās vieglatlētikas disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. irmoreizi olimpiskās medaļas tika šādās skrejceļa sadalītas — 60 metru un 200 metru skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās — augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā. No šīm visām disciplīnām gandrīz visās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām ir notikušas 200 metru skriešana, 400 metru barjerskrējiens un vesera mešana.

No visām 15 pārstāvošajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 11 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja ASV sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas, 16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas. Savukārt, mājinieki, Francija izcīnīja tikai 7 medaļas. ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas 110 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas, lodes grūšanā uun vesera mešanā, bet 4000 metru šķēršļu skrējienā visas medaļas izcīnīja Lielbritānijas sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja Bohēmijas, Dānijas, Indijas, Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un Ungārija izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti Ērvings Baksters un Volters Tjūksberijs, kads izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā. Taču amerikānis Alvins Krencleins bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.

Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējo olimpisko spēļu uzstādītie olimpiskie rekordi. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četru olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.

Kalendārs

●

Priekšsacīkstes

●

Pusfināli

●

Atkārtojuma sacensības

●

Fināls (medaļu izcīņa)

Disciplīna	14. jūlijs (Sestdiena)			15. jūlijs (Svētdiena)			16. jūlijs (Pirmdiena)			17. jūlijs (Otrdiena)			18. jūlijs (Trešdiena)			19. jūlijs (Ceturtdiena)			20. jūlijs (Piektdiena)			21. jūlijs (Sestdiena)			22. jūlijs (Svētdiena)
Skrejceļa disciplīnas
60 metri				●		●
100 metri	●	●	●
200 metri																									●		●
400 metri	●			●
800 metri	●						●
1500 metri				●
110 metru barjerskrējiens	●	●	●
200 metru barjerskrējiens							●		●
400 metru barjerskrējiens	●			●
2500 metru šķēršļu skrējiens				●
4000 metru šķēršļu skrējiens							●
5000 metru komandu skrējiens																									●
Šosejas disciplīnas
Maratons																●
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana				●
Tāllēkšana	●			●
Trīssoļlēkšana							●
Augstlēkšana no vietas							●
Tāllēkšana no vietas							●
Trīssoļlēkšana no vietas							●
Kārtslēkšana				●
Diska mešana	●			●
Lodes grūšana	●			●
Vesera mešana							●

Medaļnieki

Skats no 800 metru fināla skrējiena.

Skats no 2500 metru šķēršļu skrējiena fināla.

Skats no maratona skrējiena.

Skats no augstlēkšanas sacensībām.

Skats no kārtslēkšanas sacensībām.

OR	Olimpiskais rekords
WR	Pasaules rekords

Skrejceļa disciplīnas

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza		Atsauce
60 metri sīkāk	Alvins Krencleins  ASV	7.0 (OR)	Volters Tjūksberijs  ASV	7.1	Stens Roulijs  Austrālija	7.2
100 metri sīkāk	Frenks Džerviss  ASV	11.0	Volters Tjūksberijs  ASV	11.1	Stens Roulijs  Austrālija	11.2
200 metri sīkāk	Volters Tjūksberijs  ASV	22.2 (OR)	Normens Pričards  Indija	22.8	Stens Roulijs  Austrālija	22.9
400 metri sīkāk	Maksvels Longs  ASV	49.4 (OR)	Viljams Holands  ASV	49.6	Ernsts Šulcs  Dānija	51.5
800 metri sīkāk	Alfrēds Tisē  Lielbritānija	2:01.2	Džons Kregans  ASV	2:03.0	Deivids Hols  ASV	2:03.8
1500 metri sīkāk	Čārlzs Benets  Lielbritānija	4:06.2 (OR; WR)	Anrī Deložs  Francija	4:06.6	Džons Brejs  ASV	4:07.2
110 metru barjerskrējiens sīkāk	Alvins Krencleins  ASV	15.4 (OR)	Džons Maklīns  ASV	15.5	Frederiks Molonijs  ASV	15.6
200 metru barjerskrējiens sīkāk	Alvins Krencleins  ASV	25.4 (OR)	Normens Pričards  Indija	26.0	Volters Tjūksberijs  ASV	26.1
400 metru barjerskrējiens sīkāk	Volters Tjūksberijs  ASV	57.6 (OR)	Anrī Tozēns  Francija	58.3	Džordžs Ortons  Kanāda	58.8
2500 metru šķēršļu skrējiens sīkāk	Džordžs Ortons  Kanāda	7:34.4 (OR)	Sidnijs Robinsons  Lielbritānija	7:38.0	Žans Šastanjē  Francija	Nav zināms
4000 metru šķēršļu skrējiens sīkāk	Džons Rimmers  Lielbritānija	12:58.4 (OR)	Čārlzs Benets  Lielbritānija	12:58.6	Sidnijs Robinsons  Lielbritānija	12:58.8
5000 metru komandu skrējiens sīkāk	Jauktā komanda Čārlzs Benets (GBR) Džons Rimmers (GBR) Sidnijs Robinsons (GBR) Alfrēds Tisē (GBR) Stens Roulijs (AUS)	26 punkti	Francija Anrī Deložs (FRA) Gastons Rageno (FRA) Žans Šastanjē (FRA) Andrē Kastaņē (FRA) Albērs Šampudrī (FRA)	29 punkti	Netika pasniegta

Šosejas disciplīnas

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza		Atsauce
Maratons sīkāk	Mišels Teato  Francija	2:59:45	Emīls Šampions  Francija	3:04:17	Ernsts Fasts  Zviedrija	3:37:14

Laukuma disciplīnas

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza		Atsauce
Augstlēkšana sīkāk	Ērvings Baksters  ASV	1.90 m (OR)	Patriks Līhijs  Lielbritānija	1.78 m	Lajošs Genči  Ungārija	1.75 m
Tāllēkšana sīkāk	Alvins Krencleins  ASV	7.185 m (OR)	Maiers Prinšteins  ASV	7.175 m	Patriks Līhijs  Lielbritānija	6.950 m
Trīssoļlēkšana sīkāk	Maiers Prinšteins  ASV	14.47 m (OR)	Džeimss Konolijs  ASV	13.97 m	Luiss Šeldons  ASV	13.64 m
Augstlēkšana no vietas sīkāk	Rejs Evrijs  ASV	1.655 m (OR)	Ērvings Baksters  ASV	1.525 m	Luiss Šeldons  ASV	1.500 m
Tāllēkšana no vietas sīkāk	Rejs Evrijs  ASV	3.21 m (OR)	Ērvings Baksters  ASV	3.135 m	Emīls Toršbēfs  Francija	3.03 m
Trīssoļlēkšana no vietas sīkāk	Rejs Evrijs  ASV	10.58 m (OR)	Ērvings Baksters  ASV	9.95 m	Roberts Garets  ASV	9.50 m
Kārtslēkšana sīkāk	Ērvings Baksters  ASV	3.30 m (OR)	Meredits Kolkets  ASV	3.25 m	Karls Alberts Andersens  Norvēģija	3.20 m
Diska mešana sīkāk	Rūdolfs Bauers  Ungārija	36.04 m (OR)	Františeks Janda-Suka  Bohēmija	35.14 m	Ričards Šeldons  ASV	34.60 m
Lodes grūšana sīkāk	Ričards Šeldons  ASV	14.10 m (OR)	Džosija Makrakens  ASV	12.85 m	Roberts Garets  ASV	12.37 m
Vesera mešana sīkāk	Džons Flenegens  ASV	51.01 m (OR)	Trakstans Heirs  ASV	46.26 m	Džosija Makrakens  ASV	43.58 m

Sportisti ar vairākām medaļām

Alvins Krencleins bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.

Sportists	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Alvins Krencleins	ASV	4	0	0	4
Rejs Evrijs	ASV	3	0	0	3
Ērvings Baksters	ASV	2	3	0	5
Volters Tjūksberijs	ASV	2	2	1	5
Čārlzs Benets	Lielbritānija	2	0	1	3
Sidnijs Robinsons	Lielbritānija	1	1	1	3
Maiers Prinšteins	ASV	1	1	0	2
Stens Roulijs	Austrālija	1	0	3	4
Džordžs Ortons	Kanāda	1	0	1	2
Ričards Šeldons	ASV	1	0	1	2
Anrī Deložs	Francija	0	2	0	2
Normens Pričards	Indija	0	2	0	2
Patriks Līhijs	Lielbritānija	0	1	1	2
Džosija Makrakens	ASV	0	1	1	2
Žans Šastanjē	Francija	0	1	1	2
Luiss Šeldons	ASV	0	0	2	2

Medaļu sadalījums starp valstīm

Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	ASV (USA)	16	13	10	39
2	Lielbritānija (GBR)	3	3	2	8
3	Francija (FRA) (rīkotājvalsts)	1	4	2	7
4/5	Kanāda (CAN)	1	0	1	2
	Ungārija (HUN)	1	0	1	2
6	Jauktā komanda (MIX)	1	0	0	1
7	Indija (IND)	0	2	0	2
8	Bohēmija (BOH)	0	2	0	2
9	Austrālija (AUS)	0	0	3	3
10/12	Dānija (DEN)	0	0	1	1
	Norvēģija (NOR)	0	0	1	1
	Zviedrija (SWE)	0	0	1	1
Kopā (11 valstis):		23	23	22	68

Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi

Disciplīna	Līdz spēlēm	Sportists (valsts)	Uzstādīšanas vieta		Pēc spēlēm	Sportists (valsts)
60 metri	Nebija				7.0	Alvins Krencleins (ASV)
100 metri	11.8	Tomass Bērks (ASV)	1896 Atēnas		10.8	Frenks Džerviss (ASV) /  Volters Tjūksberijs (ASV)
200 metri	Nebija				22.2	Volters Tjūksberijs (ASV)
400 metri	54.2	Tomass Bērks (ASV)	1896 Atēnas		49.4	Maksvels Longs (ASV)
800 metri	2:10.0	Edvīns Fleks (Austrālija)	1896 Atēnas		1:59.0	Deivids Hols (ASV)
1500 metri	4:33.2	Edvīns Fleks (Austrālija)	1896 Atēnas		4:06.2	Čārlzs Benets (Lielbritānija)
110 metru barjerskrējiens	17.6	Tomass Kērtiss (ASV)	1896 Atēnas		15.4	Alvins Krencleins (ASV)
200 metru barjerskrējiens	Nebija				25.4	Alvins Krencleins (ASV)
400 metru barjerskrējiens	Nebija				57.6	Volters Tjūksberijs (ASV)
2500 metru šķēršļu skrējiens	Nebija				7:34.4	Džordžs Ortons (Kanāda)
4000 metru šķēršļu skrējiens	Nebija				12:58.4	Džons Rimmers (Lielbritānija)
Augstlēkšana	1.81 m	Ellerijs Klārks (ASV)	1896 Atēnas		1.90 m	Ērvings Baksters (ASV)
Tāllēkšana	6.35 m	Ellerijs Klārks (ASV)	1896 Atēnas		7.185 m	Alvins Krencleins (ASV)
Trīssoļlēkšana	13.71 m	Džeimss Konolijs (ASV)	1896 Atēnas		14.47 m	Maiers Prinšteins (ASV)
Augstlēkšana no vietas	Nebija				1.655 m	Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Tāllēkšana no vietas	Nebija				3.21 m	Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Trīssoļlēkšana no vietas	Nebija				10.58 m	Rejs Evrijs (Lielbritānija)
Kārtslēkšana	3.30 m	Viljams Hoits (ASV)	1896 Atēnas		3.30 m	Viljams Hoits (ASV) /  Ērvings Baksters (ASV)
Diska mešana	29.15 m	Roberts Garets (ASV)	1896 Atēnas		36.04 m	Rūdolfs Bauers (Ungārija)
Lodes grūšana	11.22 m	Roberts Garets (ASV)	1896 Atēnas		14.10 m	Ričards Šeldons (ASV)
Vesera mešana	Nebija				51.01 m	Džons Flenegens (ASV)

Pārstāvētās valstis un sportisti

• Skatīt arī: Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 15 valstīm.

•  ASV (43)
•  Austrālija (1)
•  Austrija (1)
•  Bohēmija (4)
•  Dānija (4)
•  Francija (23)
•  Grieķija (2)
•  Indija (1)
•  Itālija (2)
•  Kanāda (2)
•  Lielbritānija (9)
•  Norvēģija (2)
•  Ungārija (2)
•  Vācija (6)
•  Zviedrija (8)

Ārējās saites

• De Wael, Herman. Herman's Full Olympians: "Athletics 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [1].
• Mallon, Bill. The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, North Carolina : McFarland & Company, Inc., Publishers, 1998. ISBN 0-7864-0378-0.
• Starptautiskās olimpiskās komitejas rezultātu datubāze.