Pāriet uz saturu

EPCIS

Vikipēdijas lapa

Elektronisko produktu kodu informācijas pakalpojumi (EPCIS) ir globāls GS1 standarts notikumu datu pārskatāmības veidošanai un koplietošanai gan uzņēmumos, gan starp tiem, lai lietotāji varētu gūt kopīgu redzējumu par fiziskiem vai digitāliem objektiem attiecīgās uzņēmējdarbības kontekstā.[1]

"Objekti" EPCIS kontekstā parasti attiecas uz fiziskiem objektiem, kas tiek apstrādāti vispārēju uzņēmējdarbības procesu fiziskajos posmos, iesaistot vienu vai vairākas organizācijas. Šādu fizisku objektu piemēri ir tirdzniecības vienības (produkti), loģistikas vienības, vairākkārt izmantojamie aktīvi, pamatlīdzekļi, fiziskie dokumenti utt. “Objekti” var attiekties arī uz digitāliem objektiem, kas piedalās salīdzināmos uzņēmējdarbības procesu posmos. Šādu digitālu objektu piemēri ietver digitālās tirdzniecības vienības (mūzikas lejupielādes, elektroniskās grāmatas utt.), digitālos dokumentus (elektroniskos kuponus utt.), utt.

EPCIS standarts sākotnēji tika izstrādāts kā daļa no plašākiem centieniem uzlabot sadarbību starp tirdzniecības partneriem, daloties detalizētā informācijā par fiziskiem vai digitāliem objektiem. Nosaukums EPCIS atspoguļo šo centienu izcelsmi Elektronisko izstrādājumu kodeksa (EPC) attīstībā. Tomēr EPCIS nav nepieciešama ne elektroniskos produktu kodu, ne radiofrekvenču identifikācijas (RFID) datu nesēju izmantošana, un kopš EPCIS 1.1 ieviešanas, nav nepieciešama pat iepakojumu līmeņu identifikācija (kuras vajadzībām sākotnēji tika izveidots Elektroniskais produktu kods). EPCIS standarts attiecas uz visām situācijām, kurās pārskatāmie notikumu dati ir izgūstami un koplietojami, bet “EPC” klātbūtnei nosaukumā ir tikai vēsturiska nozīme.[1]

EPCglobal[2] pirmo reizi ratificēja EPCIS 1.0 2007. gada aprīlī.[3] Ratifikācijas laikā vairāk nekā 30 uzņēmumi bija izmantojuši EPCIS standarta projektu datu apmaiņai un sadarbībai ar tirdzniecības partneriem.[4] Kopš 2014. gada 24 komerciāli produkti no GS1 bija saņēmuši sertifikātus par atbilstību EPCIS standartam.[5] GS1 ratificēja EPCIS 1.1 2014. gada maijā.[6] GS1 (kopā ar CBV 1.2) ratificēja EPCIS 1.2 2016. gada septembrī.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā MIT Auto-ID centrs publicēja rakstu, kurā tika piedāvāta fiziskās marķēšanas valoda (PML), kas paredzēta kā "vienota" valoda "fizisko objektu, procesu un vides aprakstīšanai".[7] PML bija viena no četrām Auto-ID centra paredzētajām "viedās infrastruktūras" sastāvdaļām, pārējās trīs sastāvdaļas bija RFID etiķetes, Elektroniskais Produkta Kods un Objektu Nosaukumu Serviss. Tā kā MIT Auto-ID centra darbu 2004.gadā pārņēma EPCglobal, PML koncepcija tika pārdēvēta par Electronic Product Code Information Services (EPCIS), un uzsāka ar globāla standarta izveidošanu saistītas darbības. 2005.gadā tika publicēta pirmā EPCglobal Architecture Framework versija, kurā EPCIS tika ieviests kā izstrādē esošs standarts un parādīts, kā tas ir saistīts ar citām iecerētās arhitektūras sastāvdaļām uz RFID tehnoloģijām balstītu fizisko objektu izsekošanai piegādes ķēdēs.[8]

EPCglobal pirmo reizi ratificēja EPCIS 1.0 2007. gada aprīlī.[3] Pavadošo standartu — EPC Core Business Vocabulary 1.0 — EPCglobal ratificēja 2010.gada oktobrī.[9] Neskatoties uz EPCIS izcelsmi, kas vērsta uz RFID izmantošanu, to sāka izmantot lietojumprogrammās, kas izmantoja svītrkodus vienus pašus vai svītrkodus kopā ar RFID etiķetēm.[10]

GS1 ratificēja EPSIS 1.1 un CBV 1.1 2014. gada maijā.[6] Jaunās EPCIS 1.1 funkcijas ietver atbalstu klases līmeņa identifikācijai (īpaši nepieciešamas svītrkodu aplikācijās), jaunu notikumu veidu, kas apraksta tādus procesus, kuros ievades dati tiek pārveidoti par izvades datiem, un papildu notikumu datus, kas apraksta uzņēmējdarbības pārsūtīšanas un gadījumu vai partijas līmeņa pamatdatus.[11]

GS1 ratificēja EPSIS 1.2 un CBV 1.2 2016. gada septembrī. Jaunās funkcijas ietver mehānismu, kas paziņo, ka iepriekšējais notikums ir bijis kļūdains, un pamatdatu iekļaušanas mehānismu EPCIS dokumenta galvenē.[12]

Pamatprincipi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EPCIS iekļaujas vispārējā, uz GS1 standartiem balstītā arhitektūrā, kas ir izstrādāti, informācijas nepieciešamības atbalstam saistībā ar uzņēmumiem piegādes ķēdes biznesa procesos reālajā pasaulē.[13] GS1 standarti ietver:

  • Standartus, kas nodrošina līdzekļus uzņēmumu identificēšanai reālajā pasaulē, lai uz tiem varētu attiecināt gala lietotāju glabāto un/vai paziņoto elektronisko informāciju. GS1 identifikācijas standarti ietver tādus standartus, kas nosaka unikālus identifikācijas kodus (sauktus par GS1 identifikācijas atslēgām), skatiet Elektroniskais Produkta Kods.
  • Standartus, kas nodrošina līdzekļus datu automātiskai izgūšanai, kurus nepastarpināti uz sevis nes fiziski objekti, šādi savienojot fizisko lietu un elektroniskās informācijas pasaules. GS1 datu izgūšanas standarti sevī ietver svītrkodu un radiofrekvenču identifikācijas (RFID) datu nesēju definīcijas, kas ļauj identifikatorus novietot tieši uz fiziska objekta, un standartus, kas nosaka konsekventas saskarnes ar lasītājiem, printeriem un citām aparatūras un programmatūras sastāvdaļām, kas savieno datu nesējus ar uzņēmējdarbības lietojumprogrammām.
  • Standartus, kas nodrošina līdzekļus, lai dalītos ar informāciju gan starp tirdzniecības partneriem, gan iekšēji, nodrošinot pamatu elektroniskiem biznesa darījumiem, fiziskās vai digitālās pasaules elektroniskai pārskatāmībai un citām informācijas lietojumprogrammām. GS1 informācijas apmaiņas standarti ietver šo EPCIS standartu, kas ir notikumu datu pārskatāmības standarts. Citi grupas “Dalīties” standarti ir pamatdatu un uzņēmējdarbības darījumu datu standarti, kā arī atklāšanas standarti, kas palīdz noteikt, kur piegādes ķēdē atrodas attiecīgie dati, un uzticamības standarti, kas palīdz izveidot nosacījumus datu koplietošanai ar pietiekamu drošību.

EPCIS pamatprincips ir tāds, ka atšķirībā no neapstrādātiem datiem, kas izgūti no datu nesējiem, piemēram, svītrkodiem un RFID etiķetēm, EPCIS notikumi ietver papildu informāciju, kas attiecībā uz fizisko vai digitālo pasauli un īpašiem darbības vai analītiskās uzņēmējdarbības procesiem, piešķir nozīmi neapstrādātiem novērojumiem.[14] Kaut arī EPCIS notikums satur lielu daļu tādu pašu datu, kādi tiek izgūti nolasot RFID etiķeti vai noskenējot svītrkodu, tas ir semantiski augstākā līmenī, jo ietver izpratni par uzņēmējdarbības kontekstu, kurā izgūti identifikatora dati. Turklāt nav prasības, lai EPCIS notikums būtu tieši saistīts ar konkrētu fiziskā datu nesēja novērojumu. Piemēram, EPCIS notikums var norādīt, ka ātri bojājoša tirdzniecības vienība ir tikko pārsniegusi derīguma termiņu; šādu notikumu var ģenerēt tikai programmatūra.

EPCIS standarts ietver šādas daļas:

  • Datu definīcijas slānis, kas nosaka pārskatāmības notikumu standarta modeli.[15]
  • Pakalpojuma slānis, kas nosaka divas standarta saskarnes:[16]
    • EPCIS izgūšanas saskarne, ar kuras palīdzību EPCIS datus no izgūšanas lietojumprogrammas var piegādāt EPCIS krātuvē vai citā sistēmā, kas spēj pieņemt EPCIS datus.[17] Izgūšanas programma bieži vien mijiedarbojas ar fizisko pasauli, skenējot svītrkodus vai lasot RFID etiķetes.
    • EPCIS pieprasījumu saskarne, ar kuru EPCIS piekļūstošās lietojumprogrammas un tirdzniecības partneri, parasti mijiedarbojoties ar EPCIS repozitoriju, pēc izgūšanas var saņemt EPCIS datus.[18]

EPCIS paredzēts izmantot kopā ar GS1 pamata biznesa vārdnīcas (CBV) standartu.[9] CBV standarts sniedz datu vērtību definīcijas, kuras var izmantot EPCIS standartā noteikto datu struktūru aizpildīšanai.

EPCIS datu modelis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EPCIS datu pamatvienība ir struktūra, kas apraksta viena darbības posma pabeigšanu kopējā uzņēmējdarbības procesā; šo struktūru sauc par EPCIS notikumu. EPCIS notikumu kolekcija sniedz detalizētu priekšstatu par uzņēmējdarbības procesu laikā un vietā. Viena EPCIS pasākuma informācijas saturs ir sakārtots četrās dimensijās:[19]

Kas
Objekta (-u) vai citu vienību identifikatori, kas ir notikuma priekšmets
Kad
Datums un laiks, kad ir noticis notikums, un spēkā esošā vietējā laika josla
Kur
Vietas, kur notikums ir noticis, identifikators un vietas, kur objektam(-iem), sekojot notikumam, paredzams atrasties
Kāpēc
Informācija par uzņēmējdarbības kontekstu, tostarp: identifikators, kas norāda notiekošo uzņēmējdarbības posmu (piemēram, nosūtīšana, saņemšana utt.), Identifikators, kas norāda notikumam sekojošā objekta(-u) uzņēmējdarbības stāvokli (piemēram, aktīvs, atsaukts, bojāts utt.), nosūtītāja un saņēmēja pušu identifikatori (ja notikums ir daļa no pārsūtīšanas procesa starp pusēm), saites uz attiecīgajiem darījumu dokumentiem (piemēram, pirkuma pasūtījums, rēķins utt.), notikuma vai partijas līmeņa pamatdati un/vai cita informācija, kas definēta, izmantojot lietotāja paplašinājumus.

Ja EPCIS datu modelim ir nepieciešams identifikators, tad EPCIS ļauj izmantot jebkuru URI . Visbiežāk izmantotie identifikatori ir definēti EPC pamatdarbības vārdnīcā.[9]

Katrs no attēlā parādītajiem uzņēmējdarbības posmiem varētu būt EPCIS notikuma avots. Katra šāda notikuma saturs ir atšķirīgs atkarībā no uzņēmējdarbības posma, taču tiem visiem ir vienāda četrdimensiju struktūra.

EPCIS notikumu veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visiem EPCIS notikumiem piemīt četrdimensiju informatīvais saturs par to, kas, kur, kad un kāpēc. EPCIS standarts nosaka piecus dažādus notikumu veidus, kas ļauj mainīt dimensijas “kas” struktūru un ar to saistītās variācijas notikuma semantikā.[20]

Notikuma veids Kādas dimensijas saturs Nozīme Piemērs
Objekta notikums[21] Viena vai vairāku objektu identifikatori Norādītie objekti, kas piedalījās pasākumā Produkta X sērijas numuri 111, 112 un 113 tika redzēti atrašanās vietā ABC "nosūtīšanas" darbības laikā 2014.gada 15.martā plkst. 10:23.
Apkopošanas notikums[22] Pamatobjekta identifikators un viena vai vairāku pakārtoto objektu identifikatori Norādītie pakārtotie objekti tika fiziski apkopoti norādītajā pamatobjektā (vai atdalīti no tā) Produkta X sērijas numuri 111, 112 un 113 tika ievietoti kastē atrašanās vietā ABC "iepakošanas" laikā 2014.gada 15.martā plkst. 10:23.
Transformācijas notikums[23] Viena vai vairāku ievades objektu un viena vai vairāku izvades objektu identifikatori Norādītie ievades objekti tika patērēti un norādītie izvades objekti tika ražoti 2014. gada 15. martā plkst. 10:23, atrašanās vietā ABC, sajaukšanas laikā tika sajauktas 10 vienības izejvielas X un 10 vienības izejvielas Y, lai izveidotu 100 vienības produkta Z.
Darījuma notikums[24] Pamatobjekta identifikators (pēc izvēles), viena vai vairāku pakārtoto objektu identifikatori un viena vai vairāku darījumu identifikatori Norādītie objekti tika nepārprotami saistīti (vai atsaistīti) ar norādītajiem uzņēmējdarbības darījumiem Produkta X sērijas numuri 111, 112 un 113 2014.gada 15.martā plkst. 10:23 tika izraudzīti pirkuma pasūtījuma 9876 izpildei.
Daudzuma notikums[25] (novecojis) Klases līmeņa identifikators un daudzums Norādītais noteiktas klases daudzums ir piedalījies notikumā.

Daudzuma notikums EPCIS 1.1 ir novecojis, jo to aizstāj jaunas funkcijas, kas pievienotas EPCIS 1.1. objekta notikumam

100 produkta X vienības tika redzētas atrašanās vietā ABC "nosūtīšanas" operācijas laikā 2014.gada 15.martā plkst. 10:23.

EPCIS izgūšanas saskarne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EPCIS izgūšanas saskarne nodrošina EPCIS datiem līdzekļus, kas tos no izgūšanas lietojumprogrammas nogādā EPCIS krātuvē vai citā sistēmā, kas spēj pieņemt EPCIS datus.[17] Izgūšanas programma bieži mijiedarbojas ar fizisko pasauli, skenējot svītrkodus vai nolasot RFID etiķetes. EPCIS izgūšanas interfeiss, izmantojot XML formātu EPCIS notikumiem, ko nodrošina standartā paredzētā XML shēma.[26] EPCIS standarts nodrošina EPCIS izgūšanas saskarnes sasaistes, kurās tiek izmantota ziņojumu rinda vai HTTP .[27]

EPCIS pieprasījumu saskarne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EPCIS pieprasījumu saskarne nodrošina līdzekli, ar kuru EPCIS piekļūstošās lietojumprogrammas un tirdzniecības partneri, parasti mijiedarbojoties ar EPCIS repozitoriju pēc izgūšanas var saņemt EPCIS datus.[18] Pieprasījumu saskarne ir definēta kā tīmekļa pakalpojums, kas atbalsta šādas darbības:[28]

Pieprasījuma saskarnes darbība Apraksts
aptauja Pieprasījumi par norādītiem kritērijiem atbilstošiem EPCIS notikumiem, ar nekavējošu rezultātu atgriešanu.
abonēt Reģistrē pastāvīgu, norādītajiem kritērijiem atbilstošu pieprasījumu EPCIS notikumiem. Jauni notikumi, kas atbilst pieprasījuma kritērijiem, pēc noteikta grafika asinhroni tiek nosūtīti abonentam.
atrakstīties Noņem iepriekš reģistrētu abonementu.
getSubscriptionIDs Atgriež aktīvo abonementu sarakstu.
getQueryNames Atgriež pakalpojumu atbalstīto vaicājumu veidu sarakstu.
getStandardVersion Atgriež pakalpojuma atbalstītā EPCIS standarta versijas numuru (piemēram, "1.2").
getVendorVersion Atgriež

piegādātāja definētu virkni, identificējot visus pakalpojuma atbalstītos nestandarta paplašinājumus.

EPCIS standarts nodrošina EPCIS vaicājumu saskarnes sasaisti, kas kā transportēšanas mehānismu izmanto SOAP, vai AS2.[29]

Sertifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 komerciālos programmatūras produktus var sertificēt kā atbilstošus EPCIS standartam.[5] Produktus var sertificēt kā atbilstošus EPCIS Capture Interface, EPCIS Query Interface vai abiem. Kopš 2014.gada sertifikātu ir saņēmuši 24 komerciāli produkti. Starp tiem ir viena atvērtā koda ieviešana, FossTrak[novecojusi saite] .

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 EPCIS 1.2, p. 9
  2. ↑ EPCglobal was formed as a joint venture of the Uniform Code Council (UCC) and the European Article Numbering association (EAN) in 2003. When UCC and EAN merged to form GS1 in 2005, the activities of EPCglobal were merged into GS1. Today, all EPCglobal standards are published as GS1 standards, and the EPCglobal name has only historical and marketing significance.
  3. ↑ 3,0 3,1 Roberti, Mark, "The EPCIS Standard in Perspective," RFID Journal, April 2007.
  4. ↑ Meranda, Mike, "The Ratification of EPCIS," RFID Journal, April 2007.
  5. ↑ 5,0 5,1 GS1, EPCglobal Software Certification Program Arhivēts 2014. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., retrieved 26 October 2014.
  6. ↑ 6,0 6,1 Beth Bacheldor, RFID News Roundup, RFID Journal, 29 May 2014.
  7. ↑ Brock, D. L., "The Physical Markup Language: A Universal Language for Physical Objects," MIT Auto-ID Center Whitepaper MIT-AUTOID-WH-003, February, 2001.
  8. ↑ Traub, K., et al, The EPCglobal Architecture Framework, July, 2005.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 EPCglobal, "Core Business Vocabulary Standard," EPCglobal Standard, October, 2010.
  10. ↑ GS1, "RFID Bar Code Interoperability," GS1 Guideline, August, 2012.
  11. ↑ EPCIS 1.1, p. 3
  12. ↑ EPCIS 1.2, p. 4
  13. ↑ EPCIS 1.2, p. 10.
  14. ↑ EPCIS 1.2, p. 12.
  15. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.
  16. ↑ EPCIS 1.2, Section 8.
  17. ↑ 17,0 17,1 EPCIS 1.2, Section 8.1.
  18. ↑ 18,0 18,1 EPCIS 1.2, Section 8.2.
  19. ↑ EPCIS 1.2, p. 30.
  20. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.4.
  21. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.4.2.
  22. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.4.3.
  23. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.4.6.
  24. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.4.5.
  25. ↑ EPCIS 1.2, Section 7.4.4.
  26. ↑ EPCIS 1.2, Section 9.5
  27. ↑ EPCIS 1.2., Section 10.
  28. ↑ EPCIS 1.2, Section 8.2.5.
  29. ↑ EPCIS 1.2, Section 12.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Elektroniskais produkta kods

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=EPCIS&oldid=4111528"