Eglintona sala
| Eglintona sala | |
|---|---|
 Salas satelītattēls | |
  Eglintona sala  Eglintona sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 75°46′N 118°27′W / 75.767°N 118.450°WKoordinātas: 75°46′N 118°27′W / 75.767°N 118.450°W |
| Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
| Platība | 1541 km² |
| Garums | 73 km |
| Platums | 27 km |
| Krasta līnija | 227[1] km |
| Augstākais kalns | 210 m |
| Administrācija | |
 Kanāda | |
| Teritorija |
 Ziemeļrietumu Teritorijas |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Eglintona sala Vikikrātuvē | |
Eglintona sala (angļu: Eglinton Island) ir Kanādai piederoša neapdzīvota sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Administratīvi pieder Ziemeļrietumu Teritorijām.[2]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst Perija salu grupā, kas savukārt pieder Karalienes Elizabetes salu grupai. 23 km platais Keleta šaurums dienvidaustrumos to atdala no Melvila salas, Krozjē šaurums ziemeļrietumos — no Prinča Patrika salas, bet Maklūra šaurums dienvidrietumos — no Benksa salas. Valda arktiska tuksneša klimats, tundra.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salu 1853. gadā atklāja viens no Džona Franklina pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (George Mecham).[3] Nosaukta par godu Arčibaldam Montgomerijam, 13. Eglintonas grāfam.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ The Atlas of Canada. Sea Islands
- ↑ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Eglinton Island
- ↑ George F. M'Dougall. The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854. London : Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts, 1857.
- ↑ William James Mills: Exploring Polar Frontiers. A Historical Encyclopedia. Band 1, ABC-CLIO, Santa Barbara 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 207f.
