Pāriet uz saturu

Egoisms

Vikipēdijas lapa

Egoisms ir pārmērīga iedomība un lepnums. Tas ir saistīts ar narcismu un patmīlību.

Latīņu vārds "ego", kas nozīmē Es.

Termini "egoisms" un "pašcildināšana" var attiekties arī uz:

  • pašcildināšana, ir pārmērīga vai pārspīlēta tieksme sevi atzīt par vissvarīgāko,
  • solipsisms, ticība, ka tikai savām domām un apziņai var uzticēties , ka tikai tā pastāv un ka tikai viņa pieredze ir reāla,
  • individuālais anarhisms, ir anarhijas forma , tā aizsācējs ir Makss Štirners,
  • egocentrisms, kad cilvēks pavisam ignorē citu cilvēku vajadzības un intereses.

Filozofi kas izstrādāja filozofisko sistēmu egoisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Altruisms, ir nesavtīga rīcība citu labā, nedomājot par savu labumu
  • Apgaismotā savtība, filozofijas ētika kas nosaka, ka personām, kas darbojas, lai sekmētu citu dalībvalstu intereses (vai intereses grupas vai grupām, pie kurām tie pieder), galu galā kalpo savu pašu interesēm.
  • Individuālisms, koncentrēšanās uz individuālajām vajadzībām, nevis sabiedrības
  • Individuālais anarhisms, anarhisms, kas ir augstākā vara priekš indivīda
  • Manipulators, tendence maldināt un manipulēt ar citiem, par personīgo labumu
  • Objektīvisms (Aina Renda), filozofiska sistēma, kas balstās uz Ainas Rendas rakstiem, kuros tiek atbalstīta patmīlība
  • Egoisms, apzīmē to, ka priekšroka dota domām vai darbiem par sevi, proti, pašu intereses ir galvenās un/vai pārspīlētas rūpes par sevi
  • Pašintereses, nievājošs termins, kas attiecas uz jebkuru filozofiju, doktrīnu, vai tendenci, kas aizstāv tieši egoistiskus principus kā vēlamus
  • Suiteisms, pārliecība par sevi ,ka esi kā dievība