Eifeļa tornis

Eifeļa tornis
Eifeļa tornis
	Tour Eiffel
	Eifeļa tornis
Augstākā ēka
	Augstākā pasaulē laikā no 1889. līdz 1930. gadam[I]
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Parīze, Francija
Koordinātas	48°51′29.6″N 2°17′40.2″E / 48.858222°N 2.294500°EKoordinātas: 48°51′29.6″N 2°17′40.2″E / 48.858222°N 2.294500°E
Būvniecības sākums	1887. gada 28. janvāris
Pabeigta	1889. gada 15. marts
Atvēršana	1889. gada 31. marts
Augstums
Jumts	300,65 m
Augšējais stāvs	273 m
Tehniskās detaļas
Stāvi	3
Lifti/elevatori	9

Eifeļa tornis

Eifeļa tornis (franču: la Tour Eiffel) ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. To projektējis franču inženieris Gustavs Eifelis.

Skaitliski fakti

Tornis ir 300 metrus (1000 pēdu) augsts, kas ir aptuveni 75 stāvi. Ieskaitot 20,75 metrus (70 pēdu) garo antenu, būve ir 320,75 metrus (1070 pēdu) augsta, kas ir 81 stāvs. Līdz ar torņa atklāšanu tas kļuva par augstāko celtni pasaulē, pārspējot Vašingtonas monumentu. Šo titulu tas saglabāja līdz 1930. gadam, kad tika pabeigta Ņujorkas Chrysler ēka (319 m jeb 1063,33 pēdas augsta) — bet tā kā ieskaitot antenu, tornis bija garāks, tad kā augstākās pasaules ēkas parasti norādīja abas. Šobrīd tornis ir otrā augstākā būve Francijā pēc 1939. gadā būvētā Allouis garo viļņu raidītāja, kas ir 350 m augsts. Eifeļa tornis ir augstākā būve Parīzē. Otrā augstākā būve Parīzē ir Montparnasse tornis (franču: Tour Montparnasse) — 210 m.

Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais svars ir 10100 tonnas. Atkarībā no laika temperatūras torņa smaile var novirzīties par 8 centimetriem (3,25 collām), izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas. Tomēr torņa krāsa nedaudz mainās, šobrīd tas ir brūni-pelēks. Pirmajā stāvā ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē krāsot torni.

Tornis

Tornis uzbūvēts starp 1887. un 1889. gadu kā ieejas arka Vispasaules izstādei (franču: Exposition Universelle) par godu Franču revolūcijas gadadienai. Atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts tā paša gada 6. maijā. Trīssimt strādnieku savienoja 18 038 tērauda detaļas, izmantojot 3,5 miljonus savienojumu. Bija augsts nelaimes gadījumu risks, jo tornis ir atklāta konstrukcija, bez stāviem (izņemot 2 platformas) un sienām. Bet tā kā Eifelis labi rūpējās par darbinieku drošību, bojā gāja tikai viens cilvēks.

Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca par "jēlumu acī". Rakstnieks Gijs de Mopasāns regulāri pusdienoja torņa restorānā, jo tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu.

Viena no Holivudas klišejām ir fakts, ka no katra loga Parīzē var redzēt Eifeļa torni. Patiesībā, kopš māju augstums tiek ierobežots, Eifeļa tornis ir redzams tikai no augstākajām ēkām.

Eifeļa torni bija paredzēts lietot tikai 20 gadus. Pēc tam īpašuma tiesības pārietu Parīzes pašvaldībai, kura plānoja to nojaukt (konkursa noteikumos bija ierakstīts, ka tornim jābūt viegli demontējamam), bet tas izrādījās vērtīgs no komunikāciju viedokļa un to nolēma pēc termiņa beigām nenojaukt. Tas arī tika izmantots, lai notvertu Matu Harī, un pēc tā torņa nojaukšana vairs nevienam nenāca prātā.

Kopš 20. gadsimta sākuma tornis tiek izmantots radio un televīzijas pārraidēm. Tornī ir 2 restorāni: 95 metru augstumā virs jūras līmeņa, pirmajā stāvā — Altitude 95 (Augstums 95) un otrajā stāvā — Jules Verne (Žils Verns), dārgs restorāns ar privātu liftu.

Notikumi

1930. gadā zaudē augstākās būves titulu, jo ir pabeigta Chrysler ēka Ņujorkā.
No 1925. līdz 1934. gadam izgaismotas Citroën zīmes apņem 3 no 4 torņa pusēm, tornis kļūst par lielāko ziņojumu dēli tajā laikā.
1956. gadā 3. janvārī uguns sabojā torņa virsotni.
1959. gadā uz torņa tiek uzstādīta antena.
2000. gadā tiek uzstādītas mirgojošas gaismas un 4 ļoti spēcīgi prožektori, un kopš tā laika naktīs ir vērojams gaismu šovs.