Eifeļa tornis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eifeļa tornis
La tour Eiffel
Eifeļa tornis
Eifeļa tornis (Parīze)
Eifeļa tornis
Eifeļa tornis
Augstākā ēka
Augstākā pasaulē laikā no 1889. līdz 1930. gadam[I]
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Koordinātas 48°51′29.6″N 2°17′40.2″E / 48.858222°N 2.294500°E / 48.858222; 2.294500Koordinātas: 48°51′29.6″N 2°17′40.2″E / 48.858222°N 2.294500°E / 48.858222; 2.294500
Būvniecības sākums 1887. gada 28. janvāris
Pabeigta 1889. gada 15. marts
Atvēršana 1889. gada 31. marts
Augstums
Jumts 300,65 m
Augšējais stāvs 273 m
Tehniskās detaļas
Stāvi 3
Lifti/elevatori 9

Eifeļa tornis (franču: la Tour Eiffel) ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. To projektējis franču inženieris Gustavs Eifelis.

Skaitliski fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tornis ir 300 metrus (1000 pēdu) augsts, kas ir aptuveni 75 stāvi. Ieskaitot 20,75 metrus (70 pēdu) garo antenu, būve ir 320,75 metrus (1070 pēdu) augsta, kas ir 81 stāvs. Līdz ar torņa atklāšanu tas kļuva par augstāko celtni pasaulē, pārspējot Vašingtonas monumentu. Šo titulu tas saglabāja līdz 1930. gadam, kad tika pabeigta Ņujorkas Chrysler ēka (319 m jeb 1063,33 pēdas augsta) — bet tā kā ieskaitot antenu, tornis bija garāks, tad kā augstākās pasaules ēkas parasti norādīja abas. Šobrīd tornis ir otrā augstākā būve Francijā pēc 1939. gadā būvētā Allouis garo viļņu raidītāja, kas ir 350 m augsts. Eifeļa tornis ir augstākā būve Parīzē. Otrā augstākā būve Parīzē ir Montparnasse tornis (franču: Tour Montparnasse) — 210 m.

Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais svars ir 10100 tonnas. Atkarībā no laika temperatūras torņa smaile var novirzīties pa 8 centimetriem (3,25 collām), izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas. Tomēr torņa krāsa nedaudz mainās šobrīd tas ir brūni-pelēks. Pirmajā stāvā ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē krāsot torni.

Tornis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tornis uzbūvēts starp 1887. un 1889. gadu kā ieejas arka Vispasaules izstādei (franču: Exposition Universelle) par godu Francijas revolūcijas gadadienai. Atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts tā paša gada 6. maijā. Trīssimt strādnieku savienoja 18 038 tērauda detaļas, izmantojot 3,5 miljonus savienojumu. Bija augsts nelaimes gadījumu risks, jo tornis ir atklāta konstrukcija, bez stāviem (izņemot 2 platformas) un sienām. Bet tā kā Eifelis labi rūpējās par darbinieku drošību, bojā gāja tikai 1 cilvēks.

Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca par "jēlumu acī". Rakstnieks Gijs de Mopasāns regulāri pusdienoja torņa restorānā, jo tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu.

Viena no Holivudas klišejām ir fakts, ka no katra loga Parīzē var redzēt Eifeļa torni. Patiesībā, kopš māju augstums tiek ierobežots, Eifeļa tornis ir redzams tikai no augstākajām ēkām.

Eifeļa torni bija paredzēts lietot tikai 20 gadus. Pēc tam īpašuma tiesības pārietu Parīzes pašvaldība, kura plānoja to nojaukt (konkursa noteikumos bija ierakstīts, ka tornim jābūt viegli demontējamam), bet tas izrādījās vērtīgs no komunikāciju viedokļa un to nolēma nenojaukt pēc termiņa beigām. Tas arī tika izmantots, lai notvertu Matu Harī, un pēc tā torņa nojaukšana vairs nevienam nenāca prātā.

Kopš 20. gadsimta sākuma, tornis tiek izmantots radio un televīzijas pārraidēm. Tornī ir 2 restorāni: 95 metru augstumā virs jūras līmeņa, pirmajā stāvā — Altitude 95 (Augstums 95) un otrajā stāvā — Jules Verne (Žils Verns), dārgs restorāns ar privātu liftu.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1930. gadā zaudē augstākās būves titulu, jo ir pabeigta Chrysler ēka Ņujorkā.
  • No 1925. līdz 1934. gadam izgaismotas Citroën zīmes apņem 3 no 4 torņa pusēm, tornis kļūst par lielāko ziņojumu dēli tajā laikā.
  • 1956. gadā 3. janvārī uguns sabojā torņa virsotni.
  • 1959. gadā uz torņa tiek uzstādīta antena.
  • 2000. gadā tiek uzstādītas mirgojošas gaismas un 4 ļoti spēcīgi prožektori, un kopš tā laika naktīs ir vērojams gaismu šovs.

Torņa divsimtmiljonais viesis to apmeklēja 2002. gada 28. novembrī.

Panorāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzes ainava ar Eifeli

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]