Citroën

Vikipēdijas lapa
Citroën
Tips kapitālsabiedrība
Darbības joma autobūve
Dibināts 1919. gads
Dibinātājs Andrē Sitroēns
Galvenais birojs Senvena, Karogs: Francija Francija
Produkti automašīnas, komerciālais transports
Mātes uzņēmums Stellantis, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Tīmekļa vietne citroen.com
2011. gada modelis Citroën DS5

Citroën (oficiālais nosaukuma Automobiles Citroën S.A.) ir Francijas autobūves uzņēmums. Tas ir dibināts 1919. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Senvenā. Tas ietilpst Nīderlandē reģistrētas pārvaldītājsabiedrības Stellantis grupā.

Citroën rūpnīcas atrodas Argentīnā, Brazīlijā, Francijā, Portugālē, Slovākijā, Spānijā, Turcijā. Ir vairāki kopuzņēmumi un kopsadabībā ar citiem ir tapuši transportlīdzekļu modeļi; dažus modeļus ražo trešā puse.

Uzņēmums aktīvi darbojas motoru sporta aktivitātēs, par kurām atbild Citroën Racing komanda. Tā ir veiksmīgi startējusi Pasaules rallija čempionātā un Pasaules vieglo automašīnu čempionātā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franču rūpnieks Andrē Sitroēns (André Citroën) pirms Pirmā pasaules kara vadīja autobūves uzņēmumu Mors. Kara laika tā ražoja munīciju, bet pēc kara rūpnīca palika bez pasūtījumiem. Sitroēns pieaicināja inženieri Zilu Salomonu, lai uzkonstruētu jaunu automašīnu. 1919. gadā dibināts jauns uzņēmums Citroën, un tas pirmais Eiropā sāka automašīnu masveida ražošanu.[1] Pirmā modeļa Type A ražošana sākās 1919. gada maijā, un 7. jūlijā pirmais eksemplārs nogādāts pircējam. Drīz parādījās arī citi modeļi.

Citroën ieviesa daudzus jauninājumus. 1924. gadā sadarbībā ar amerikāņu inženieri Edvardu Badu izlaista mašīna ar nerūsošā tērauda korpusu (līdz tam laikam plaši izmantoja koka korpusus).

1934. gadā izlaists modelis Traction Avant, kurā ieviests tehnoloģisks jaunums — nesošais korpuss (mašīnai nav atsevišķa rāmja, korpuss kalpo par rāmi). Citi šī modeļa jauninājumi, kas Francijā bija pirmoreiz: priekšējā piedziņa un neatkarīga piekare. Traction Avant ieviešana ražošanā notika piecos mēnešos. Bija strauji jāpārbūvē rūpnīca un jāveic plašas mārketinga aktivitātes, kas īsā laikā prasīja lielus finanšu ieguldījumus. Lai arī palīdzēja uzņēmums Michelin, 1934. gada decembrī Citroën iestājās bankrots. Dažu mēnešu laikā par uzņēmuma lielāko akciju turētāju kļuva Michelin. Pjērs Mišelins (Pierre Michelin) kļuva par Citroën izpilddirektoru. 1935. gadā Andrē Sitroēns nomira.

1948. gada izlaists modelis 2CV, kas, pateicoties neparasti zemajai cenai, kļuva ļoti populārs Francijā.

1965. gadā Citroën ieguva savā kontrolē autoražotāju Panhard, 1967. gadā nopirkts autoražotājs Berliet. 1968. gada iegādāts Itālijas sporta automašīnu ražotājs Maserati. 1968. gadā Michelin pārdeva 49 % Citroën kapitāldaļu Itālijas Fiat.

1973. gada naftas krīzes ietekmē Citroën piedzīvoja finansiālu triecienu, strauji samazinoties automašīnu pārdošanas apjomiem. 1973. gadā Fiat pārdeva Citroën mātes uzņēmuma PARDEVI 49 % kapitāldaļu atpakaļ Michelin īpašumā. 1974. gadā Citroën atkal bankrotēja. Berliet pārdots autoražotājam Renault; slēgta kopuzņēmuma Comotor rotācijas dzinēju rūpnīca. Bija plānots likvidēt Maserati rūpnīcu, bet pret to iebilda strādnieki. Arodbiedrību un Itālijas valdības spiediena rezultātā tika atrasts Maserati pircējs — Itālijas sporta mašīnu ražotājs De Tomaso, kuram rūpnīca pārdota 1975. gada maijā. 1974. gada 24. jūnijā tika paziņots, ka Citroën apvienosies ar Peugeot. 1974. gada decembrī Peugeot S.A. ieguva 38,2 % Citroën kapitāldaļu. 1976. gada 9. aprīlī Peugeot palielināja daļu līdz 89,95 %. Abiem uzņēmumiem izveidots mātes uzņēmums PSA Peugeot Citroën (tagad Groupe PSA). Citroën izlaida galvenokārt mazlitrāžas automašīnas, un no 1976. līdz 1979. gadam finanšu stāvoklis uzlabojās. 1976. gadā Rumānijā izveidots kopuzņēmums Oltcit mazlitrāžas automašīnu ražošanai.

1980. gados Citroën modeļos sāka vairāk izmantot Peugeot dzinējus un citus mezglus. 1984. gadā sākta automašīnu pārdošana Ķīnā, kas mūsdienās kļuvis par uzņēmuma lielāko tirgu.

Ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā tika slēgta rūpnīca Onēsubuā. Savukārt premium klases automašīnas tika izdalītas atsevišķā markā DS Automobiles, un to pārdošana veicās labi.

2021. gada 16. janvārī tika pabeigta mātes uzņēmuma Groupe PSA apvienošanās ar Fiat Chrysler Automobiles, un Citroën nonāca apvienotā uzņēmuma Stellantis pakļautībā.

Logotips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logotipam iedvesmu deva ševrona zobrats

22 gadu vecumā Andrē Sitroēns apmeklēja Lodzu Polijā, kur kādās dzirnavās pamanīja inovatīvu zobratu ar ševrona (V veida) formas zobiem. Viņš nopirka šo patentu pielietošanai automašīnu aizmugurējai piedziņai. Kad tika izveidots uzņēmums Citroën, par logotipa pamatu tika ņemti ševrona zobrata divi zobi.

Vēsturiskie logotipi:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]