Eifeļa tornis
Eifeļa tornis | |
---|---|
Tour Eiffel | |
Skats uz Eifeļa torni no Marsa laukuma | |
Augstākā ēka | |
Augstākā pasaulē laikā no 1889. līdz 1930. gadam[I] | |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Parīze, Francija |
Koordinātas | 48°51′29.6″N 2°17′40.2″E / 48.858222°N 2.294500°EKoordinātas: 48°51′29.6″N 2°17′40.2″E / 48.858222°N 2.294500°E |
Būvniecības sākums | 1887. gada 28. janvāris |
Pabeigta | 1889. gada 15. marts |
Atvēršana | 1889. gada 31. marts |
Augstums | |
Jumts | 300,65 m |
Augšējais stāvs | 273 m |
Tehniskās detaļas | |
Stāvi | 3 |
Lifti/elevatori | 9 |
Celtniecība | |
Galvenais darbuzņēmējs | Compagnie des Etablissements Eiffel |
Eifeļa tornis (franču: la Tour Eiffel) ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. To projektēja un uzcēla franču inženiera Gistava Eifeļa uzņēmums, kura vārdā tornis ir nosaukts.
Skaitliski fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tornis ir 300 metrus augsts, kas ir aptuveni 75 stāvi. Ieskaitot uz jumta esošo antenu, celtne ir 330 metrus augsta. Līdz ar torņa atklāšanu tas kļuva par augstāko celtni pasaulē, pārspējot Vašingtona pieminekli. Šo titulu tas saglabāja līdz 1930. gadam, kad Ņujorkā tika pabeigta 319m augstā Chrysler Building, bet tā kā ieskaitot antenu, tornis bija garāks, tad kā augstākās pasaules ēkas parasti norādīja abas. Šobrīd tornis (330 metri, ieskaitot antenu) ir otrā augstākā celtne Francijā pēc 1939. gadā celtā un 350 m augstā Allouis garo viļņu raidītāja. Eifeļa tornis ir augstākā celtne Parīzē. Otrā augstākā celtne Parīzē ir 210 m augstais Monparnasas tornis.
Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais torņa svars ir 10 100 tonnas. Atkarībā no gaisa temperatūras torņa smaile var novirzīties par 8 centimetriem, izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas. Laika gaitā torņa krāsa ir nedaudz mainījusies, šobrīd tas ir brūni-pelēks. Pirmajā stāvā ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē krāsot torni.
Tornis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tornis uzbūvēts starp 1887. un 1889. gadu kā ieejas arka Vispasaules izstādei, kas Parīzē tika rīkota par godu Franču revolūcijas gadadienai. Atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts apmeklētājiem tā paša gada 6. maijā. Trīssimt strādnieku savienoja 18 038 tērauda detaļas, izmantojot 3,5 miljonus savienojumu. Torņa celtniecība bija liels nelaimes gadījumu risks, jo tornis ir atklāta konstrukcija, bez stāviem (izņemot 2 platformas) un sienām. Bet tā kā Eifelis labi rūpējās par darbinieku drošību, bojā gāja tikai viens cilvēks.
Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca par "jēlumu acī". Rakstnieks Gijs de Mopasāns regulāri pusdienoja torņa restorānā, jo tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu.
Viena no Holivudas klišejām ir fakts, ka no katra loga Parīzē var redzēt Eifeļa torni. Patiesībā, kopš māju augstums tiek ierobežots, Eifeļa tornis ir redzams tikai no augstākajām ēkām.
Eifeļa torni bija paredzēts lietot tikai 20 gadus. Pēc tam īpašuma tiesības pārietu Parīzes pašvaldībai, kura plānoja to nojaukt (konkursa noteikumos bija ierakstīts, ka tornim jābūt viegli demontējamam), bet tas izrādījās vērtīgs no komunikāciju viedokļa un to nolēma pēc termiņa beigām nenojaukt.
Tornis tika izmantots, lai notvertu Matu Hari.
Kopš 20. gadsimta sākuma tornis tiek izmantots radio un televīzijas pārraidēm. Tornī ir divi restorāni: 95 metru augstumā virs jūras līmeņa, pirmajā stāvā — Altitude 95 (Augstums 95) un otrajā stāvā — Jules Verne (Žils Verns), dārgs restorāns ar privātu liftu.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1930. gadā zaudēja augstākās būves titulu, jo ir pabeigta Chrysler ēka Ņujorkā.
- No 1925. līdz 1934. gadam izgaismotas Citroën zīmes apņēma torni 3 no 4 pusēm, tornis kļuva par lielāko reklāmas objektu.
- 1956. gadā 3. janvārī uguns sabojāja torņa virsotni.
- 1959. gadā uz torņa tika uzstādīta antena.
- 2000. gadā tika uzstādītas mirgojošas gaismas un 4 ļoti spēcīgi prožektori, kopš tā laika naktīs ir vērojams gaismu šovs.
Torņa divsimtmiljonais viesis to apmeklēja 2002. gada 28. novembrī.
Panorāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eifeļa tornis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Eifeļa torņa oficiālā tīmekļa vietne
- Eifela torņa video
- Eifeļa torņa foto un video
|