Eiropas Kino akadēmija
| Izveidots | 1989 |
|---|---|
| Dibinātājs | Ingmars Bergmans |
| Tips | profesionāla asociācija |
| Juridiskais statuss | Vācijā reģistrēta asociācija[1] |
| Mērķis | Veicināt Eiropas filmu industrijas intereses[2] |
| Galvenā mītne | Berlīne, Vācija |
| Atrašanās vieta |
|
Dalībnieki | 5300 (2024) |
prezidents | Žiljeta Binoša (kopš 2024. gada) |
| Tīmekļa vietne |
www |
Eiropas Kino akadēmija (angļu: European Film Academy) ir Eiropas filmu veidotāju asociācija, kas dibināta 1989. gadā ar mērķi veicināt Eiropas filmu industrijas intereses un popularizēt pasaulē Eiropas filmas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi Eiropas filmu veidotāji sapulcējās Berlīnē par godu Eiropas Kino balvas pirmajai pasniegšanai 1988. gada novembrī, bet 1989. gadā nodibināja Eiropas Kino biedrību. To dibināja zviedru režisors Ingmars Bergmans un vēl 40 filmu veidotāji no visas Eiropas, tostarp Bernardo Bertoluči, Klods Šabrols, Dušans Makavejevs, Ištvāns Sabo un Vims Venderss. Bergmanis kļuva par pirmo prezidentu, bet Vendersu ievēlēja par priekšsēdētāju.[2] Gadu vēlāk Eiropas Kino biedrību pārdēvēja par Eiropas Kino akadēmiju.
1996. gadā Venderss pārņēma prezidenta amatu no Bergmana,[3] un par priekšsēdētāju ievēlēja britu producentu Niku Pauelu.[2]
Poļu kinorežisore Agņeška Holanda kļuva par pirmo sievieti Eiropas Kino akadēmijas prezidenti 2021. gadā. Īru un britu filmu producentu Maiku Dauniju ievēlēja par priekšsēdētāju 2020. gadā. Franču aktrise Žiljeta Binoša ievēlēta par akadēmijas prezidenti 2024. gada maijā pēc Holandas atkāpšanās.[4]
Organizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akadēmijas valdē ir biedri, kas pārstāv dažādas Eiropas daļas. Valdes locekļus ievēl uz 2 gadiem, bet ne ilgāk kā uz 3 periodiem. No 2024. gada katrs no 15 organizācijas valdes locekļiem tika izvēlēts no 15 atšķirīgiem ģeogrāfiskiem vai valodu reģioniem Eiropā. Vieta valdē atvēlēta arī starptautiskam etniskajam pārstāvim no Eiropas sāmiem vai romiem.[5][6]
Akadēmijas biedru skaitu sākotnēji ierobežoja līdz 99, bet vēlāk biedru skaitu izlēma palielināt. Akadēmija reizi gadā uzaicina jaunus biedrus. 2024. gadā dalībnieku skaits pārsniedzis 5000.[7]
Pasākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Kino akadēmija iniciē un piedalās aktivitātēs, kas attiecas uz filmu politiku, kā arī ar ekonomiskiem, mākslinieciskiem un apmācības aspektiem. Akadēmijas pasākumi ietver īsfilmu festivālus, konferences, seminārus un meistarklases jaunajiem talantiem ar augsta līmeņa kino profesionāļu piedalīšanos.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «European Film Academy e.V. – Transparency Register». 2024. gada 9. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 9. maijs. Skatīts: 2024. gada 9. maijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «European Film Academy». The European Film Academy. Skatīts: 2021. gada 5. maijs.
- ↑ Rossberg, O., and C. Rogers. "Biography." Wim Wenders. 1 2001. Wim Wenders Productions. 14 February 2008 «Biography / Wim Wenders - the Official Site». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. februāris. Skatīts: 2008. gada 14. februāris..
- ↑ «Juliette Binoche as new President». The European Film Academy. Skatīts: 2024. gada 9. maijs.
- ↑ Scott Roxborough (29 June 2023), European Film Academy Restructures Board to Increase Regional and Ethnic Diversity The Hollywood Reporter.
- ↑ Naman Ramachandran. «Cate Blanchett, Matteo Garrone, Molly Manning Walker Among 709 New Members of European Film Academy – Global Bulletin». Variety (en-US), 2024-05-09. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ "The European Film Academy — Members" Arhivēts 19 January 2021 Wayback Machine vietnē.. Retrieved 10 May 2024.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|