Eitineirija

Streptoneirijas procesa gaita, aiz kura vēlāk var sekot eitineirija.

Eitineirija ir pleziomorfs stāvoklis, kas raksturīgs dažām vēderkāju grupām, un kas ir divu evolūcijas notikumu rezultāts.

Pirmais notikums, ko piedzīvoja visu mūsdienu vēderkāju senči, ir pazīstams kā torsija jeb vērpe. Torsija atspoguļo notikumu, kurā zarnas, sirds, nefrīdiji, žaunas un nervu stiegras "savērpās", izraisot dažu orgānu migrāciju no dzīvnieka kreisās puses uz labo, lai pielāgotos tam, ka mantijas dobums pietuvinājās tuvu dzīvnieka galvai. Torsija radīja stāvokli cerebroviscerālajās komisūrās, ko sauc par streptoneiriju.

Otra notikuma gaitā dažas vēderkāju grupas deformējās tādā veidā, ka tās torsija notikumu padarīja atgriezenisku, iztaisnojot savus iekšējos orgānus, un tādējādi šajā procesā atvērpjot komisūras atpakaļ. Tieši šo otro stāvokli, kurā komisūras tiek atvērptas, sauc par eitineiriju.

Eitineirija ir raksturīga opistobranhijām un plaušgliemežiem, kuriem notiek nervu sistēmas atgriešanās sākotnējā stāvoklī: opistobranhijām pateicoties detorsijai, bet plaušgliemežiem, nobīdoties nervu ganglijiem uz priekšu.