Elektronikas un datorzinātņu institūts
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Dibināts | 1960. gadā |
| Atrašanās vieta |
Rīga, Latvija Dzērbenes iela 14 |
| Tips | valsts zinātniskais institūts |
| Direktors | Modris Greitāns |
| Mājaslapa | edi.lv |
Elektronikas un datorzinātņu institūts ir Latvijas valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi elektronikas un datorzinātnes nozarēs.
Galvenie pētījumu virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
EDI specializējas viedo iegulto kooperatīvo sistēmu izstrādē sekojošās pētniecības jomās:
- Īpaši precīza notikumu laika mērīšana
- Tālizpēte un kosmosa datu apstrāde
- Robotika un mašīnuztvere
- Signālu apstrāde un iegultais intelekts
- Viedie sensori un lietu internets
2020. gadā EDI strādā ap 80 zinātnisko darbinieku, no kuriem aptuveni 50 ieņem akadēmiskos amatus. Kopējais darbinieku skaits pārsniedz 100 cilvēku.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātņu akadēmijas ietvaros 1960. gadā tika dibināts Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, kurā iekļāvās atsevišķas Fizikas institūta un Enerģētikas institūta laboratorijas. Institūta izveides iniciators un tā pirmais direktors (līdz 1992.gadam) bija profesors Eduards Jakubaitis. Savu darbu Institūts uzsāka ZA augstceltnes telpās, un tā galvenās pētniecības tēmas saistījās ar ciparu skaitļošanas tehnikas attīstību, automātu teoriju, elektronisko elementu, īpaši pusvadītāju ierīču, parametru noteikšanu un testēšanu, un ātrdarbīgu loģisko shēmu izveidi izmantojot tuneļdiodes.
Kā 60–to gadu nozīmīgākais notikums ir institūta radītā un uzbūvētā pirmā ciparu elektroniskā skaitļojamā mašīna Latvijā. Tā tika sekmīgi izmantota vairākus gadus, veicot pētniecībā nepieciešamos aprēķinus. Institūtam strauji augot, 1964.gadā tas pārcēlās uz jaunām telpām Zinātņu akadēmijas pilsētiņā, kas bija izveidojusies Rīgas pilsētas Teikas apkaimē. 1967.gadā tika uzsākta zinātniskā žurnāla „Automātika un skaitļošanas tehnika” izdošana; šis žurnāls tiek izdots joprojām.
70-to gadu spilgtākie sasniegumi ir saistīti ar minielektronisko skaitļošanas mašīnu (mini-ESM) un pirmo Latvijā radīto mikroprocesoru sistēmu izveidi. Īpaši jāpiemin vairākprocesoru kontroles sistēma Mēness visurgājējam PSRS Mēness programmas ietvaros. Nozīmīgs darbs tika ieguldīts arī metroloģiskā atbalsta sniegšanai pusvadītāju rūpniecībai, kura tajos gados sekmīgi attīstījās arī Latvijā.
80-tajos gados par galveno pētniecības tēmu tika izvēlēta datortīklu izpēte un attīstība. Institūts kļuva par vienu no PSRS vadošajām zinātniskajām institūcijām šajā jomā. Intensīvs darbs tika veikts teritoriālo, kā arī lokālo datortīklu izpētes jomā, tika izstrādāti vairāki programmatūras un elektroniskās aparatūras produkti, attīstīti vērienīgi projekti, kā, piemēram, PSRS Zinātņu akadēmijas datortīkla AKADEMNET izveide. Institūtā nodarbināto pētnieku un atbalsta personāla skaits sasniedza 800 cilvēku.
1997. gadā institūts ieguva tagadējo nosaukumu – „Elektronikas un datorzinātņu institūts”. Pētniecībā notika aktīva pievēršanās signālu ciparapstrādes problēmu risināšanai, īpaši, neregulāri pārveidotu signālu apstrādei, lāzerlokācijas, lāzera-Doplera, superaugsto frekvenču u.c. signālu ciparapstrādei. Turpinājās pētījumi arī mikroprocesoru sistēmu, nelineāru objektu dinamiskas analīzes, integrālo shēmu projektēšanas metožu un datoru tīklu pārvaldības jomās. Nozīmīgākais sasniegums ir 1997.gadā iegūta Eiropas IT balva par „DASP-Lab System” izstrādi, kura demonstrēja institūtā izveidotās „Digital alias-free signal processing” tehnoloģijas iespējas.
Kopš 2007.gada 6.janvāra, saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā izdarītajiem grozījumiem, Elektronikas un datorzinātņu institūts juridiski ir valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Zinātniskās darbības likums». likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. maijā. Skatīts: 2020. gada 23. maijā.