Elektronikas un datorzinātņu institūts
 Elektronikas un datorzinātņu institūta ieejas portāls | |
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Dibināts | 1960. gadā |
| Iepriekšējie nosaukumi | Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts (ESTI) |
| Atrašanās vieta |
Rīga, Latvija Dzērbenes iela 14 |
| Tips | valsts zinātniskais institūts |
| Direktors | Modris Greitāns |
| Mājaslapa | edi.lv |
Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) ir Latvijas valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi elektronikas un datorzinātnes nozarēs.
EDI dibināts 1960. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas ietvaros un šobrīd ir valsts zinātniskais institūts, kas veic fundamentālus un lietišķus pētījumus Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” un “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” jomās.
Kopš 2007. gada 6. janvāra saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā izdarītajiem grozījumiem EDI ir valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona.
Institūta darbība pamatojas uz Zinātniskās darbības likumu un Elektronikas un datorzinātņu institūta nolikumu. Institūta lēmējorgāns ir Zinātniskā padome, kura vispārējās administratīvās vadības īstenošanai ievēl institūta direktoru.
Elektronikas un datorzinātņu institūts atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
2024. gada jūlijā EDI kopā ar Ārlietu ministriju pievienojas Memorandam par sadarbību kvantu tehnoloģiju attīstībā Latvijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Institūta izveides iniciators un tā pirmais direktors (līdz 1992. gadam) bija profesors Eduards Jakubaitis.[1] Sākotnēji institūts darbojās Zinātņu akadēmijas augstceltnes telpās, koncentrējoties uz ciparu skaitļošanas tehnikas attīstību, automātu teoriju un pusvadītāju ierīču parametru noteikšanu un testēšanu.
1960. gados institūtā tika izstrādāta viena no pirmajām ciparu elektroniskajām skaitļošanas ierīcēm Latvijā,[2] kas vairākus gadus tika izmantota dažādu pētniecisko aprēķinu veikšanai. Līdz ar institūta paplašināšanos 1964. gadā tas pārcēlās uz jaunām telpām Zinātņu akadēmijas pilsētiņā Rīgas Teikas rajonā. 60. gadu nozīmīgākais notikums ir institūta radītā un uzbūvētā pirmā ciparu elektroniskā skaitļojamā mašīna Latvijā.[2] Tā tika sekmīgi izmantota vairākus gadus, veicot pētniecībā nepieciešamos aprēķinus.
1970. gados EDI izstrādāja mini-ESM un pirmās mikroprocesoru sistēmas Latvijā.[2] Institūts piedalījās multiprocesoru kontroles sistēmas izveidē Mēness visurgājējam PSRS Mēness programmas ietvaros. Tāpat tika veikts darbs pusvadītāju rūpniecības metroloģiskā atbalsta nodrošināšanā.
1980. gados galvenā pētniecības tēma bija datortīklu izpēte un attīstība. Institūts radīja pirmo datu pārraides tīklu PSRS (AKADEMNET),[2] savienojot atsevišķas institūcijas lokālā datortīklā. Tajā laikā institūtā strādāja aptuveni 800 darbinieku.
1997. gadā institūts ieguva pašreizējo nosaukumu – Elektronikas un datorzinātņu institūts. Tajā pašā gadā EDI saņēma Eiropas IT balvu par "Dasp-lab system" izstrādi,[3] kas demonstrēja institūtā izveidotās "Digital alias-free signal processing" tehnoloģijas iespējas.
2000. gados EDI izstrādāja augstas precizitātes laika mērīšanas iekārtu "Event Timers",[4] kas tiek izmantota starptautiskajā "International Laser Ranging Service" tīklā.[5] Šīs iekārtas tiek pielietotas Eiropas Savienībā, Ķīnā, Japānā, Korejā, Krievijā un citur.
2007. gadā par institūta direktoru kļuva Modris Greitāns. Pateicoties Eiropas Struktūrfondu finansējumam,[6] tika veikta Eiropas Struktūrfondu finansējumam, kā arī daļēja telpu renovācija.[7] Institūta darbā tika iesaistīti jauni speciālisti, studenti un doktoranti, un tika uzsākti jauni pētniecības virzieni, tostarp bezvadu sensoru tīkli, iegultās sistēmas un biometrijas signālu apstrāde.
Līdz 2010. gadu beigām EDI bija noslēdzis deviņu Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu īstenošanu, un tajā laikā tika uzsākta arī vairāku jaunu projektu īstenošana. Paralēli notika dalība valsts pētījumu programmās un Eiropas Savienības Septītās ietvara programmas projektos, kā arī uzsākta aktīva līdzdalība Eiropas pētniecības programmas "Apvārsnis 2020" (Horizon 2020) projektos. Pētniecības virzieni tika paplašināti, ietverot nanotehnoloģijas, attēlu apstrādi, biometriju, kiberfizikālās sistēmas, inovatīvas tehnoloģijas un viedās sistēmas.
2017. gada 10. maijā Biķernieku trasē tika demonstrēts EDI izveidotais pirmais bezpilota auto Latvijā,[8] par ko institūts saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības rakstu[9] kā vienu no būtiskākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē tajā gadā.
2020. gados EDI kļuva par starptautiski atzītu pētniecības centru, īstenojot desmit Horizon 2020 projektus un sadarbojoties ar vairāk nekā 300 universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem visā pasaulē, tostarp ar tādiem uzņēmumiem kā Philips, Infineon, NXP, Siemens, Bosch, Audi, Daimler un Nokia. Institūts aktīvi strādā pie robotikas risinājumiem, mākslīgā intelekta, augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC), valkājamajām tehnoloģijām, tālizpētes, autonomajiem auto, radaru tehnoloģijām, precīzas notikumu laika mērīšanas un lietu interneta jomās.[10]
Galvenie pētījumu virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai, viedie materiāli un tehnoloģijas produktu un procesu vērtības palielināšanai un kiberdrošības stiprināšana
- Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija
- Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai
- Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja
- Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi
EDI specializējas viedo iegulto kooperatīvo sistēmu izstrādē šādās pētniecības jomās:
- Īpaši precīza notikumu laika mērīšana
- Tālizpēte un kosmosa datu apstrāde
- Robotika un mašīnuztvere
- Signālu apstrāde un iegultais intelekts
- Viedie sensori un lietu internets
2024. gadā EDI strādā ap 96 zinātniskajiem darbiniekiem. Kopējais darbinieku skaits pārsniedz 121.
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Modris Greitāns — (2007—šobrīd)[11]
- Ivars Biļinskis — (1991—2007)[11]
- Eduards Jakubaitis (1960—1991)[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.russkije.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «www.enciklopedija.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.lza.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.lu.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.latvia.space.gov.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.europarl.europa.eu». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.esfondi.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.lsm.lv». 10.05.2017. Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.lza.lv». Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ «www.fiberroad.com». 14.10.2022. Skatīts: 28.05.2025..
- ↑ 11,0 11,1 11,2 Vestnesis. «Iepazīstinām ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem: ELEKTRONIKAS UN DATORZINĀTŅU INSTITŪTS// Zinātnes Vēstnesis». www.lza.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-12.