Elektroniskā grāmata
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Elektroniskā grāmata (saīsinājumā e-grāmata) jeb digitāla grāmata ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma speciālā iekārtā, datorā vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parasti elektroniskā grāmata ir ekvivalents iespiestai grāmatai, bet ir gadījumi, kad grāmata „ir dzimusi” elektroniski. Tātad elektroniskā grāmata var pastāvēt bez iespiestās grāmatas versijas. Elektronisko grāmatu lasīšanai tiek izmantotas dažādas elektronisko grāmatu lasāmierices. Elektronisko grāmatu lasīšanai var tikt izmantoti arī personālie datori un mobilie tālruņi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās elektroniskās grāmatas idejas parādījās Gūtenberga projektā, ko aizsāka Mihaēls Sterns Harts 1970. gadā. Sākotnēji elektroniskās grāmatas bija radītas šaurai mērķauditorijai. Tomēr dažādu tehnikas nozaru attīstība, it īpaši interneta vispārēja pieejamība veicināja elektronisko grāmatu popularitāti un izplatību. Parādījās neskaitāmi elektronisko grāmatu formāti, atsevišķus no tiem atbalsta lielie programmatūru izstrādātāji, kā piemēram Adobe ar savu PDF formātu. Dažādas lasāmierīcesizmanto dažādus formātus, šis faktors elektronisko grāmatu tirgu veido ļoti sadrumstalotu.
Grāmatu autoriem un izdevējiem trūka vienprātības par elektronisko grāmatu pārdošanas standartu. Elektroniskās grāmatas piedzīvoja uzplaukumu melnajā tirgū. Daudzi elektronisko grāmatu tirgotāji sāka izplatīt elektroniskās grāmatas, uz kurām neattiecas autortiesības.
Elektroniskās grāmatas dod iespēju tiešsaistē publicēties tiem rakstniekiem, kuru darbiem neizdodas atrast izdevniecību, kas tos būtu ieinteresēta izdod.
1998. gadā ASV bibliotēkas sāka sniegt pieeju bezmaksas elektroniskajām grāmatām ar zinātnisku vai tehnisku tematiku, bet šīs grāmatas nebija iespējams lejupielādēt. 2003. gadā bibliotēkas sāka piedāvāt arī bezmaksas daiļliteratūras un dokumentālas elektroniskās grāmatas, uzsākot elektronisko grāmatu izsniegšanas modeli, kas veiksmīgi darbojās vairākās publiskajās bibliotēkās. 2010. gadā elektroniskās grāmatas piedāvāja jau 66% ASV publisko bibliotēku.
No 2009. gada tika uzsākta jaunu elektronisko grāmatu tirdzniecības un lasīšanas aparatūras modeļu izstrāde. Tomēr vēl šobrīd elektroniskajām grāmatām, atšķirībā no elektronisko grāmatu lasāmierīcēm, nav izveidota vienota izplatīšanas sistēma.
Elektronisko grāmatu lasāmierīces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par elektronisko grāmatu lasāmierīcēm var uzskatīt planšetdatoru vai kabatā nēsājamu datoru ar displeju un programmu, kas ļauj lasīt elektroniskus tekstus.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Project Gutenberg
- E-grāmatas latviešu valodā Arhivēts 2021. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Zvaigzne-ABC e-grāmatas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- J.W.Spencer- How e-books changed the world.
|