Elektrontieksme

Vikipēdijas lapa

Elektrontieksme ir enerģija, kas izdalās, brīvam atomam vai molekulai pievienojot elektronu un kļūstot par negatīvi lādētu jonu. Divu vai vairāku elektronu pievienošana norisinās nevis ar enerģijas izdalīšanos, bet gan ar tās uzņemšanu.

Principiālais vienādojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

,

kur ir atoms vai molekula, ir elektrons, ir negatīvi lādēts jons jeb anjons, ir elektrontieksme. Tas ir eksotermisks process.

Dažādu elementu elektrontieksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jo lielāka ir ķīmiskā elementa elektrontieksme, jo vairāk izpaužas tā nemetāliskās īpašības (spēja pievienot elektronus).

Tā kā metāliskie elementi nepievieno elektronus, elektrontieksme ir tieši nemetālisko elementu aktivitātes mērs.

Vērtības noteikšana un pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elementam elektontieksmi noteikt eksperimentāli iespējams retos gadījumos (atšķirībā no jonizācijas enerģijas), to aprēķina teorētiski un tās skaitliskā vērtība bieži ir aptuvena.

Elementu elektrontieksmes izmanto elementu elektronegativitāšu noteikšanai. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Kokars. Vispārīgā ķīmija. Rīgas Tehniskā universitāte, 2009. 65. lpp. ISBN 978-9984-32-700-6.