Jonizācijas potenciāls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli

Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu). Jonizācijas potenciālu pieņemts izteikt elektronvoltos (eV). Parasti runā par tā saucamo pirmo jonizācijas potenciālu, kas ir neitrāla, neierosināta atoma jonizācijas potenciāls. Daudzelektronu atomiem iespējami arī otrais, trešais un tālāki jonizācijas potenciāli, kas raksturo elektronu atraušanos no katjoniem ar lādiņu +1, +2 utt.

Jonizācijas potenciāls ir viens no galvenajiem atoma raksturlielumiem, kas lielā mērā nosaka atoma ķīmiskās īpašības - tā veidoto saišu dabu un stiprumu. Jonizācijas potenciāls atkarīgs no atoma kodola lādiņa, kurš nosaka atoma elektronu skaitu un izvietojumu atomā.

Trešā perioda elementu secīgie jonizācijas potenciāli, kJ/mol (96,485 kJ/mol = 1 eV)
Elements Pirmais jonizācijas potenciāls Otrais jonizācijas potenciāls Trešais jonizācijas potenciāls Ceturtais jonizācijas potenciāls Piektais jonizācijas potenciāls Sestais jonizācijas potenciāls Septītais jonizācijas potenciāls
Na 496 4560
Mg 738 1450 7730
Al 577 1816 2881 11600
Si 786 1577 3228 4354 16100
P 1060 1890 2905 4950 6270 21200
S 999,6 2260 3375 4565 6950 8490 27107
Cl 1256 2295 3850 5160 6560 9360 11000
Ar 1520 2665 3945 5770 7230 8780 12000