Eleonora Šturma

Vikipēdijas lapa

Eleonora Šturma (dzimusi 1928. gada 12. februārī Daugavpilī) ir latviešu mākslas zinātniece, viena no aktīvākajām Ziemeļamerikas latviešu laikmetīgās mākslas kritiķēm.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Šturma (dzimusi Avena) ir gleznotāja un dzejnieka Voldemāra Avena māsa. 1944. gadā kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā pārcēlusies uz ASV, kur beigusi Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera koledžu (1958) un ieguvusi maģistra grādu radošajā mākslā un mākslas vēsturē (1960). Precējusies ar mūziķi Arnoldu Šturmu. E. Šturma strādājusi komerciālā mākslā Ņujorkā, strādājusi par tekstiliju metu zīmētāju. Aktīvi darbojusies latviešu kopienas kultūras dzīvē. Kopš 1961. gada viņa ir laikraksta "Laiks" mākslas kritiķe. 1975. gadā piedalījusies žurnāla "Latvju Māksla" dibināšanā. E. Šturma saņēmusi PBLA Kultūras fonda Goda balvu žurnālistikā (1987).[1] E. Šturmas raksti par latviešu trimdas mākslu apkopoti grāmatā "50 gadu mākslai pa pēdām" (2011).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 50 gadu mākslai pa pēdām. Sast. E. Šturma un M. Brancis. Rīga: Mansards, 2011.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 418. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.