Daugavpils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
«Dinaburga» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Dinaburga (nozīmju atdalīšana).
Daugavpils
Republikas pilsēta
Pilsēta no dažādiem skatu punktiem
Pilsēta no dažādiem skatu punktiem
Karogs: Daugavpils
Karogs
Ģerbonis: Daugavpils
Ģerbonis
Daugavpils (Latvija)
Daugavpils
Daugavpils
Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 1275. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1582. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Daugpiļs
igauņu: Väinalinn
somu: Väinänlinna
vācu: Dünaburg
krievu: Двинcк, Борисоглебск
poļu: Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk
Administrācija
 • Tips Daugavpils dome
 • Domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis‎ (Latgales partija)
Platība
 • Kopējā 72,48 km2
 • ūdens 9,75 km2
Platības vieta 2
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 95 467
 • vieta 2
 • blīvums 1 317,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-54(01-65)
Tālruņu kods (+371) 654
Mājaslapa www.daugavpils.lv
Daugavpils Vikikrātuvē

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī. Tās kopējā platība ir 72,48 km2 un iedzīvotāju skaits 2016. gada 1. janvārī bija 95 467.[1] Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas Latgalē, valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,[2] savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Pašreizējais Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs ir Jānis Lāčplēsis (Latgales partija). Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem.[3] Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.[4] Daugavpilī atrodas divi ģenerālkonsulāti: Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.[5]

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Daugavpils novadu. Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa autoceļu A6 ir 232 km.[5] Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Daugavpils vēsture

Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā Naujenes pilskalnā, kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa Daugavu un pakļāvās Jersikas ķēniņam Visvaldim. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta Livonijas ordeņa Dinaburgas pils. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam Sigismundam II Augustam un 1566. gadā Dinaburga pēc Polijas—Lietuvas ūnijas noteikumiem kļuva par Pārdaugavas hercogistes apriņķa centru. Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc Jamzapoļskas miera līguma nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. 1656.—1667. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Dinaburgu atguva Polija-Lietuvas kopvalsts un 1677. gadā tā kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru, Inflantijas seimiku sanākšanas vietu un Latgales-Piltenes bīskapu rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās Polijas dalīšanas pievienoja Krievijas Pleskavas guberņai, bet 1796. gadā pievienoja Baltkrievijas guberņai. 1802. gadā Dinaburga kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns Daugavpils cietoksnis.

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja Pēterburgas-Varšavas šoseju, 1860. gadā Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju. Baltijas rusifikācijas periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars Aleksandrs III Romanovs pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. Pēc Daugavpils kaujām 1920. gadā pilsēta tika atbrīvota no lieliniekiem un ieguva Daugavpils vārdu. 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāts Daugavas abus krastus savienojošais Vienības tilts.

Pilsētas daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci — kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Daugavpils novada teritorijā.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.6
(25.5)
−2.6
(27.3)
2.1
(35.8)
10.3
(50.5)
17.9
(64.2)
21.5
(70.7)
22.5
(72.5)
21.6
(70.9)
16.3
(61.3)
9.8
(49.6)
3.3
(37.9)
−1
(30)
9.8
(49.6)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −9.7
(14.5)
−9.9
(14.2)
−6.5
(20.3)
0.6
(33.1)
6.1
(43)
10.1
(50.2)
11.8
(53.2)
10.9
(51.6)
7.2
(45)
2.9
(37.2)
−1.4
(29.5)
−6.1
(21)
1.3
(34.3)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 37
(1.46)
28
(1.1)
32
(1.26)
42
(1.65)
52
(2.05)
74
(2.91)
79
(3.11)
74
(2.91)
69
(2.72)
52
(2.05)
51
(2.01)
43
(1.69)
633
(24.92)
Avots: World Weather Information Service [7]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, tramvaju un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja 1946. gada 5. novembrī.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita dinamika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika 1772.—2008. gadā

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2016. gada 1. janvārī pilsētā bija 95 467 iedzīvotāji.[1]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.  
1784 3 573
1825 2 885
1860 13 000
1897 69 675
1913 112 848
1914 112 837
1920 31 500
1925 40 640
1930 43 226
1935 45 160
1938 40 071
Gads Iedz.  
1940 51 300
1944 14 832
1945 29 600
1946 22 587
1950 50 800
1955 58 600
1956 58 500
1959 65 459
1960 67 500
1966 88 900
1970 100 400
Gads Iedz.  
1975 110 300
1979 115 600
1989 129 000
1995 120 000
2003 112 132
2007 108 091
2009 104 857
2010 103 754
2011 102 496
2012 101 057
2013 98 922

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2016. gadā[8]
Tautība Procenti
Krievi (47 755)
  
50.5%
Latvieši (17 515)
  
18.5%
Poļi (13 196)
  
13.9%
Baltkrievi (6 936)
  
7.3%
Ukraiņi (1 873)
  
2.0%
Citi un ar neizvēlētu tautību (7 330)
  
7.7%

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpilī dzimuši:

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs BFC Daugavpils, kas mājas spēles aizvada "Celtnieka" stadionā. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs Dinaburg, kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet FC Daugava 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2014. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Ķasts Puodžuks izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.

Daugavpilī bija bāzēts hokeja klubs DHK Latgale, kas ar panākumiem piedalījās Latvijas čempionātā.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle 
Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca 
Lutera Evaņģēliski luteriskā katedrāle 
Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams 
Piemiņas zīme "Veltījums Rotko" 
Rīgas iela — pilsētas promenāde 
Jūgendstila celtne 
Jūgendstila celtne 
Daugavpils "kaija" 
A. Ņevska pareizticīgo kapela 
Daugavpils dzelzceļa stacija 
2. maršruta tramvajs izbrauc no depo 
18. novembra iela 
Dzelzceļa tilts pār Daugavu 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. «Daugavpils vēsture». Daugavpils.lv. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.
  3. «Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums». Likumi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  4. «Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  5. 5,0 5,1 «Daugavpils pilsētas apraksts». Daugavpils.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  6. «Daugavpils». Turismslatvija.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  7. «Weather Information for Daugavpils». World Weather Information Service. Skatīts: 2008-12-01.
  8. [1] Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2016. gada 1. jūlijā.
  9. Gžegožs Fitelbergs. lcb.lv.
  10. Henrihs Graftio. lcb.lv.
  11. Konstantīns Jezovitovs. lcb.lv.
  12. Vladislavs Raginis. latgalesdati.du.lv.
  13. Oskars Stroks. lcb.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]