Daugavpils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
«Dinaburga» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Dinaburga (nozīmju atdalīšana).
Daugavpils
Valstspilsēta
Pilsēta no dažādiem skatu punktiem
Pilsēta no dažādiem skatu punktiem
Karogs: Daugavpils
Karogs
Ģerbonis: Daugavpils
Ģerbonis
Daugavpils (Latvija)
Daugavpils
Daugavpils
Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 1275. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1582. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Daugpiļs
lietuviešu: Daugpilis
igauņu: Väinalinn
somu: Väinänlinna
vācu: Dünaburg
krievu: Двинcк, Борисоглебск
poļu: Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk
Administrācija
 • Tips Daugavpils dome
 • Domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (Saskaņa)
Platība[1]
 • Kopējā 72,4 km2
 • sauszeme 63,4 km2
 • ūdens 9,0 km2
Platības vieta 3
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 80 627
 • vieta 2
 • blīvums 1 272,3 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-54(01-65)
Tālruņu kods (+371) 654
Mājaslapa www.daugavpils.lv
Daugavpils Vikikrātuvē

Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā. Tās kopējā platība ir 72,48 km2 un iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 82 046.[3] Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Latgalē, gan Sēlijā. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,[4] savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja Grīvas pilsētu Daugavas kreisajā krastā.

Pašreizējais Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs ir Andrejs Elksniņš. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem.[5] Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.[6] Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.[7]

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Augšdaugavas novadu. Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa autoceļu A6 ir 232 km.[7] Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.[8]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Daugavpils vēsture

Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā Naujenes pilskalnā, kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa Daugavu un pakļāvās Jersikas ķēniņam Visvaldim. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta Livonijas ordeņa Dinaburgas pils. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam Sigismundam II Augustam un 1566. gadā Dinaburga pēc Polijas—Lietuvas ūnijas noteikumiem kļuva par Pārdaugavas hercogistes apriņķa centru.

Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc Jamzapoļskas miera līguma nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. 1656.—1667. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Dinaburgu atguva Polijas-Lietuvas kopvalsts un 1677. gadā tā kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru, Inflantijas seimiku sanākšanas vietu un Latgales-Piltenes bīskapu rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās Polijas dalīšanas pievienoja Krievijas Pleskavas guberņai, bet 1796. gadā pievienoja Baltkrievijas guberņai. 1802. gadā Dinaburga kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns Daugavpils cietoksnis.

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja Pēterburgas-Varšavas šoseju, 1860. gadā Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju. Baltijas pārkrievošanas periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars Aleksandrs III Romanovs pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pēc Daugavpils kaujām 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no lieliniekiem un tā ieguva Daugavpils vārdu. Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no Grīvas puses ieņēma Padomju Savienības karaspēks, bet 1941. gada jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas Latvijas PSR pārvaldes iestādes.

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.

Pilsētas daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci — kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Daugavpils novada teritorijā.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.6
(25.5)
−2.6
(27.3)
2.1
(35.8)
10.3
(50.5)
17.9
(64.2)
21.5
(70.7)
22.5
(72.5)
21.6
(70.9)
16.3
(61.3)
9.8
(49.6)
3.3
(37.9)
−1
(30)
9.8
(49.6)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −9.7
(14.5)
−9.9
(14.2)
−6.5
(20.3)
0.6
(33.1)
6.1
(43)
10.1
(50.2)
11.8
(53.2)
10.9
(51.6)
7.2
(45)
2.9
(37.2)
−1.4
(29.5)
−6.1
(21)
1.3
(34.3)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 37
(1.46)
28
(1.1)
32
(1.26)
42
(1.65)
52
(2.05)
74
(2.91)
79
(3.11)
74
(2.91)
69
(2.72)
52
(2.05)
51
(2.01)
43
(1.69)
633
(24.92)
Avots: World Weather Information Service [9]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, tramvaju un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja 1946. gada 5. novembrī.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita dinamika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika 1772.—2008. gadā

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gada sākumā Daugavpilī bija 91 407 iedzīvotāji.[10]

Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.
17843 573
18252 885
186013 000
189769 675
1913112 848
1914112 837
192031 500
192540 640
GadsIedz.
193043 226
193545 160
193840 071
194051 300
194414 832
194529 600
194622 587
195050 800
GadsIedz.
195558 600
195658 500
195965 459
196067 500
196688 900
1970100 400
1975110 300
1979115 600
GadsIedz.
1989129 000
1995120 000
2003112 132
2007108 091
2009104 857
2010103 754
2011102 496
2012101 057
GadsIedz.
201398 922
201795 467
201892 776
201991 515
202091 407

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2020. gadā.[11]
Krievi: 39 616 (48.3%)Latvieši: 16 840 (20.5%)Poļi: 10 770 (13.1%)Baltkrievi: 6 138 (7.5%)Ukraiņi: 1 604 (2.0%)Cita un neizvēlēta: 7 078 (8.6%)Circle frame.svg

kopā 82 046

  Latvieši
  Krievi
  Poļi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Krievi 48,3% 39 616
Latvieši 20,5% 16 840
Poļi 13,1% 10 770
Baltkrievi 7,5% 6138
Ukraiņi 2,0% 1604
Cita un neizvēlēta 8,6% 7078

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpilī vai Daugavpils novadā dzimuši:

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs BFC Daugavpils, kas mājas spēles aizvada "Celtnieka" stadionā. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs Dinaburg, kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet FC Daugava 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2014. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Ķasts Puodžuks izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.

Daugavpilī bāzēta Latvijas čempionātā hokejā komanda HK Dinaburga. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija DHK Latgale, kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle 
Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca 
Lutera Evaņģēliski luteriskā katedrāle 
Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams 
Rīgas iela — pilsētas promenāde 
Jūgendstila celtne Saules ielā 
Jūgendstila celtne Saules ielā 
Daugavpils "kaija" 
A. Ņevska pareizticīgo kapela 
Daugavpils dzelzceļa stacija 
2. maršruta tramvajs izbrauc no depo 
18. novembra iela 
Dzelzceļa tilts pār Daugavu 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Daugavpils vēsture». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.
  5. «Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  6. «Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  7. 7,0 7,1 «Daugavpils pilsētas apraksts». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  8. «Daugavpils». Turismslatvija.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. maijā. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  9. «Weather Information for Daugavpils». World Weather Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-07. Skatīts: 2008-12-01.
  10. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās Archived 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 01.01.2020.
  11. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
  12. Konstantīns Jezovitovs Archived 2016. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē.. lcb.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]