Pāriet uz saturu

Elpošana

Vikipēdijas lapa
Elpošanas sistēma

Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskās vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).

Elpošanas sistēma sastāv no vairākām daļām: deguna dobuma, rīkles, balsenes, trahejas, bronhiem un plaušām. Galvenais elpošanas orgāns ir plaušas, kur notiek gāzu apmaiņa starp ieelpoto gaisu un asinīm.

Asinsrites sistēma sadarbojas ar elpošanas sistēmu, nodrošinot asins cirkulāciju, lai skābeklis tiktu nogādāts uz šūnām un ogļskābā gāze — atpakaļ uz plaušām. Elpošanas procesus regulē elpošanas centrs galvas smadzenēs, reaģējot uz izmaiņām asinīs, piemēram, oglekļa dioksīda koncentrāciju un pH līmeni.

Elpošana ietver sarežģītus procesus, no kuru aktivitātes ir atkarīga visu organisma sistēmu darbības efektivitāte. Pareiza elpošanas sistēmas darbība ir būtiska ne tikai metabolismam, bet arī imūnsistēmas, nervu un citu sistēmu normālai funkcionēšanai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]